Tracina – 2 “Suņu ekskrementi kur pagadās”

Attieksme pret sevi un līdzcilvēkiem!

Jums patīk suņi? Man arī, bet kā ar suņu nevīžīgajiem īpašniekiem?

Ziema. Viena no tām reizēm, kad sunim ļoti gribas, bet saimniekam negribas. Sunim ļoti, ļoti gribas. Beidzot saimnieks izved mīļumu (ar pavadu, vai bez) pastaigā.

Īpaši tālāk no mājas suns, protams, vairs netiek. Nabagam urīnpūslis spiežas pa dibenu ārā, kāda nu te pieklājība. Laiž kur pagadās. Pirmais krūmiņš, pirmais kociņš, pirmais sniega valnītis un pēc mirkļa tur jau plūst lielāka, vai mazāka (atkarībā no suņa lieluma) urīna strūkla. Jo suns lielāks, jo skats iespaidīgāks, īpaši tiem, kuri nokārtojas paceļot vienu kāju. Kas tik tur neparādās? Neesmu lūriķis, bet uz acīm klapes arī nav. Ko nu par mani, bet bērni ar ieplestām mutēm? Sniegs iekrāsojas pretīgi dzeltens. Jā nenoliedzami sunim arī ir tiesības pačurāt, bet, vai saimniekam nebūtu pienākums šo padarīšanu organizēt, tā, lai sunim labi, saimniekam prieks un apkārtējiem tas nesit uz masu?

Tas ir tikai sākums, jo suns priecīgs nedaudz paskraidījis (no urīna atbrīvojies), saprot, ka skraidīt būs vieglāk, ja viņš arī pakakās. Tiek ieņemta šai nodarbei raksturīgā poza, acis uz pieres un sākas. Dažiem ar vienu nokārtošanās vietu nepietiek, tiek pašļūkts, vai paiets tālāk. Aiz suņa paliek lielākas, vai mazākas fekāliju čupiņas, kuras atkarībā no izmēra izsauc lielāku, vai mazāku pretīgumu. Jā nenoliedzami sunim arī ir tiesības pakakāt, bet, vai saimniekam nebūtu pienākums šo padarīšanu organizēt, tā, lai sunim labi, saimniekam prieks un apkārtējiem tas nesit uz masu? Kā? Elementāri. Savākt suņa atstātās fekālijas maisiņā un izmest tuvākajā urnā. Par maz urnu? Tālu jānes? Dodieties uz pašvaldību un dariet kaut ko lietas labā, lai būtu vairāk suņu pastaigu vietas, vai vismaz urnas. Nekas nesanāk? Tad nesiet šos ekskrementus uz tuvāko urnu, vai mājām!

Katrā ziņā saimnieks ar suni pēc šīm izdarībām (ekskrementu atstāšanas), brīvi uzelpojot, var paskriet tālāk un sākt rīta, pusdienas, vai vakara rosmi. Sunim patīkami skraidīt, bet saimniekam prieks, ka šos ekskrementus suns neatstās saimnieka dzīvoklī uz glaunā paklāja, parketa, vai kur nu sanāk. Tad šmuce liela, turklāt, ja nu tavs mīlulis apēdīs savas fekālijas (tā suņi mēdz darīt). Kā tad ar tāda suņa tradicionālo samīļošanu, sabučošanu? Brrr.

Un nu tik ļoti gaidītais pavasaris! Saulīte spīd, putniņi čivina, zālīte zaļo, bet ziemā atstātās suņu fekālijas tik vien, kā kaunā nobāl un padoties negrasās. Tās vēl ilgi “priecēs” mūsu acis. Gaišā diennakts laikā vēl nekas, jo mēs zinām, ka ir izliktas mīnas un mēģinām acis turēt vaļā un lavierēt, lavierēt, lavierēt. Ne tikai pļavas, parki, trotuāru malas, bet arī visas iespējamās taciņas un trotuāri ir mīnēti. Jā, bet, ko tumšā laikā? Ops! Jau par vēlu domāt. Jādomā, kā no tiem, atvainojos, sūdiem tikt vaļā. Prieks vismaz, ka urīns izgarojis līdz ar sniega nokušanu, bet ………….

Pavasaris, vasara. Kas mainās? Īpaši nekas. Ja nu vienīgi mēs mazāk redzam suņu darbības un saimnieku bezdarbības rezultātu – suņa ekskrementus, bet tie jau nekur nepaliek ar visām no tā izrietošām sekām. Jebkurā pilsētas vietā, kur nu sunim iegribas, tiek iezīmēta zona ar urīnu un atstātas fekālijas. Pieļauju, ka daļai suņu saimnieku ir bērni. Tad varbūt pažēlosiet viņus (vismaz savus bērnus) nabadziņus, kuri spēlēdamies zālienā, gan ejot, gan sēžot, gan vārtoties pilnībā izbauda suņu ekskrementu “burvību”. Domājams, ka, gan urīns, gan fekālijas ir acij netīkami arī bērnam, turklāt tie ir specifiski smirdīgi un infekcijas saturoši. Šādā vide bērniem piemērota? Jūsuprāt nav problēmu? Bet ko teiksiet, ja jūsu bērniņš pagaršos šīs suņa fekālijas? Nepatīkami? Piekrītu, kur nu vēl visas iespējamās infekcijas, ar kurām bērns var saslimt.

Ja putns uzķēzī, tas esot uz naudu, bet ja suņa sūdā iekāpt? Uz baudu? Lai šiem suņu īpašniekiem veicas un viņus pavada mūžīgā bauda. Iespējams, ka tas ko mainīs. Maz ticams, bet tomēr.

Jelgavas domes saistošo noteikumu Nr.127 punkts 2.2.7. uzliek par pienākumu  suņu īpašniekiem nepieļaut, ka suņi piemēslo pilsētas teritoriju, dzīvojamo vai sabiedrisko ēku telpas un nekavējoties satīrīt suņa atstātos ekskrementus. Sods līdz Ls 20 uz vietas, izsniedzot kvīti, vai līdz Ls 50 sastādot administratīvo protokolu. Pienākumi ir, noteikumi ir, bet kuru tas interesē? Ne saimniekus, ne arī tiem, kuriem ir tiesības sastādīt administratīvo protokolu (ja pieķer tad pamatā izsaka brīdinājumu – klauni).

Es pieņemu, ka suņu nevīžīgajiem īpašniekiem ir piedxxxx uz tādiem sodiem un tādiem kā es, kā arī manu runāšanu, bet, vai patiešām viņus pašus apmierina šī lietu kārtība?

P.S. Zinu, zinu, ka ir suņu īpašnieki, kuri pēc viņus skārušām nepatīkamām situācijām saistībā ar suņu atstātajiem ekskrementiem (iepriekš aprakstītajām, un ne tikai, kā arī sodiem), vai arī citkārt vienkārši kauna dēļ līdzcilvēku priekšā, ir sākuši savākt savu suņu atstātās fekālijas. Tas ir labs sākums un priecē, bet tādu ir gaužām maz.



Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

2 komentāri rakstam “Tracina – 2 “Suņu ekskrementi kur pagadās””

  1. Skunska eksrements saka:

    Sunji dir$ tikai pavasarii!

  2. īkstīte saka:

    Skunska eksrement, ja tu būtu cītīgi lasījis, tad būtu sapratis, ka suņi nokārtojas ne tikai pavasarī, bet gan visu gadu, tikai pēc ziemas – pavasarī viss ir skaidrāk redzams, ko viņi ir darījuši un citiem cilvēkiem tas uzdzen pretīgumu! 😉

Atstājiet kometnāru