Nordea Rīgas maratons beidzies – pieveicu maratona distanci (42 km 195m)

23.05.2010. Nordea Rīgas maratonā pieveicu maratona distanci (42 km 195 m). Mans personiskais laiks (čipa laiks) 5:09:37, bet sacensību laiks 5:11:51. Čipa laiks ir laiks no brīža, kad šķērsoju starta un finiša līniju (tīrais laiks), bet sacensību laiks ir laiks no starta šāviena līdz finiša līnijas šķērsošanai. Rezultātā 619. vieta (maratona distancei bija pieteikušies 789 dalībnieki). Mans vidējais ātrums 8,13 km/h (7,38 min/km). Diemžēl nesagatavotības dēļ šis maratons man bija ļoti grūts. Tās pašas nesagatavotības dēļ sākotnējais mērķis bija piedalīties distancē treniņa nolūkā. Protams, bija arī neliela, neliela cerība pieveikt distanci noteiktajā laika limitā (6h).

Iepriekš rakstīju, ka līdz maratonam atlikuši seši mēneši un paredzēju, ka tas būs pietiekoši, lai sagatavotos maratonam. Tā tas arī būtu bijis, ja ne dzīves ienestās korekcijas. Treniņa periods izvērsās saraustīts, ar problēmām un lieliem pārtraukumiem, bet par treniņu, Rīgas Nordea 2010.gada maratona svētkiem un ar tiem saistītajiem jautājumiem mazliet vēlāk. Kā tad man klājās trasē maratona laikā?

Distance 42 km 195 m sastāvēja no trijiem, apmēram 14 km gariem apļiem. Ar pirmajiem skriešanas metriem sapratu, ka būs grūti. Aizsitās lielā liela kaula priekšējie muskuļi, mazā liela kaula un pirkstu garie izstiepējmuskuļi. Grūti spriest precīzāk (neesmu zinātājs), bet nu kaut kur tajā rajonā (no ceļa uz leju). Skrējienam kā tādam tas par labu nenāca. Iepriekš skrienot, īpaši nebiju piefiksējis tādu problēmu (iespējams piemirsu). Turpināju skriet un pēc 2 -3 kilometriem šī problēma izzuda. Es jau sākumā cerēju, ka tā būs, jo iepriekš ir bijuši gadījumi, ka aizsitas muskuļi (citi), bet turpinot skriet tas pāriet.

Apmēram piektajā kilometrā pa degunu sāka tecēt asinis. Kabatā bija salvete, kuru sarullēju un iestūķēju deguna kreisajā nāsī. Turpināju skriet. Sāka puņķoties otra nāss (bija nelielas iesnas). Elpošanas ritms tika izjaukts, ieelpoju un izelpoju tikai un vienīgi caur muti. Tā es ar tamponu vienā nāsī un puņķodamies pa otru nāsi (ik pa laikam susinādams to ar salveti) skrēju un domāju nafig, nafig, nafig man tas vajadzīgs. Tā es domādams noskrēju pirmos 14 km un gribēju iet malā, bet ieraugot meitu, (fotografēja mani) un sievu (pieskrēja un piedāvāja salvetes) skrēju tālāk. Iespējams viņas par manu skrējienu (ar veiksmīgu finišu) bija norūpējušās vēl vairāk par mani, nevarēju pievilt. Pie noskrietajiem 9 km noskrēju vēl apmēram 6 km ar salveti degunā, līdz asins pārstāja tecēt. Kārtējā enerģijas punktā tiku galā ar degunu (iztīrīju un ). Tomēr šādā veidā noskrietie apmēram 15 km lika sevi manīt un pat ļoti. Trīs dienas pirms maratona biju beidzis lietot ļoti stipras un arī mazāk stipras antibiotikas (kopumā lietoju 8 dienas). Tas arī izskaidro asiņojošo degunu. Nelīdzēja arī nu jau nedēļu (par maz) lietotais uztura bagātinātājs Askorutīns (parasti ir palīdzējis). Pēc maratona vēl divas dienas nevarēju normāli ieēst un padzert, pārāk biju saelpojies skrienot (mute un kakls jēls).

Otrajā aplī dodoties pacēlumā uz Vanšu tiltu (apmēram 23 kilometrā) bija pavisam švaki un metrus 10 nogāju solī, bet sapratis, ka būs tikai sliktāk turpināju skriet. Iemanījos pacēlumā vēl kādu apdzīt. Pēc 2 apļiem (28km) kārtējo reizi bija vilinājums beigt distanci. Mans laiks uz to brīdi bija apmēram 3 stundas 15 minūtes. Minimums bija izpildīts. Bija mērķis 2 apļus (28 km) noskriet, iekļaujoties 4 stundās, un, tad jau redzēs, jo organizatori bija paziņojuši, ka trešajā aplī nelaidīs tos, kuri 28 km noskries lēnāk par 4 stundām. Nolēmu turpināt, jo bija pietiekoša laika rezerve, lai iekļautos laika limitā (6 stundās), kaut vai ejot vidējā tempā visus atlikušos 14 km. No trešā apļa noskrēju apmēram 5 km, bet pārējos (apmēram 9 km) nogāju ātrā solī. Skrēju un gāju pamīšus. Iet bija grūti (par ātru) un no pārslodzes līdz ģībonim nebija tālu, atkal un atkal gribējās noiet malā. Tomēr nepadevos un arī tempu pārāk nesamazināju. Ja jau tiku tik tālu (apetīte rodas ēdot), tad gribēju iekļauties 5 stundās 30 minūtēs, jo šāds laika limits ir daudziem citiem maratoniem (nevis 6 stundas). Vietām apdzinu vairākus ejošus (gados jaunākus) dalībniekus.

Krastmalā 42 km atzīmi sasniedzu ejot. Līdz finišam palika 195 m. Sāku skriet, bet kājas neklausīja un atkal pārgāju solī. Nekad nav paticis distanci veikt pārmaiņus skrienot un ejot. Man vienmēr ir grūti atsākt skriet. Labāk ir kaut vai skriet ļoti lēni, bet skriet. Apmēram 150 m no finiša man garām panesās jauna meitene (var redzēt foto) un tas jau bija par traku. Es saprotu, ka jauniem un aktīviem sportotājiem tā skriešana padodas vieglāk (pulss un ), bet tomēr. Tā nu es sakopojis visus spēkus un ar smaidu sejā mēģināju viņu noķert skrienot cik jaudas, bet nesanāca, jo arī viņa nepadevās. Toties finišs iznāca labs. Paldies meitenei! Minētā meitene noskrēja malā un sāka raudāt, tā man vismaz stāstīja. Tādas, lūk, emocijas, pārdzīvojumi un prieks par paveikto.

Distances laikā vienu reizi otrajā aplī un vienu reizi trešajā aplī piestāju enerģijas punktā un pirmo reizi mūžā iedzēru enerģijas dzērienu Powerade (zilo). Tādējādi pirmo reizi padzēries turpināju skriet, bet vajadzēja vismaz izskalot muti ar ūdeni (dzert negribējās), jo dzēriens salds un lipīgs. Līdz nākamajam punktam (apmēram 5 km) skrēju ar visai nepatīkamu sajūtu mutē. Visas trases laikā dzēru maz, jo tā esmu radis (pusmaratonā nedzēru vispār). Domāju, ka kopumā izdzēru apmēram 600 ml ūdens. Maratona dienas rītā apēdu vienu banānu un izdzēru 200 ml ūdens. Līdz šim treniņos un sacensībās neko speciālu (enerģijas dzērienus un tamlīdzīgi) neesmu lietojis, kā arī ēdot neesmu piedomājis pie tā, kas būtu labāk, lai sasniegtu labāku rezultātu, bet iespējams vajadzētu.

Tāds nu, lūk, izvērtās man šis skrējiens. Sveiciens Vladimiram (bijušajam kolēģim no VRS), kurš apsveicinājās ar mani distancē. Kā redzu Tu veiksmīgi esi noskrējis pusmaratonu un līdz ar to saku Tev, kā arī pārējiem esošajiem un potenciālajiem skrējējiem – TIEKAMIES nākamajos maratonos, lai Jums veicas!!!

P.S. Varbūt kāds ir sācis piedalīties maratonos (jebkurā distancē), iedvesmojoties no mana iepriekšējā raksta (pats lasījis, vai kāds pastāstījis)? Būtu interesanti zināt kas un kā.

Sony fotofiniša bildes.

Meitas uzņemtās bildes.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

7 komentāri rakstam “Nordea Rīgas maratons beidzies – pieveicu maratona distanci (42 km 195m)”

  1. Valters saka:

    Ērik, tu esi riktīgs malacis, ka maratonu pieveici. Tu treniņos skrien ar mūziku un Nike+? Cik bieži skrien?

  2. Ērikonkuls saka:

    Valter – paldies par labu vārdu.
    Par treniņiem (ja tā varētu teikt) plašāk kādu citu dienu, bet īsumā – no 23.11.09. līdz 23.05.10. mēģināju skriet vienu dienu izlaižot, tādējādi bija nedēļas ar 4 un nedēļas ar 3 treniņiem. Diemžēl bija arī viens 24 dienu, viens 11 dienu un kādi padsmit 2-5 dienu pārtraukumi. Lielākie noskrietie attālumi (lēnā tempā) 33 km vienā skrējienā, 95 km nedēļā, kopā apmēram 800 km. Nu tā es skrēju savam priekam.
    Par periodu līdz 23.11.2009. http://erikonkuls.lv/2009/11/23/lidz-nordea-rigas-maratonam-26-nedelas-6-menesi/.
    Pagaidām skrienot neizmantoju Nike+, kā arī nekādā citā veidā speciāli mūziku neklausos. Ar mūziku, protams, būtu jautrāk un ir doma izmantot, bet kaut kā paliek un paliek.
    Par Nike+ šaubos, vai man vajadzētu (lietderīgums konkrēti man, atsauksmes un dažādie viedokļi, cena).

  3. Mošķis saka:

    malacis! Grūti ir gājis … bet vēl jau daudz maratoni ir priekšā! 🙂
    Ienāc iekš http://www.noskrien.lv – esam izveidojuši mājaslapu tieši tādiem kā Tu … amatieriem skrējējiem un daudzi ir veikuši vienu vai vairākus maratonus. Ja nepieciešams atbalsts un padoms ienāc un piereģistrējies. Ir forums, vari saglabāt savu treniņu rezultātus un motivēties no citu veiktajiem kilometriem! 🙂

  4. Endijs saka:

    Šodien tikāmies sporta klubā un runājām par skriešanu. Ļoti jauks raksts, domāju, ka šis tas arī man noderēs no Jūsu pieredzes. Paldies 🙂
    p.s. esmu ticis arī vienā no bildēm (pirmajā)! Lai veicas!
    Endijs

  5. Ērikonkuls saka:

    Endij – Startējām dažu metru attālumā starp vairākiem tūkstošiem (apmēram 3000) maratona un pusmaratona skrējējiem. Šodien nejauša tikšanās un kārtējo reizi pārliecinos, cik tā pasaulīte maza, cik daudz interesantu nejaušību un sakritību. Kopumā kā man gājis/negājis ar to skriešanu sadaļā „Aktīvs dzīvesveids” ir kādi 4 rakstiņi, iespējams kādu atziņu var arī gūt. Nu tad uz tikšanos nākamajos maratonos.
    P.S. Ne visai izplatītais vārds Endijs ir arī mana vecākā dēla vārds. Ieraugot ziņu par komentāru, padomāju, ko tad viņš pēc pailga laiciņa tā pēkšņi sadomājis pakomentēt. Izrādījās cits Endijs. Arī labi!

  6. Valmieras pusmaratons 2011 | Ēriks.Lisovskis.lv saka:

    […] nepiespiesti tipina. Šoreiz Nadeždas laiks būs 4:52. Mans pagājušā gada personiskais bija 5:09  :). Saprotu, ka bijusī sportiste (slēpoja), kādi 100 maratoni kontā, bet vecums, vecums! […]

  7. Ahileja cīpslas trauma + par šo un to iz manas skriešanas | Ēriks.Lisovskis.lv saka:

    […] 23.05.2010. Nordea Rīgas maratons 05:09:37 (čipa laiks) – 7,20 min/km – 615 vieta no 658 dalībniekiem […]

Atstājiet kometnāru