Tracina – 1 “Necenzētu vārdu lietošana”

Attieksme pret sevi un līdzcilvēkiem!

Sabiedriskās vietās (uz ielas, pagalmos, parkos, veikalos, iestādēs un tamlīdzīgi) sastopu personas, kuras ik pēc katriem pāris vārdiem piesauc sarunas partnera (u) māti, solot ar to veikt dzimumattiecības, turklāt klausītājs neizsaka nekādus iebildumus. Tiek piesauktas gan palaistuves, gan ģenitālijas, kā arī par katru cenu vēlas kādu pasūtīt uz …….. Nu ja pasūtāmais ir sieviešu kārtas un neiebilst, tad iespējams viņa to vēlas un vēl pateiks paldies par šādu novēlējumu. Bet kādēļ klusē vīriešu kārtas pārstāvji? Protams, ir atbilžu varianti, bet, lai katrs pats sev atbild.

Kā jau jūs saprotat šie „ausīm tīkamie” faktiski necenzētie vārdi tiek lietoti krievu valodā. Turklāt šādi izsakās ne tikai krieviski runājošie, bet arī latviski runājošie starp kuriem ir arī tā saucamie īstenie latvieši, savas zemes un valodas patrioti. Nākas dzirdēt (nestaigāsi jau ar korķi ausīs) necenzētus vārdus (izteicieni, kurus persona lieto nepieklājīgā, rupjā, lietošanai sabiedriskās vietās nepieņemamā nozīmē, kādu nepamatoti vai ļauni nozākājot, t. i., izsmejot, nievīgi nopeļot) arī latviešu valodā.

Šie necenzētie vārdi gan krieviski, gan latviski „birst” gan no bērnu (zēnu un meiteņu) mutēm, kuri vēl runāt lāga nemāk, gan no jauniešu (zēnu un meiteņu), gan 20,30,40,50,60 gadu veciem abu dzimumu pārstāvjiem, gan no vecu vīru un jāteic ļoti reti vecu sievu mutēm. Tātad vecuma diapazons ļoti plašs. Turklāt tas viss tiek izteikts pietiekami skaļi, dažkārt izbļauts. Tā, lai dzird visi gan lieli, gan mazi, gan tie, kuriem tas patīk, gan tie, kuriem tas ir nepieņemami un pretīgi.

Dažreiz pazib doma, kā tas mazais, vai jaunietis, kurš dzimis brīvās Latvijas laikā zina šādus vārdus. Tikpat ātri pazib atbilde. Sākas šīs lietas katra ģimenē, tātad vainīgi pieaugušie, kuri lamājas pa labi un pa kreisi. Tālāk šie vārdi tiek iznesti pagalmā, bērnu dārzā, skolā un tā tālāk. Tas pielīp arī tiem, kuru vecāki šādus vārdus nelieto un tad jau panesās. Labi, ka tas lipīgums nav visaptverošs un daļa bērnu, kā arī pieaugušo šādus vārdus (izteicienus) nelieto.

Jāatzīst, ka saviem paziņām par šādu runāšanu (kompānijā) diemžēl aizrādu pamatā tikai tad, ja tas tiek pateikts bērnu, vai sieviešu klātbūtnē, vai arī gadījumos, ja runā tieši ar mani un sākas mātes pieminēšana, sūtīšana un tamlīdzīgi. Jā, reti, bet šādi gadījumi ir bijuši. Protams, tas tiek pateikts neapzināti, bet jāseko līdzi tam ko gvelz. Mājās, tualetē, bet vienatnē murmini ko gribi. Aizrādīju un aizrādu arī citiem, bet ne vienmēr, tad jau man ar to tikai būtu jānodarbojas. Turklāt šāda nodarbe ir visai bīstama, bet dzīvot, kā arī būt veselam gan fiziski, gan garīgi gribās. Tātad aizrādu ievērojami retāk nekā neizrādu. Nezinu 1 pret 100, 1 pret 1000? Dažkārt mēģinu nepievērst tam uzmanību, nedzirdēt, vai izlikties, ka nedzirdu.

Tādas, lūk, tās lietas. Bēdīgi, skumji un tracinoši.

Mana pārliecība, ka ar aizrādījumiem, neatļaušanu un sodiem var panākt ļoti maz un ne tikai šajā jomā. Sāksim paši ar sevi un savām ģimenēm un ja ir iespēja nepaiesim vienaldzīgi garām tiem, kuri nezin ko dara. Lai mums veicas un dzīvot VISIEM būs patīkamāk!

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

1 komentārs rakstam “Tracina – 1 “Necenzētu vārdu lietošana””

  1. Tweets that mention Ērikonkuls domā » Blog Archive » Tracina – 1 -- Topsy.com saka:

    […] This post was mentioned on Twitter by Uldis Bērziņš. Uldis Bērziņš said: Par lamāšanos. http://erikonkuls.lv/2010/04/12/tracina-1/ 100% piekrītu! […]

Atstājiet kometnāru