Par un ap izdienas pensijām

Latvijā tiesības aiziet izdienas pensijā ir apmēram 100 profesiju pārstāvjiem. Kādu profesiju, kādā vecumā un ar kādiem nosacījumiem? Visdažādākie varianti. Lasiet līdz beigām.

Izdienas pensijas kā tādas lielā daļā līdzcilvēkos izraisa negatīvismu. Protams, ka izdienas pensiju viskaismīgākie pretinieki un attiecīgajās profesijās strādājošo zākātāji ir tie, kuriem pašiem nav iespēju saņemt izdienas pensijas. Viņi ir izvēlējušies profesijas, kurās strādājot, šīs pensijas nepienākas, vai arī vairumā gadījumu viņi vispār nav bijuši un iespējams arī nebūs nekādi strādātāji. Manuprāt, diez vai kāds no tiem, kuriem pašlaik nav tiesības uz izdienas pensiju, atteiktos no tās, ja vien viņiem šādas tiesības būtu. Katram bija un ir iespēja izšķirties kādu profesiju apgūt un kur strādāt.

Es personīgi uzsāku dienestu Valsts policijā 1991.gadā. Apzinājos, ka dienests būs grūts (tā arī bija), bet tajā pat laikā man šis darbs likās interesants. Turklāt jau kopš bērnības tas mani vilināja. Nenoliegšu, ka stabiliem (kaut arī sākotnēji ne visai lieliem) ienākumiem, sociālajām garantijām un iespējai no 50 gadiem doties izdienas pensijā arī bija nozīme. Vēl 2009. gada sākumā es pat ne uz mirkli nepieļāvu domu, ka aiziešu tā saucamajā mazajā izdienas pensijā 43 gadu vecumā. Bet man nācās to darīt apstākļu spiestam (raksts „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”).

Nu nejūtos es sevi pazemojis, aizejot izdienas pensijā 43 gados. Nu ko lai dara? Nejūtos. Manā gadījumā pat jūtos nopelnījis iespēju doties izdienas pensijā un vienlaicīgi aizvainots, ka nebija reālas iespējas (faktiska bija) nodienēt līdz 50 gadiem, vai pat ilgāk. Kādēļ kāds domā, ka izdienas pensijā esošie vairs nestrādās? Daļa (droši vien arī es) izdienas pensijā esošie, gluži tāpat kā vecuma pensijā esošie vēl strādās ilgi un dikti.

Domāju, ka vairumam cilvēku izdienas pensijas pamatā asociējas ar policistiem. Nākamie iespējams prātā nāk robežsargi, ugunsdzēsēji un karavīri. Diemžēl tā nu ir iegājies, ka par lielākajiem dīkdieņiem tiek uzskatīti tie paši policisti un robežsargi. Tādējādi rodas pretreakcija. Kā tad tā? Viņi (policisti, robežsargi) neko nedara un 50 gados (nedod Dievs vēl ātrāk) aiziet izdienas pensijā. Esiet mierīgi. Dara (nu, protams, ne visi) un kā vēl dara. Bet tas ir atsevišķs stāsts.

Uzskatu, ka IeM struktūrās dienošajiem jābūt garantētām tiesībām uz izdienas pensiju, bet ne visiem. Tiesības uz izdienas pensiju būtu jāatceļ amatpersonām, kuras nodrošina tā saucamās atbalsta funkcijas. Piemēram, grāmatvežiem, lietvežiem, personāla vadības amatpersonām un tamlīdzīgi. Manuprāt, nav apspriežams jautājums par izdienas pensijas atcelšanu, piemēram, tiem policistiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Vai arī, piemēram, tiem robežsargiem, kuri tieši iesaistīti valsts robežas apsardzībā un kontrolē. Kā arī, piemēram, ugunsdzēsējiem, kuri iesaistīti ugunsgrēku likvidēšanas un glābšanas darbos. Tālāk neiedziļināšos, jo princips, manuprāt, ir skaidrs.

Izdienas pensijas stāžs IeM dienošajiem (20 gadi) un pensionēšanās vecums (50 gadi) uz doto brīdi, manuprāt, arī ir atbilstošs. Gadījumā, ja tiek paaugstināts vecuma pensijas slieksnis, tad ir apspriežams jautājums par izdienas pensijas vecumu. Bet arī šajā gadījumā nevajadzētu pārspīlēt. Iespējams nepieciešami nosacījumi, kādos amatos un cik ilgi jānostrādā, lai, piemēram, varētu doties izdienas pensijā 50, 55 un pat 60 gados. Jo nenoliedzami ir atšķirība, vai 15 – 20 gadi nostrādāti par operu, iecirkņa inspektoru, patruļdienestā uz ielas, vai 15 – 20 gadus kabinetu amatos. Turklāt varu iedomāties, piemēram, 60 gadīgu patruļdienesta inspektoru, operu, iecirkņa inspektoru un robežkontroli veicošu robežsargu, pildot savus dienesta pienākumus. Vai arī ugunsdzēsēju, kurš savos 60 raujas pa kāpnēm uz jebkuru no mājas stāviem. Tas nav reāli (neiedziļināšos).

Jāņem vērā iespējamie un esošie apdraudējumi (arī dzīvības un veselības), lielā psiholoģiskā un fiziskā slodze (nakts darbs un citi apstākļi). Nav jābūt metalurgam, lai atgriežoties mājās pēc darba iestātos tāds sabrukums, ka liekas visu dienu esi strādājis smagu fizisku darbu un papildus kāds tev čakarējis smadzenes (pārkāpēji, cietušie, priekšniecība, padotie un tā tālāk). Ir tādi amati, kurus pildot, ir grūti atslēgties no padarītā un darāmā, tad to izjūt arī tuvinieki. Domāju, ka nevar salīdzināt nesalīdzināmo. Katra profesija vērtējama atsevišķi.

Norma, kura paredz iespēju doties izdienas pensijā sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu droši vien būtu izslēdzama un ne tikai attiecībā uz IeM sistēmā dienošajiem. Viennozīmīgi jānosaka pārejas periods. Iespējams šī norma palikusi no tiem laikiem, kad šajā jomā, salīdzinot ar citām, trūka darbinieku un bija konkurēt nespējīgs atalgojums. Turklāt likumdevēji acīmredzot neparedzēja, ka pienāks šis masveida darbinieku skaita samazināšanas laiks. Brīnos, ka Saeima jau gada sākumā nepieņēma grozījumus ar kuriem šī norma tiktu izslēgta no likuma, jo kā zinām viņiem par tiesiskās paļāvības principiem nospļauties. Kāds ir izteicies, ka šādas pensionēšanās iespējas ir smieklīgas. Iespējams, bet mana un citu vaina šajā ziņā ir tikai tā, ka nespējam ievēlēt deputātus, kuri spētu risināt ne tikai savas problēmas. Tādējādi man smiekli nenāk, bet kas un kā, lai paliek.

Latvijā ir profesijas, kurās 1 stunda tiek ieskaitīts izdienas stāžā kā 3 dienas, 12 stundas kā 1 mēnesis, 1 gads kā 2 gadi, 1 diena kā 3 dienas. Ir profesijas, kurās veicot vienādus darbus sievietēm ir iespēja doties izdienas pensijā ātrāk nekā vīriešiem. Es neuzņemos spriest cik tas ir adekvāti. Bet kārtējo reizi esat mierīgi, jo policistus, robežsargus un, manuprāt, arī ugunsdzēsējus tas neskar. Mums neieskaita god za dva, kā viens otrs bija iedomājies. Bet nenoliedzami ir profesijas, kurās līdzīgām normām ir jāpastāv. Jautājums kādās un kādas.

Domāju, ka iepriekšējām valdībām jau krietnu laiku atpakaļ bija jāizveido darba grupa, kurā būtu iekļauti visdažādāko jomu profesionāļi (ne tikai teorētiķi), kuri tad arī sniegtu savus secinājumus un ieteikumus izdienas pensiju reglamentēšanā. Tādējādi šodien mums būtu daudzmaz visiem saprotami un pieņemami izdienas pensijas iegūšanas nosacījumi (atkal, protams, ne visiem). Nu, bet pašlaik ir šādi. Lasiet līdz galam, salīdziniet, vērtējiet un seciniet.

TIESĪBAS UZ IZDIENAS PENSIJU

Radošo profesiju pārstāvjiem

1. No 38 gadu vecuma, ja nostrādāti 18 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

  • baleta māksliniekiem.

2. No 38 gadu vecuma, ja nostrādāti 20 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

  • cirka māksliniekiem.

3. No 45 gadu vecuma, ja nostrādāti 20 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

  • solistiem vokālistiem.

4. No 50 gadu vecuma, ja nostrādāti 25 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

  • orķestru māksliniekiem;
  • koru māksliniekiem;
  • leļļu teātra māksliniekiem.

5. No 55 gadu vecuma, ja nostrādāti 30 gadi un no tiem pēdējie 10 attiecīgajā profesijā:

  • teātru aktieriem.

6. Neatkarīgi no vecuma, ja nostrādāti 20 gadi nostrādāti profesijā:

  • profesionālo kolektīvu dejotājiem un profesionālajiem deju izpildītājiem;
  • kaskadieriem.

Sabiedriskā transporta vadītājiem

Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu kopējo darba stāžu (ja vismaz 20 gadi nostrādāti tālāk uzskaitītajos darbos), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu kopējo darba stāžu, (ja vismaz 15 gadi nostrādāti tālāk uzskaitītajos darbos):

  • autobusu vadītāji;
  • trolejbusu vadītāji;
  • tramvaju vadītāji.

Ar nosacījumu, ja strādāts pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits nav mazāks par 40 tūkstošiem, tā piemēram Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā un Ventspilī.

Aviācijas darbiniekiem

1. Vīriešiem neatkarīgi no vecuma ar 25 gadu darba stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma ar 20 gadu darba stāžu, bet sievietēm neatkarīgi no vecuma ar 20 gadu darba stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma ar 15 gadu darba stāžu:

  • gaisa kuģu un citu lidaparātu ekipāžu locekļiem;
  • lidotājiem instruktoriem;
  • lidotājiem izmēģinātājiem;
  • lidojumu dienestu vadītājiem (komandieriem);
  • lidojumu dienestu vadītāju (komandieru) vietniekiem;
  • lidojumu dienestu inspektoriem;
  • galvenajiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
  • vadošajiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
  • vecākajiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
  • citiem speciālistiem, kuri, pildot dienesta pienākumus, veic lidojumus un ir gaisa kuģu vai citu lidaparātu ekipāžu locekļi;
  • izpletņlēcējiem (ar papildus nosacījumiem);
  • glābējiem (ar papildus nosacījumiem);
  • ugunsdzēsējiem desantniekiem (ar papildus nosacījumiem);
  • aviācijas ugunsdzēsēju dienestu instruktoriem (ar papildus nosacījumiem);
  • glābšanas un meklēšanas izpletņlēcēju vienību vadītājiem (ar papildus nosacījumiem);
  • štata izpletņlēcēju desanta grupu darbiniekiem (ar papildus nosacījumiem);
  • ārštata izpletņlēcēju desanta grupu darbiniekiem (ar papildus nosacījumiem).

2. Vīriešiem no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 8 gadi amatā), bet sievietēm no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 7 gadi un 6 mēneši amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 5 gadi un 6 mēneši amatā):

  • darbiniekiem ar dispečera apliecību (diplomu), kuri vada gaisa kuģu lidojumus.

3. Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 20 gadi amatā), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 15 gadi un 6 mēneši amatā) gan vīriešiem, gan sievietēm ar atrunu kādos apstākļos darbi ir veicami:

  • inženiertehniskajiem darbiniekiem, kuri ir aviācijas tehniķi – mehāniķi, motoristi;
  • meistariem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
  • inženieriem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
  • cehu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
  • maiņu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
  • iecirkņu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus;
  • dienestu priekšniekiem, kuri apkalpo gaisa kuģus un citus lidaparātus.

4. Vīriešiem no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 8 gadi amatā), bet sievietēm no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 7 gadi un 6 mēneši amatā), vai veselības stāvokļa dēļ no 45 vecuma ar 15 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 5 gadi un 6 mēneši amatā):

  • stjuartiem.

Daži piemēri, kā tiek aprēķināts darba stāžs izdienas pensijas iegūšanai lidotājiem un tiem pielīdzinātajiem darbiniekiem:

1. katras 20 ar lidmašīnu nolidotās stundas tiek ieskaitītas par 1 mēnesi (izņemot 2.- 4. punktā minētos gadījumus);

2. katras 12 nolidotas stundas ar helikopteru, veicot speciālus darbus (sanitārie lidojumi, aviācijas ķīmijas darbi, aerofotografēšana, patrulēšana, atmosfēras zondēšana un citi darbi), tiek ieskaitītas par 1 mēnesi;

3. katras 12 nolidotas stundas lidotāju amatos, sniedzot navigatora pakalpojumus ārzemju ekipāžām citu valstu gaisa kuģos, tiek ieskaitītas par 1 mēnesi;

4. katras 12 nolidotas stundas lidotāju komandējošā sastāva un lidotāju instruktoru amatos (arī augstākajās un vidējās mācību iestādēs, aviācijas lidotāju kadru kvalifikācijas celšanas iestādēs) tiek ieskaitītas par 1 mēnesi;

5. viens nostrādātais gads gaisa kuģu ekipāžu sastāvā avārijas glābšanas (meklēšanas) vienībās tiek ieskaitīts par 1 gadu un 6 mēnešiem;

6. viens nostrādātais gads lidotāju amatos mācību un aviācijas sporta organizācijās, ja izpildīts mācību lidojumu plāns, tiek ieskaitīts par 1 gadu un 6 mēnešiem, bet, ja izpildīti arī sarežģītie un augstākās pilotāžas elementi, – par 2 gadiem.

Dzelzceļa darbiniekiem

Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 12 gadi un 6 mēneši nostrādāti tālāk uzskaitītajās profesijās), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi nostrādāti tālāk uzskaitītajās profesijās:

  • ārpusklases un pirmās klases dzelzceļa staciju dežurantiem, kuru darbs saistīts ar vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu un izlaišanu uz maģistrālajām dzelzceļa līnijām ar sevišķi augstu kustības intensitāti;
  • ārpusklases un pirmās klases dzelzceļa staciju šķirošanas kalniņu dežurantiem un operatoriem;
  • vilcienu kustības dispečeriem un vecākajiem vilcienu kustības dispečeriem;
  • vilcienu sastādītājiem;
  • kravas vilcienu konduktoriem;
  • dīzeļlokomotīvju mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
  • elektrolokomotīvju mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
  • tvaika lokomotīvju mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
  • dīzeļvilcienu mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
  • elektrovilcienu mašīnistiem un mašīnistu palīgiem;
  • lokomotīvju brigāžu mašīnistiem instruktoriem;
  • automotrisu un mazjaudas lokomotīvju mašīnistiem;
  • refrižeratorvilcienu (sekciju) priekšniekiem un mehāniķiem;
  • vagonu kustības ātruma regulētājiem;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju kontakttīklu elektromontieriem un elektromehāniķiem;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju brigadieriem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju (ceļu, tiltu, tuneļu un citu būvju) uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju un mākslīgo būvju meistariem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju montieriem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju vagonu apskatītajiem, kuri nodarbināti ārpusklases, 1. un 2. klases dzelzceļa stacijās vagonu tehniskās (tehniskās un komerciālās) apkalpes punktos;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju vagonu apskatītājiem-remontētājiem, kuri nodarbināti ārpusklases, 1. un 2. klases dzelzceļa stacijās vagonu tehniskās (tehniskās un komerciālās) apkalpes punktos;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju mākslīgo būvju remontētājiem iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju kontakttīklu elektromontieriem un elektromehāniķiem;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju brigadieriem, kuri nodarbināti ceļu un mākslīgo būvju (ceļu, tiltu, tuneļu un citu būvju) uzturēšanā kārtībā un kārtējā remonta darbos iecirkņos ar vilcienu intensīvu kustību;
  • maģistrālo dzelzceļa līniju ritošā sastāva remontatslēdzniekiem, kuri nodarbināti ārpusklases, 1. un 2. klases dzelzceļa stacijās vagonu tehniskās (tehniskās un komerciālās) apkalpes punktos.

Jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbiniekiem

1. Vīriešiem no 55 gadu vecuma ar 25 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 12 gadi un 6 mēneši nostrādāti tālāk uzskaitītajās profesijās), bet sievietēm no 50 gadu vecuma ar 20 gadu darba stāžu (ne mazāk kā 10 gadi nostrādāti uzskaitītajās profesijās:

  • jūras, upju un zivju rūpniecības flotes jūrniekiem (izņemot kuģus, kuri pastāvīgi strādā ostas akvatorijā, kā arī palīgdienesta, izbraukuma, piepilsētas un pilsētas satiksmes kuģus).

2. Vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no vecuma, ja vīrieši nostrādājuši ne mazāk par 25 gadiem, bet sievietes ne mazāk par 20 gadiem uz ķīmisko vielu, gāzes, naftas pārvadāšanas kuģiem, aglomerātu kuģiem, naftas pārsūknēšanas un attīrīšanas kuģiem-stacijām, kuģiem, kuri pastāvīgi strādā Arktikā, zivju rūpniecības flotes ražošanas kuģiem, kurus izmanto zivju un jūras produktu ieguvei un apstrādei, kā arī gatavās produkcijas pieņemšanai reidā un strādājuši par:

  • hidroakustiķiem;
  • galvenajiem fiziķiem;
  • visu specialitāšu inženieriem un tehniķiem;
  • meistariem;
  • kapteiņdirektoriem;
  • kapteiņiem (staršinām);
  • kapteiņu (staršinu) palīgiem;
  • stūrmaņiem;
  • kuģu kurinātājiem;
  • zivju ieguves un apstrādes meistariem,
  • mehāniķiem un to palīgiem;
  • motoristiem, mašīnistiem un to palīgiem;
  • radiostaciju priekšniekiem;
  • peldošo attīrīšanas kuģu-staciju priekšniekiem;
  • peldošo attīrīšanas kuģu-staciju priekšnieku palīgiem;
  • donkermaņiem;
  • visu klašu radiooperatoriem;
  • radiotehniķiem un radiotelegrāfistiem;
  • visu klašu stūresvīriem un matrožiem;
  • šķiperiem;
  • šķiperu palīgiem;
  • apakššķiperiem;
  • visu klašu kuģu elektriķiem;
  • visu klašu elektromehāniķiem;
  • elektroradionavigatoriem.

Militārpersonām

Neatkarīgi no vecuma (tā saprotu) ar 20 gadu izdienas stāžu (ja militārpersona nodienējusi ne mazāk kā 15 gadus), vai ar izdienas stāžu, kurš ir mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona dienestu uzsākusi līdz 31.12.2004. un nodienējusi ne mazāk kā 15 gadus vai militārpersona dienestu uzsākusi pēc 01.01.2005. un nepārtraukti nodienējusi 15 gadus un atvaļināta:

1) sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu (atkarībā no dienesta pakāpes un dienesta vietas šis vecums ir no 35 līdz 65 gadiem),

2) slimības vai veselības stāvokļa dēļ (kā saprotu neatkarīgi no vecuma),

3) amatu skaita samazināšanas dēļ (kā saprotu neatkarīgi no vecuma),

4) sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš (kā saprotu neatkarīgi no vecuma).

Izdienas stāžā ieskaita ne tikai dienesta laiku militārajā dienestā, bet arī, piemēram, dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmā, prokuratūras iestādēs un citās struktūrās.

Piemēram, militārpersonām izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita:

1) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonās un kurās iesaistītajam personālam ir tiesības piedalīties karadarbībā, ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

2) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kuru mērķis ir atjaunot un uzturēt mieru konflikta zonā un kurās iesaistītajam personālam nav tiesību piedalīties karadarbībā, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams pašaizsardzības nolūkā, ieskaita izdienas stāžā kā divarpus dienas,

3) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās glābšanas operācijās, kuru mērķis ir likvidēt dabas katastrofu sekas, evakuēt civiliedzīvotājus no apdraudētām vietām un veikt līdzīga rakstura darbības, un starptautiskajās humānajās operācijās, kuru mērķis ir sniegt palīdzību civiliedzīvotājiem, kas cietuši karadarbības vai citu ekstremālu apstākļu rezultātā, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

4) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta konflikta zonā, pildot starptautiskā novērotāja pienākumus vai piedaloties starptautiskajās pārbaudes misijās, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

5) vienu dienesta dienu, kas aizvadīta starptautiskajās militārajās operācijās, kuru mērķis ir īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu tiesības uz kolektīvo pašaizsardzību, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,

6) militārpersonām, kuru dienesta pienākumos ietilpst lidojumu veikšana ar gaisa kuģiem, vienu nolidoto stundu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas. Šādu ieskaitāmo nolidoto stundu skaits vienai militārpersonai viena gada laikā nedrīkst pārsniegt 122 stundas,

7) militārpersonām, kuras ieceltas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amatā, vienu atmīnēšanas vai spridzināšanas darbos nostrādāto dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

speciālo uzdevumu vienību militārpersonām vienu speciālo uzdevumu izpildes dienu ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

9) vienu dienesta dienu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā ieskaita izdienas stāžā kā trīs dienas,

10) militārpersonām, kuras ieceltas ūdenslīdēja amatā, vienu dienu, kurā notikusi niršana, ieskaita izdienas stāžā kā divas dienas,
11) militārpersonām, kuras pilda dienesta pienākumus uz kuģa jūrā, vienu dienu, kas pavadīta jūrā, ieskaita izdienas stāžā kā pusotru dienu.

Tiesībsargājošo struktūru amatpersonām un diplomātiem

1. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu (pēdējie 10 gadi nostrādāti Biroja amatpersonas statusā), vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi:

  • Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.

2. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu (pēdējie 5 gadi nostrādāti Satversmes aizsardzības biroja amatpersonas statusā), vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai no 50 gadu vecuma ar kopējo apdrošināšanas stāžu un tam pielīdzināmo stāžu ne mazāku par 25 gadiem, no kuriem vismaz 12 gadi un seši mēneši nodienēti (nostrādāti) Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs, bet no tiem pēdējie pieci gadi nostrādāti biroja amatpersonas statusā:

  • Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām.
    3. Neatkarīgi no vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi (pēdējie 3 tiesneša amatā):

    • tiesnešiem.

4. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu (pēdējie 10 gadi nostrādāti prokurora amatā), vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi:

  • prokuroriem.

5. No 50 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai no 50 gadu vecuma ar kopējo apdrošināšanas stāžu un tam pielīdzināto stāžu ne mazāku par 25 gadiem, no kuriem ne mazāk kā 12 gadi un 6 mēneši nodienēti IeM sistēmā:

  • policistiem;
  • robežsargiem;
  • ugunsdzēsējiem;
  • Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem ar speciālo dienesta pakāpi.

6. No 55 gadu vecuma ar 20 gadu izdienas stāžu, vai veselības stāvokļa dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ neatkarīgi no vecuma, ja stāžs 20 gadi:

  • diplomātiem.

Šī ir tā reize, kad normatīvos akti, manuprāt, iederētos raksta beigās.

Izdienas pensijas šobrīd tiek piešķirtas saskaņā ar:

1. Ministru Padomes 26.03.1992. lēmums Nr.104 “Par izdienas pensijām” (spēkā ar 26.03.1992.);

2. Ministru Padomes 26.05.1992. lēmums Nr.193 “Par Nolikuma par izdienas pensijām papildināšanu” (spēkā ar 26.05.1992.);

3. „Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2005.);

4. „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2009.);

5. „Diplomātu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2007.);

6. „Tiesnešu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 21.07.2006.);

7. „Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 21.01.2004.);

8. „Prokuroru izdienas pensiju likums” (spēkā ar 01.01.2000.);

9. „Militārpersonu izdienas pensiju likums” (spēkā ar 15.04.1998.);

10. likums „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas
darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (spēkā ar 30.04.1998.).

Raksts tapis atsaucoties uz janx 02.10.2009 15:07 komentāru „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”, Ināras 19.09.2009 14:41 komentāru “„Mokošais” ceļš izdienas pensijas iegūšanā”, Labudajas 25.09.2009. 22:41 komentāru ”Kas un uz kura rēķina dzīvo” un Edgara 23.10.2009 23:50 komentāru „Kaut kā beigas un kaut kā sākums”.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru