Par dienasgrāmatu un komentāriem

Cienījamie dienasgrāmatas apmeklētāji!

Man patiess prieks par to, ka Jūs ir ieinteresējušas manas domas par šo un to iz dzīves (lielākā, vai mazākā mērā). Arī tiem paldies, kuri šajā dienasgrāmatā ir ieskatījušies tāpat vien un iespējams tā arī paliks vienīgā dienasgrāmatas apmeklējuma reize (ceru, ka nē).

Izlasot kādu no rakstiem, Jums iespējams radīsies savs viedoklis (jebkāds) par tajā atspoguļoto tēmu, vai arī rakstu kā tādu. Iespējams izlasītais Jums liks vienkārši aizdomāties, vai arī izraisīs pārdomas. Viss iepriekš uzskaitītais man radīs tikai un vienīgi gandarījumu. Ja nu Jums vēl radīsies vēlēšanās ar kādu par to padiskutēt, parunāt, vai arī izteikties komentāros, tad vienkārši lieliski! Tas nozīmēs, ka raksts dzīvo.

Par komentāriem.

Gribu teikt, ka ne vienmēr es ar Jums iesaistīšos diskusijās komentāru veidā par maniem rakstiem, jo baidos, ka tas var pārvērsties neauglīgā diskusijā (to mēs varam redzēt itin bieži interneta vidē). Protams, centīšos atbildēt uz konkrētiem, precizējošiem jautājumiem par attiecīgo tēmu. Iespējams būs arī citi komentāri no manas puses, bet pieļauju, ka tie būs ļoti reti. Jebkurā gadījumā mani komentāri būs parakstīti ar segvārdu – Ērikonkuls (viltvārži tiks izdzēsti, tiklīdz tiks konstatēti).

Bet Jūs savukārt droši komentējiet manis rakstīto (visi komentāri tiks izlasīti), kā arī, protams, varat izteikties par ievietotajiem komentāriem. Katrs no Jūsu komentāriem (sirsnīgie, analizējošie, kritizējošie, vēstošie un tamlīdzīgi) manī izraisa pārdomas un arī dažkārt emocijas. Par katru komentāru ir ko teikt, bet nav laika par tiem izteikties rakstiski, tādēļ vienkārši paldies Jums par tiem.

Ja kāds no Jūsu komentāriem tik ļoti mani uzrunās un šajā sakarā man radīsies kāda doma par šo un to iz dzīves, tad iespējams taps atsevišķs raksts, kurā tad arī es atsaukšos uz konkrēto komentāru, kā uz šo domu izraisītāju.

Sarunās kā tādās es ar Jums ceru iesaistīties dienasgrāmatas tērzēšanas (čata) un foruma sadaļās, bet Jūsu personīgo rakstu sadaļā katram Jūsu rakstam centīšos uzrakstīt komentāru (kaut arī nelielu). Protams, ja Jūs būsiet atsaucīgi un šīs sadaļas aizies.

P.S. Konkrētās sadaļas vēl nav, bet top.

Visu labu, – Ērikonkuls!

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

3 komentāri rakstam “Par dienasgrāmatu un komentāriem”

  1. Edgars saka:

    Interesanti vai Jūsu godprātīgā darba laikā ~ 18gadi esat saskāries ar aplamībām “sistēmas” darbībā!

    Būtu interesanti palasīt pārdomas par “aplamībām”, kas notiek “sistēmā”!

    Vai tiešām darba laikā nav pieredzēta neviena “aplamība”? Protams, ja vien ir vēlme un iespēja par to uzrakstīt publiski 😉

  2. Ērikonkuls saka:

    Edgar – neesmu jaunkundze, bet vārdu salikums – /godprātīgā darba laikā/ mani tomēr nedaudz samulsināja. Godprātība, – tas ir plašs, dzīves īstenību un filozofiju ietverošs temats, tādēļ īsi.
    Mēs visi un tajā skaitā arī es, esam TIKAI cilvēki un cilvēkiem kā zināms ir raksturīgi kļūdīties, neskatoties uz to, ka mēs (protams, ne visi) tik ļoti cenšamies. Katrā ziņā paldies, jo es patiesi mēģināju un arī mēģinu būt godprātīgs attiecībā pret visu, ne tikai pret dienestu, vai darbu. Cita lieta kā man tas izdodas.
    Jā, manuprāt, aplamības ir bijušas un tās arī nekur nav izzudušas no šīs sistēmas, bet tas ir, manuprāt. Atsaucoties uz Tavu ierosinājumu taps arī kāds raksts, vai vairāki, kur tad arī nedaudz pieskaršos vārdiem /vēlme/ un /iespēja/.
    Iespējams šis komentārs nebūtu bijis, bet pēc kāda laika vienkārši parādītos raksts par tēmu – aplamības. Tomēr vārdu salikums – /godprātīgā darba laikā/ mani vedināja izteikties tieši tagad.

  3. Edgars saka:

    Vārdu salikumam “godprātīgā darba laikā” nebija zemteksta, ja vien tāds, kā ticība cilvēkam un uzmundrinājums uzrakstīt “aplamības”!

    Un atbildē pieminētie vārdi /vēlme/ un /iespēja/, kā reiz ļoti iederās “sistēmas aplamībās”! Jo ir cilvēki ar vēlmi darīt PATIESI vērtīgas lietas, bet iespējas realizēt labos nodomus, tiek apturētas/iesaldētas/noliegtas ar “svarīgākām” vēlmēm no “cilvēkiem”, kuriem ir dota iespēja realizēt savas vēlmes!

    Pēc pieredzes: pildīju kādu uzdevumu ar patiesu degsmi un vēlmi izpildīt to teicami, nu vismaz, lai tas būtu vērtīgs risinājums, bet manis piedāvāto risinājumu “noraka” IESPĒJU cilvēks un viss manis veltītais laiks un degsme izzuda nebūtībā. Un pēc tādiem gadījumiem tiek smagi iedragāta “motivācija” censties, jo var tak izpildīt uzdevumu “ķeksīša pēc”.
    Diemžēl “ķeksītis” ir tikai ķeksītis, kuram nav reāla pielietojuma… vērtības…

Atstājiet kometnāru