Atzīšanās …..

Bēres. Tā nu ir. Laiku pa laikam mēs zaudējam kādu tuvinieku, draugu radinieku, paziņu, sabiedrībā pazīstamu personu, vai arī mums pavisam svešu cilvēciņu. Mūsu emocijas un attieksme pret šiem notikumiem ir dažāda. No neizsakāmām sāpēm līdz dziļai vienaldzībai.

Bēres. Arī pret šo rituālu mūsu attieksme ir visdažādākā. Nu jau padsmiti gadu pagājis, kopš dienas, kad tas notika. Pēc ilgstošas un mokošas slimības nomira mans tētis. Smagi un bezcerīgi mēs jūtamies šādos brīžos. Negribas nevienu redzēt, ne ar vienu sarunāties. Katrs vārds par notikušo vēl vairāk sāpina.

Bēres. Cik, briesmīgs vārds! Izrunāt šo vārdu tomēr ir vieglāk nekā uzrakstīt. Sanāk radi, draugi un paziņas. Katrs viņu līdzjūtības apliecinājums padara šo brīdi vēl sāpīgāku. Ļoti , ļoti grūti ir noraudzīties uz viņu. Apzināties, ka nekad, nekad vairs viņu neredzēsi. Tiek teikti pēdējie atvadu vārdi un tas ir noticis. Viņa vairs nav. Cik, ļoti gribas palikt vienam! Jā, izdzert kādu mēriņu. Tur, turpat uz vietas. Bet kā tad bēru mielasts? Mamma, radi, draugi un citi nesapratīs, ja es tur nebūšu. Droši vien dēļ mammas es tur biju.

Bēres. Bēru mielasts. Cik, briesmīgi vārdi, kur nu vēl paši notikumi! Tas bija toreiz. Es aizgāju, biju klāt. Visi dzēra un ēda. Arī es. Briesmīgi. Tika teikti piemiņas vārdi, pat runas. Ja šodien, tad zinu, ka manis tur nebūtu.

Bēres. Viss kopumā. Priekš kā? Cieņas un mīlestības apliecinājums cilvēkam, kura vairs nav mūsu vidū? Jā. Bet kāpēc tik …… ? Zārks, mācītājs, ziedi, vainagi, viesi, labie piemiņas vārdi, klātais galds, piemineklis, kapu kopas iekārtošana un uzfrišināšana. Jā. Bet kāpēc tik …… ? Izrādīšanās līdzcilvēkiem?

Bēres. Kā tas viss tiek apspriests. Kam, kas un kā. Derdzas.

Tēti, tēti, tētīti!!! Cik ļoti sāp, ka Tevis nav. Tā arī Tu nepiedzīvoji šos jaunos laikus. Tev būtu interesanti. Tā arī Tu nepiedzīvoji savas mazmeitas piedzimšanu. Cik jauka mums viņa ir! Tu būtu priecīgs, stāstītu visiem. Tā arī Tu neredzēji, kā izauga Tavi mazdēli un kā iegrozījās viņu dzīve. Labi. Ar viņiem viss ir kārtībā. Tev būtu par ko priecāties un ar ko lepoties. Tā arī Tu nepiedzīvoji sava mazmazdēla piedzimšanu, cik jauks viņš ir. Tu būtu sajūsmā. Jā, jā. Tavam mazdēlam, kuru Tu dažkārt sauci par Eņģelīti (jo teicies, ka nevari izrunāt viņa vārdu), ir dēliņš.

Tēti, tēti, tētīti!!! Cik ļoti sāp, ka Tevis nav. Jo vecāks kļūstu, jo stiprāk sāp. It kā paiet laiks (runā, ka laiks dziedē), bet sāp vēl vairāk. Es Tevi ļoti, ļoti mīlu. Es kliedzu cik spēka. Vai Tu dzirdi? Kāpēc tā? Varbūt tāpēc, ka tik reti to teicu un izrādīju Tev dzīvam esot. Es zinu, ka Tu mani arī mīlēji, īpaši tas bija jūtams bērnībā. Bet es zinu, ka Tu mani mīlēji vienmēr un stipri, kaut arī tik reti to izrādīji. Vienkārši tādi mēs ar Tevi esam – vīrieši. Iekšā ir, bet ārā nenāk. Visādi mums gāja. Bet Tu piedod, ja kas. Nu es Tev to pateicu. Es paspēju, kaut arī Tu to nedzirdi. Bet varbūt jūti?

Tēti, tēti, tētīti!!! Cik ļoti sāp, ka Tevis nav. Iepriekšējā vakarā mēs apciemojām Tava mazdēla ģimeni. Atnākot mājās apgūlos, bet nespēju aizmigt. Pusnakts, viens, divi. Gāja stunda pēc stundas, bet nespēju aizmigt. Domāju par Tevi, par mums. Tā, acīm asarās mirkstot, nakts klusumā radās šis monologs. Trīs, četri, es nespēju aizmigt. Piecēlos, lai padzertos un sajutu vieglas, vēsas tirpas. Tās pārskrēja pār manu augumu. Viens, divi, trīs. Trīs reizes. Tas biji Tu? Tas nebija tikai un vienīgi mans monologs? Apgūlos un aizmigu. Labi.

Šorīt pamodos un uzrakstīju šīs rindas. Nevarēju neuzrakstīt.

Kas tā bija? Atzīšanās? Mana? Tava? Nē, mūsu.

Kādēļ tieši tā? Tādēļ, ka lija pāri malām.

Visiem dzirdot? Jā, bet tikai tik cik ļāvām. Sapratīs? Nesapratīs? Lai. Vismaz aizdomāsies.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

3 komentāri rakstam “Atzīšanās …..”

  1. īkstīte saka:

    Tā kā šis stāsts ir saistīts ar mani es lasot raudāju. Bet kāds svešs cilvēks varbūt nenobirdināja pat vienu asariņu.

  2. Daiga saka:

    Ļoti aizkustināja… sirsnīgi..

  3. Ērikonkuls saka:

    Daiga – ieraudzīju Tavu komentāru, pārlasīju rakstīto, – jāāā ……..

Atstājiet kometnāru