Kas un uz kura rēķina dzīvo

Bieži vien ir dzirdēti, vai lasīti teju vai histēriski prātojumi par to, ka redz mēs tie nodokļu maksātāji uzturam tādus un tādus kretīnus (pamatā valsts pārvaldē strādājošos, kā arī pensionārus, dažādu pabalstu saņēmējus un citus), bet tie tik sēž uz mūsu kakla un parazitē. Tādos brīžos mani pārņem neizpratne un dusmas. Mana attieksme pret šiem vispārinātājiem un klaigātājiem (par jebkuru tēmu), kuri paši vairumā gadījumu domājams ir liekēži maigi izsakoties ir visai, visai negatīva. Dusmu nepietiek un tajā pat laikā es saprotu, ka cilvēki ir dažādi un, ka katrs izsakās, uzvedās un rīkojas sava prāta robežās. Līdz ar to neņemšu cirvi un uz kara takas neiziešu.

Nu tad par tiem, kuri pēc dažu uzskatiem nevajadzīgi tiek uzturēti no klaigātāju (un ne tikai) maksātajiem nodokļiem.

Satversmē (Latvijas pamatlikumā) ir nostiprinātas cilvēka pamattiesības mūsu valstī. Tās ir tiesības uz izglītību (valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību). Tās ir tiesības uz veselību (valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu). Tās ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos gadījumos. Galu galā tās ir tiesības uz dzīvību un īpašuma neaizskaramību, kā arī citas (skatīt Satversmi). Šīs tiesības nav iespējams nodrošināt bez pedagogiem, medicīnas darbiniekiem, policistiem un citiem valsts pārvaldē strādājošiem. Tas ir fakts.

Tāda jau nu ir mūsdienu demokrātiskas valsts iekārta. Iepriekš nosauktos darbiniekus, amatpersonas, kā arī iestādes, kurās viņi strādā uztur no valsts budžeta, kurā neapšaubāmi ir arī tā saucamā nodokļu maksātāju nauda. Bet te nevar būt ne runas par to, ka kāds viņus uztur. Cilvēki strādā un par to saņem atalgojumu, ja gribat viņi veic valsts pasūtījumu iepriekš minēto tiesību nodrošināšanā.

Turklāt arī no viņu algām tiek ieturēts gan sociālais nodoklis 9%, gan ienākumu nodoklis 23%. Nepiekrītu tiem, kuri uzskata, ka tā ir tikai formāla nodokļu maksāšana, jo redz valsts iestāžu darbinieki tiek uzturēti no uzņēmēju un privātā sektorā strādājošo nodokļiem. Satversme nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Piemēram, ar normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka amatpersonai par konkrēti veicamo darba apjomu atbilstošais atalgojums sastāda Ls 500,00. Bet tavu brīnumu amatpersona (ja viņai nav apgādājamo) saņem 323,40. Kādēļ tā? Tādēļ, ka nesavāc sev visu godīgi nopelnīto (saskaņā ar Satversmi), bet respektējot valsts likumus, samaksā nodokļus.

Piekrītu, ka ir problēmas ar funkcijām, institūcijām kā tādām, darba kvalitāti, atalgojuma samērīgumu attiecībā pret paveikto. Bet šīm problēmām kājas pamatā aug no biezā gala. Katrā gadījumā nebūtu jānorok līdz ar zemi tos, kuri godprātīgi dara visu (arī biezajā galā), lai jūs nodokļu maksātāji varētu baudīt Satversmē noteiktās pamattiesības un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. No otras puses, ja šāda valsts iekārta neapmierina ir daudz citu iespēju.

Un nu konkrēti par komentāru manam rakstam „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”: „hmm par 21.09.2009 12:59 at 12:59 Un tagad mums tevi 40+ gadus jāuztur? Nice :/”. Ja kāds pieļauj, ka viņam un tamlīdzīgiem mani jāuztur 40+ un šīs atskārsmes dēļ viņš jūtas tik vien kā apbēdināts, tad ar mūsu līdzcilvēkiem nav nemaz tik traki. Turklāt man tiek paredzēts apmēram 93 gadus garš mūžs. JaukiJ.

No otras puses, ja es alojos šādi domādams, tad jāsaka sekojošais.

Savos 44, pēc 2 gadu obligātā militārā dienesta bijušās PSRS bruņotajos spēkos, bez pārtraukumiem esmu nostrādājis apmēram 25 gadus. No tiem 7 tādā sociālistiskā veidojumā, kā kolhozs (dzīvojām no tā, ko saražojām), 10 policijā un 8 robežsardzē. Pirmajā darba vietā no manis nodokļi tika iekasēti un izlietoti valsts funkciju nodrošināšanā un tas ir normāli. Otrā un trešā darba vieta valsts pārvaldē un ar to arī viss ir skaidrs (izteicos raksta pirmajā daļā).

Maniem vecākiem bija garš un grūts darba mūžs. Viņi strādāja, lai viņi paši, viņu bērni un visi citi varētu tad un pašreiz labi dzīvot. Viņi nenokrita nez no kurienes uz visa gatava, citu sarūpēta. Joprojām valsts pārvaldē strādā mana sieva. Mums ir trīs krietni (šī vārda visplašākajā nozīmē) bērni. Tā teikt par mani, par sievu un par to, kurš kaut kāda iemesla dēļ nevarēja, vai sava labuma dēļ negribēja radīt bērnu. Bērni ir pamats tam, lai Latvijas iedzīvotāji neizzustu, kāda nu tur vēl runa par to, kurš kuru uztur. Es ticu, ka mūsu bērni nebūs slogs ne valstij, ne arī sabiedrībai. Meitai ir 13 gadi (mācās ģimnāzijā), dēlam 24 (students), dēlam 25 (pabeidzis augstskolu un strādā privātā sfērā).

Es saņemu izdienas pensiju, kuru esmu nopelnījis ar savu darbu. Turklāt arī no šīs pensijas pamanos maksāt ienākuma nodokli. Papildus no šīs pensijas tiek ieturēti 10% (pagaidām līdz 2012.gadam), jo valstij grūti (netiek ņemti vērā nekādi likumi un tiesību principi). Pietam, strādājot, man tiktu ieturēti 70% no pensijas. Kāda šeit var būt runa par brīvām darba tirgus attiecībām, par ko tik ļoti iestājas ES. Nepensionāriem tiek dots nesamērīgs handikaps, jo pensionāri, kuri varētu radīt konkurenci ir faktiski neitralizēti. Neskatoties uz visu šo marasmu es netaisos turpmāk baudīt tikai un vienīgi labumus, kurus sniedz izdienas pensionāra statuss.

Tātad, – es iepriekš nedzīvoju, pašlaik nedzīvoju un arī turpmāk nedzīvošu uz KĀDA rēķina un nevienam nav jāraizējas par manu uzturēšanu, ja nu vienīgi (nedod Dievs, kas negadās) maniem bērniem un tuviniekiem.

Es droši vien varētu izķidāt pa kauliņiem un salikt pa plauktiņiem daļu no tiem, kuri klaigā par to, cik viņi ir „balti un pūkaini” un kā viņiem nabadziņiem ir piegriezies visus uzturēt. Protams, ja vien es kaut nedaudz zinātu kas viņi un kā. Tad mēs arī redzētu kurš uz kura rēķina dzīvo. Bet vai es to gribu? Nezinu.

Nu, bet citādi brīnišķīgā marķīze viss ir labi, viss ir labi!

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

3 komentāri rakstam “Kas un uz kura rēķina dzīvo”

  1. Labudaja saka:

    Ērikonkul,
    bet ja abstrahējamies no tā, ka stāsts par jums?

    jums neliekas dīvaini, ka vīrietim 44 gados sāk maksāt pensiju? ja ir kādas veselības problēmas, invaliditāte, tad vārdam nav vietas, bet ja ne, tad tas ir smieklīgi. jums vajadzētu strādāt vēl gadus 20-25, kā to darīs tie, kam nekādas izdienas pensijas nav.

    vai arī tiek uzskatīts, ka darbs policijā, robežsardzē ir tik grūts, ka kā krievu laikā, kur par darbu tālajos ziemeļos ieskaitīja “god za dva”?

  2. Ērikonkuls saka:

    Labudaja – Pat neabstrahējoties no manis, izdienas pensija 44 gados (ir kolēģi arī 38 gados) patiešām ir dīvaini. Bet tas ir atsevišķs stāsts (gaidiet). Ļoti ceru, ka jūs pamanījāt to, ka šis stāsts ir par ko citu.

  3. Anonīms saka:

    Ļoti labi raksti. Tā turpināt!!!

Atstājiet kometnāru