Tracina – 4 “Kāds „labs” vārds par Jūrmalas pludmali”

Mazliet par to, kas mani tracina (mazākā mērā), bet pavisam noteikti rada nepatīkamas sajūtas (emocijas), diskomfortu un neizpratni, atpūšoties Jūrmalas pludmalē. Kādēļ par to rakstu?

Tieši tādēļ (lasīt 1 rindkopu) un tādēļ, lai būtu ar ko salīdzināt. Iespējams uzzināšu citu domas šajā sakarā, kā arī ieteikumus par citām pludmalēm. Pastāv arī neliela cerība, ka kāds turpmāk piedomās pie tā, ko dara / nedara, tajā skaitā īpašnieki, pašvaldība un tās struktūrvienības (apsaimniekotāji), nomnieki un tamlīdzīgi.

Pats pamatā atpūšos mierīgajā atpūtas zonā Dzintaros, tuvāk Bulduriem (Piestātnes ielas rajonā), bet pastaigājoties izstaigāju arī Bulduru un Majoru pludmales. Kad ir veselība paskraidu šurpu turpu, tādēļ iznāk arī apskatīt tālāk esošās pludmales, šogad gan tikai Dubultu, Jaundubultu, Pumpuru un Mellužu pludmales.

Akcentēšu, ka mans stāsts ir par redzēto un pieredzēto š.g. 4 ,5, 10, 12 un 17.jūlijā saistībā ar pludmali un tur esošajiem cilvēkiem, jo iespējams citā laikā viss bija, ir un būs vienkārši burvīgi. Nepieskaršos iespējamajam nepietiekamajam finansējumam pludmales uzturēšanai un tā tālāk un tā joprojām (cits stāsts) un no otras puses, kā saka – ne mana cūka, ne mana druva. Vienkārši – te es esmu un gribu labi atpūsties.

Pludmale.

Aļģes ar dažiem izņēmumiem ir gan ūdenī, gan krastā (arī smirdīgas), tajā skaitā Zilā karoga peldvietā – Majoros. Ūdens ir silts, bet ap pusdienlaiku paliek netīrs. Vakar ūdens bija ļoti, ļoti silts (grūti atcerēties ko tādu), bet nu ļoti netīrs, gluži kā kādā dīķī (citkārt ūdens arī nav īpaši tīrs). Es gan tālu nebrienu, tā teikt līdz kaklam, iespējams dziļāk ūdens ir tīrāks.

Pludmales daļa no ūdens kāpu virzienā ir noblietēta (nu pārāk). Ietekmējošie faktori – apkalpojošā tehnika, cilvēki, velosipēdi, ratiņi, ūdens un tamlīdzīgi? Jā objektīvi, bet, kas traucē uzirdināt šo daļu (vismaz paredzētās 2 reizes nedēļā) un turklāt darīt to kvalitatīvi. Jā klāt nestāvēju, iespējams irdināja, bet ja tā, tad atšķirību nejutu. Tuvāk ūdenim (šad tad un šur tur) redzēju, ko līdzīgu, bet šaurā joslā un drīzāk tur bija mēģināts grābt, bet ne irdināt. Nedomāju, ka tāda pamatīga irdināšana traucētu velosipēdistiem, ratiņu stumšanai un tamlīdzīgi, jo šīs smiltis nekad nebūs tik mīkstas, kā tālāk uz kāpu pusi (aiz atkritumu konteineriem) esošās.

Metrus 5 no ūdens noblietētās smiltis nosētas ar koku, dēļu gabaliem, šķēpelēm (lielām un mazām), un tamlīdzīgi (krēslu fragmenti), kā arī sīkām drazām. Manuprāt ik rītus šie jūras izmeši jau nu gan netiek vākti (parasti pludmalē ierados ap astoņiem) un smilšu sijāšana divreiz nedēļā arī izpalikusi, vismaz tā izskatās. Mīkstajās smiltīs arvien vairāk šo jūras izmešu un citas drazas, kuras iespējams lielā mērā pārceļo no tās (nesatīrītās) daļas, kura tuvāk ūdenim. Tomēr jāsaka, ka papīru, skārdeņu, stiklu lausku un tamlīdzīgas drazas pludmalē ir maz, pat ļoti maz. Pudeļu nav un te droši vien paldies tiem, kuriem pašlaik klājas īpaši grūti. Taisnības labad jāsaka, ka vakar pludmale, vismaz tā daļa, kur atpūtos es bija tīra no koku, dēļu gabaliem un tamlīdzīgām drazām.

Neiztrūkstoša pludmales sastāvdaļa ir izsmēķi (pretīgi). Skaties, kur liec kāju, kur gulies! Dažkārt jāsavāc 3 – 5 – 10 izsmēķi (protams, neskaitīju), lai varētu iekārtot atpūtas vietu.

Kādus gadus atpakaļ pludmalē tika uzstādītas jaunās pārģērbšanās kabīnes (ģērbtuves) un kā jau pie mums pieņemts, pieļauju, ka ne mazums naudas tika iztērēts. Nu nav jau nekādas vainas tām kabīnēm tikai tāds “sīkums”, kā no āķīšiem (ja tā varētu teikt) slīdošās, krītošās drēbes un dvieļi (īpaši, kad vējiņš). Āķīšu izvietojums un forma ir nepārdomāta. Turklāt tādam pavecākam cilvēkam (nu ne jau man, kaut gan ….), vai bērnam ierausties šajās kabīnēs pagrūti. Neatceros, kā bija sākumā, bet pašlaik nu ļoooti augstu jākāpj, lai tiktu kabīnē un izkāpjot kāju arī var pamežģīt (varbūt jau ir darīts?).

Kāpās un ap gājēju celiņiem uz pludmali var atrast un “uzdurties” da jebkam. Jā, jā cilvēki cūkas (lai piedod šie nevainīgie dzīvnieki par salīdzināšanu) piedirš, bet kā ar savākšanu? Viena otra pašvaldības amatpersona bēdājās, ka nav tikusi galā ar simtlatniekiem (bezdarbnieki, kurus par 100 latiem mēnesī nodarbina pašvaldības), kuri vāca atkritumus pavirši un sestdien, svētdien vispār viņiem brīvdienas. Nav variantu? Apbrīnojama bezspēcība. Ja kas vasara jau pusē. Sākot ar 15.jūliju šis pienākums (savākt atkritumus izejās uz jūru) uzdots uzņēmējam. Paskatīsimies, kas mainīsies. Ierasts, ka pašvaldība iznomā, uzdod, nosaka un tā tālāk, bet kūtri seko tam, kā tas tiek izpildīts.

Pašvaldības struktūrvienību, vai nolīgto uzņēmumu kroņa numurs pēc plkst. 08:00 virzienā no Dzintariem uz Ķemeriem braucošā atkritumu savākšanas automašīna, kura vēl krietni pēc 09:00 turpināja kustēt pa pludmali. Simtgadīgs auto, grabēdams, klabēdams ar izplūdes gāzēm ievērojami “uzlaboja” tīro gaisu un atpūtnieku noskaņojumu (vismaz manu). Ne mazāk patīkams troksnis veidojās brīžos, kad tika iztukšoti konteineri. Apmēram tajā pašā laikā un tajā pašā virzienā kustēja mazāks vāģis, ar pārvietojamo tualeti un zīmīgu mucu kulbā. Asenizators pieturēja pie pārvietojamajām tualetēm, lika šļūteni tualetes …………, nu jūs jau zināt kur, un darbs varēja sākties. Atpūtniekiem atliek tikai tajā visā noskatīties (var jau arī novērst acis), klausīties (var jau arī aizspiest ausis), iesmaržot (var jau arī aizspiest degunu), bet par ko man tādi prieki. Atliek vien minēt cik tālu Ķemeru virzienā brauca šie abi auto un cikos viņi pabeigs darbu. Visiem patīkamu atpūtu! Šo skatu vēroju vienu rītu, kad tipināju no Dzintariem uz Mellužiem un atpakaļ, bet kā citus rītus nezinu.

Jūrmalas domes amatpersona deklarējušas, ka atkritumus izved laikā no plkst. 04:00 līdz plkst.08:00. Tātad vieni nosaka, deklarē, bet otri dara, kad grib un kā grib. Vai kādu no pašvaldības tas interesē? Ja tas ir izņēmums, nevis norma, tad tā (kas negadās), bet, ja otrādi?

Kopumā tāda sajūta, ka pludmales daļa ar gaišajām kvarca smiltīm ir samazinājusies un it kā nav arī tik biezā slānī (gulēšana cietāka), bet šur tur sāk aizaugt. Jūra joprojām uzņem cilvēku urīnu, bet kāpas, ko jaudīgāku, jo ar labierīcībām čābīgi. Jāteic, ka tās pārvietojamās tualetes pludmales vidū arī nav nekas uh, tas labākais variants. Dažas tuvāk vakaram izdala raksturīgu aromātu, bet dažam labam blakus guļošam par brīnumu netraucē. Ir labi piemēri – stacionārā tualete Dzintaros , ir arī Majoros (šogad neesmu apmeklējis, nezinu kas un kā). Vēlams stacionāro (labu) tualešu vairāk, bet pārvietojamo mazāk, īpaši šajās vietās, kur pašlaik. Kur tās novietot? Nezinu. Jādomā.

Sākot no Dubultiem līdz pat Mellužiem (domāju, ka vēl kādu gabalu uz priekšu) ir izveidojusies civilizācijas pamestā zona, cilvēku maz, zāle arvien vairāk pārņem pludmali. Man personīgi patīk klusums un neskartā daba, jo tā teikt, kad vēlos civilizāciju, troksni un burzmu (ir arī tā), tad to parasti ir vieglāk atrast nekā klusumu un mieru, bet ……. Pludmale ir, bet nevienam nevajag. Dīvaini. Dzintari un īpaši Majori – cilvēku, ka biezs un tajā pat laikā tik daudz neizmantotas teritorijas un nevienam (pašvaldībai, uzņēmējiem) nevajag. Tūristi, ienākumi un tamlīdzīgi. Nevienam nevajag,  tādēļ, ka tas nav izdevīgi? Protams, ka jāatstāj arī šīs īpaši klusās zonas, bet cik lielā mērā un kādā izskatā.

Cilvēki.

Cilvēki, vai kas? Joprojām vienam otram ir piedirst uz to, kas aiz viņa paliek. Visdažādākā veida atkritumi – papīri, pudeles, skārdenes, fekālijas, ieliktnīši un vēl krutāk. Tāda sajūta, ka cilvēks šeit ir pirmo un pēdējo reizi un nedomā atgriezties, bet visticamāk viņš vispār nedomā, jo nav ar ko, ja nu vienīgi ar to, kas starp kājām, bet cik bieži tas, vai tā ir bijuši labi padomdevēji. Tā nu mēs dzīvojam. Vieni parazitē, otri vāc, trešie moralizē (ir arī citi varianti). Skarbi? Nu atvainojiet.

Kas jau nu, bet konteineru pludmalē pietiekoši. Aiziet pa lielam arī ir varianti. Bet nē, – daļai tautas tā ir nevajadzīga greznība.

Pīpēšana pludmalē, tā ir mūsu, nē – jūsu (daļas pīpmaņu) “īpašā kultūra”. Kas jums nepīpētāji, kuri ar svaigo gaisu ir spiesti elpot cigarešu dūmus (velk – pīpē gan veči, gan vecenes). Jums vienalga, vai jūs apdūmojat savējos, vai svešus, pieaugušos, vai bērnus. Tas ir tik pierasts un pašsaprotams, ka pat savējie neaizrāda. Kas jums tāds nieks, kā aizliegums smēķēt Jūrmalas pludmalē. Un patiesi – aizliegums ir, kontroles un tam sekojošo sodu nav. Kādēļ gan nesmēķēt? Jāpiebilst, ka iespējamais sods no brīdinājuma līdz 250 latiem.

Izsmēķi (benīši). Man parastais izbrīns par to, vai pašiem smēķētājiem nākamajā reizē šīs lietas netraucē (jāvāc un tā), vai arī viņi tā vienkārši atnāk – blāc, guļas virsū šim visam. Iespējams vēl kāds labpatikā noraugās uz deguna priekšā esošo, smirdošo izsmēķi, tad uzpīpē un gūst divkāršu, trīskāršu baudu. Labi, labi necepieties. Bet ja nu tomēr mēģināt būt solīdiem un padomāt par līdzcilvēkiem. Domāju jūs paši sāksiet sevi vairāk cienīt, nerunājot par mums nepīpētājiem. Nesakiet, ka jums jūsu pašnovērtējums un citu vērtējums ir viennozīmīgi vienaldzīgs. Ne jau visi esiet cirvji, bet gan ģimenē, darbā un sabiedrībā cienījami cilvēki. Taisnības labad jāsaka, ka arvien vairāk ir tādi, kuri aiziet līdz kāpām (nostāk no cilvēkiem) un pīpē tur. Nav jau īsti pareizi, bet tomēr visu cieņu šiem cilvēkiem.

Kā zināms Jūrmalas pludmale sadalīta mierīgās un aktīvās atpūtas zonās. Laba lieta, cilvēkam ir iespēja atpūsties pēc patikšanas. Kāds humorists teicis – tikai mūsu cilvēki spēj sabojāt labas lietas. Izskatās, ka to var attiecināt arī uz mums.

Tātad mierīgajā atpūtas zonā Dzintaros, pa labi no Piestātnes ielai pretim esošās izejas uz jūru ir uzstādītas metāla konstrukcijas, pieļauju volejbola tīklu stiprināšanai. Ja mierīgās atpūtas zona, tad kādēļ šādas konstrukcijas. Ja jau ir šādas konstrukcijas, tad kādēļ gan šajā mierīgās atpūtas zonā, tikai pa kreisi no izejas uz jūru neuzraut futeni un tā pa nopietnam. Jā, uzrodas “gudrīši” (domāju no tuvējās viesnīcas), kuri atstiepj futbola vārtus un apmēram 10 cilvēku sastāvā ar pilnu jaudu (apavos) dzenā bumbu. It kā mani pārāk neskar (atpūšos nostāk, bet garām iznāk iet) un tas sit uz masu. Šiem plebejiem (ne tajā labākajā nozīmē) nospļauties par to, ka viņi atrodas klusajā zonā. Ar sparu garām vārtiem sistā bumba te vienu te otru no guļošajiem sauļotājiem uzrauj sēdus, vai pat stāvus (kādam arī nedaudz tiek). Dzirdu (nevar nedzirdēt) krievu valodu un raksturīgos lamu vārdus (spēlētāju savstarpēja komunicēšana). Noprotu, ka šie krieviski runājošie lasīt latviski nemāk, kā arī pēc viņu domām za vsjo uplačena (par visu nomaksāts), tātad dara ko grib. Cilvēki kūtri un nereaģē. Šoreiz tas mani skāra mazākā mērā, bet citādi droši nepaslinkotu un neērtības sagādātu, ja arī pārāk netraucētu, tā teikt – aizvainojums par valsti. Kaut gan ko var gribēt no iebraucējiem, ja savējiem visatļautība arī nav sveša.

“Īsumā”, tas arī būtu viss. Ja nu vienīgi?

Padomāsim par to, vai pludmalē mums būtu klātesošiem skaļās diskusijās un monologos jāizstāsta visa sava dzīve, prieki un bēdas (Latvija ir maza un ne tikai tādēļ), sauļosimies prātīgi un visādā ziņā pieskatīsim bērnus.

Pavisam neliela atkāpe iz dzīves. Vīrietis un sieviete ap gadiem 40 (prātam jābūt) ap plkst. 11:30 atveda uz pludmali trīs (pabālus) bērnus (apmēram 6 – 12 gadi). Sieviete kā mācēja un kā ļāvās bērni (šur tur) iesmērēja ar krēmu un uzreiz palaida peldēties. Pēcāk vīrietis atskaitījās kādam telefoniski par labi padarītu darbu, stāstot kā bērni tiek sargāti no saules kaitīgajiem stariem, un, ka viņi te ilgi nebūšot, tikai stundiņas trīs, četras. Nabaga bērni.

Reti, bet tomēr viens otrs, neskatoties uz pastāvošo aizliegumu, uz pludmali atved suni. Vai te jūsu mīluļiem patiesi ir īstā vieta? Karstums, sāļais ūdens, par pārējo nemaz nerunājot.

Piedomāsim pie tā ko darām, vai nedarām. Iespējams kādā brīdī sapratīsim, ka tas ko darām, vai nedarām ir galīgi garām. Dažkārt jāpieliek pavisam nedaudz pūļu, lai mēs būtu CILVĒKA rīcības cienīgi. Galu galā mēs taču esam Homo sapiens, vai kā?

Šodien pamatīgs lietus un negaiss, bet karstās dienas šovasar neizpaliks un tad uz jūru, jūru, jūru (nav jau tik traki).

P.S. Jūrmala kopumā nav pārāk tīra un sakopta pilsēta.

Policisti ku kū, kur jūs esat, vai tādi vispār pilsētā Jūrmala eksistē? Ja būtu, tad viena otra nekārtība varētu izpalikt, vai nākamreiz liktu kādam padomāt pirms ko iesākt, vai neiesākt, bet ne par to šis stāsts.

Visu labu – mums visiem!

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

5 komentāri rakstam “Tracina – 4 “Kāds „labs” vārds par Jūrmalas pludmali””

  1. Ingus saka:

    Es gan gribētu oponēt, ka miskastes pludmalē / Jūrmalā nu galīgi nav pietiekamā skaitā.

    ~ nedēļu atpakaļ ar abiem (~2gv) puikām bijām jūrmalā, kā nu gadījās, kā ne, puikam savajadzējās pa lielam un tad nu turpat pludmalē viņš visu izdarīja. Godīgi vecāki būdami, visu smuki savācām maisiņā un tad nu sāku skatīties virzienā pēc miskastes. Tuvākajā redzamajā apkārtnē (100+ m katrā virzienā) nevienu miskasti neredzēju. Tā nu ņēmām līdzi savu kakumaisu un devāmies uz mašīnu. Arī pa ceļam līdz mašīnai nevienu miskasti neredzējām. Beigu beigās savu maģisko maisu izkrāmējām tikai Rīgā Statoil benzīntankā.

    Pieļauju domu, ka nav pārāk daudz cilvēku, kas tāda vai citāda veida atkritumus būtu gatavi vizināt tik tālu un tur arī ir tā problēma :). Bijām gan Jūrmalas Rīgas galā – Bulduros.

  2. Ērikonkuls saka:

    Ingusam – visu cieņu Tev par komentārā minēto rīcību. Ja starp mums būtu vairāk šādu cilvēku, tad dzīve patiesi būtu skaistāka, neraugoties uz dažādu institūciju, amatpersonu un vienkārši personu darbību, vai bezdarbību.
    Jā, pilnīgi iespējams, ka Bulduru galā uz Lielupes pusi ir šāda situācija. Šogad Bulduru pludmalē (peldvietā) tālāk par kādu 4., vai 5.līniju Lielupes virzienā neesmu bijis. Konkrētajā gadījumā par atkritumu tvertņu pietiekamību biju domājis vietu, kur pats atpūtos (Dzintaros, tuvāk Bulduriem, Piestātnes ielas rajonā), kur vistiešāk saskāros ar cilvēku radītajām problēmām.
    Ar atkritumu tvertnēm kopumā Jūrmalā, kā arī citur ir bēdīgi.

  3. Jānis saka:

    Jūrmalā nevar būt Jūra. Tas ir līcis, ar visām savām smirdoņām, aļģēm, sēra smaku, kas nāk no netālā Ķemeru purva un visām tām upēm un ezeriem, kas ietek tajā un sastāvās. Īstā jūra ir tikai Kurzemes rietumos. Ja reiz tur esi bijis, tad sapratīsi, ka līcī nav nekāda Jūra.

  4. Ērikonkuls saka:

    Jānim – kurš ir teicis (rakstījis), ka Jūrmalā, kā Tu raksti ir – Jūra (saprotot vārdu jūra, atbilstoši šī vārda definīcijai)?
    Rakstot – šie jūras izmeši – es ne mirkli neiedomājos (velti), ka jebkuram daudzmaz domājošam cilvēkam nebūs skaidrs (stāsta kontekstā), ka runa ir par Rīgas jūras līci (Baltijas jūras sastāvdaļu), nevis Baltijas jūru. Tādēļ nerakstīju –Rīgas jūras līča, bet vienkārši – jūras.
    Iespējams, lai nemulsinātu kādu „taisni” domājošu, bija jāraksta – līča, vai – Rīgas jūras līča. Vai patiešām vienmēr viss jāsakošļā un jāieliek mutē? Daudzi man aizrāda, ka tas – sakošļāšana – ir lieki (man ir tāds niķis). Arī šajā gadījumā nebūtu garantijas, ka kāds „prātvēders” nenospīdēs ar savām zināšanām un nesāks oponēt ar to, ka līcī ir arī Baltijas jūras drazas, jo tā teikt līci ar jūru savieno Irbes jūras šaurums, caur kuru līcis gada laikā saņem teju pusi līča ūdens ar dažādu „labumu” piejaukumu. Rakstīju (manuprāt) vienkārši un pašsaprotami.
    Tas tā „lirika”, bet galvenais, ka stāsta tēma, ja pamanīji nebija dažādu terminu, definīciju un izteicienu, pielietošana un interpretācija, bet pavisam kaut kas cits.
    Es jau nerakstu par to, kur un kas ietek, kas sastāvas, bet gan par kaut ko citu. Tajā skaitā par to, ka jebkurā gadījumā, neskatoties uz to, kur un kas ietek, kas sastāvas – jābūt tīrākai un sakoptākai konkrētai videi – atpūtas vietai un, starp citu, tas ir arī pieredzēts, diemžēl ne vienmēr.
    !!!!!!! Ko nozīmē teikuma vidū vārds jūra ar lielo burtu? Kas tā par jūru? Tā ir kāda jauna jūra, par kuru es nezinu? Jūrmalā ne tikai nevar būt Jūra (kā Tu raksti), bet arī nav, tas ir fakts, tā, ka nešaubies. Es vispār nezinu, kur atrodas Tevis pieminētā jūra Jūra. Tā ir kāda jauna jūra? Zinu Melno jūru, Egejas jūru, Japāņu jūru un tā tālāk, bet Jūras jūru gan nezinu.
    No Tevis rakstītā jāsaprot, ka Kurzemes rietumos ir īstā jūra, bet es domāju, ka Baltijas jūra. Kādēļ jūra Kurzemes rietumos? Vai tad Kurzemes dienvidos, austrumos, vai ziemeļos arī ir kāda jūra? Varbūt jūra Latvijas rietumos, vai Baltijas jūra Latvijas rietumos? Ja Tu raksti īstās jūras, tad, kas ir neīstās? Zinu iekšējās, malējās un vēl kādas nu tur bija, ja bija, bet īstās un neīstās jūras nezinu.
    Baltijas jūras piekrastē Kurzemē esmu bijis ne vienu reizi vien un tici man, ka arī bez tā man bija saprašana, kas ir Baltijas jūra un kas ir Rīgas jūras līcis. Vajag ļoti saspringt un domāju, ka arī tad man nekādi neienāks prātā, ka līcī ir jūra (Tavas aizdomas) un pat ne jūrā līcis. Jūrā ir zivis un līcī ir zivis, bet – jūra līcī, kā gan vispār ko tādu var uzrakstīt (Tu raksti) un iedomāties.
    Izrādās, ka līcim bez aļģu pūšanas smirdoņas un citām smirdoņām ir arī īpašās līča – savas smirdoņas, kas tās tādas? Vai patiešām tā nu sastāvas, ja apmēram puse līča ūdens nomainās. Starp citu, ari Baltijas jūras krastā ir daudz un dažādu izmešu un dažādas vairāk, vai mazākas smirdīgas upītes ietek jūrā.
    Kas tad paliek no Tava īsā komentāra, ja ieslēdz muļķi, vai pārgudrību?
    Tā, lūk. Domāju, ka tālāka diskusija par mana komentāra tēmu ir lieka, jo stāsts jau ir par ko citu.
    P.S. Nekā personīga, vienkārši ne visai tas, ka teiktā (rakstītā) būtību nesaskata (iespējams priekš kāda nepietiekoši skaidri izsakos). Jebkurā gadījumā var paust viedokli (jebkādu), padalīties pieredzētajā, bet spriedelēt par pareizrakstību, stilu, terminiem un tamlīdzīgi? Jā var, bet , ja ir tēma, ja tas ir būtiski, vietā un spriest sakarīgi, bet tā – blā, blā, nu nezinu.

  5. jūrmalniece saka:

    piekrītu, ka šogad ir jocīgi uzturēties Pumpuru, Mellužu pludmalē,jo tā ir aizaugusi ar garu zāli un izskatās pamesta.Arī mani ārzemju radi baidījās tādā uzturēties un aizbrauca baudīt pludmali Bulduros, kur savukārt bija pārāk daudz cilvēku. Iznāk , ka Jūrmalā labi atpūsties vairāk vispār nav iespējams.

Atstājiet kometnāru