Palielināts svars – ir, vai nav problēma

Daudz tiek rakstīts un ne mazāk runāts par tā saucamo neveselīgo dzīves veidu, kā rezultātā cilvēki slimo, tos nomāc dažāda rakstura diskomforts un vajā citas nebūšanas. Šoreiz ne par alkoholismu un citām atkarībām, bet gan par atkarību, kuras rezultātā tiek iegūts palielināts svars un dažkārt tam sekojošā aptaukošanās.

Masu medijos, kā arī sadzīvē redzētais un dzirdētais liek domāt, ka palielināts svars pamatā ir tikai un vienīgi sieviešu problēma. Kaut gan pēdējā laikā aktualizējusies arī palielināta svara un aptaukošanās problēma bērniem. Iespējams pie vainas mūsu attieksme šajā sakarā. Protams, ka ir arī sievietes, kuras apgalvo, ka viņas ar šo palielināto svaru, vai aptaukošanos labi sadzīvo un viņām šajā sakarā nav problēmu. Domāju, ka viena daļa šo sieviešu liekuļo. Vienkārši viņas nevar tikt galā ar šo atkarību un ir samierinājušās. Esmu pamanījis, ka šīs sievietes mēģina izcelties ar pastiprināti uzsvērtu brīvu un bezrūpīgu izturēšanos, zināmu ekstravagantumu. Tādējādi uzsverot, ka viņas vēlas šādas būt, viņām ir labi un nav nekādu kompleksu.

Tomēr daudzas, jo daudzas sievietes visādos veidos cenšas tikt vaļā no liekajiem kilogramiem un aptaukošanās. Katra ir noteikusi savu lieko kilogramu robežu, bet mērķis ir viens – būt (viņasprāt) skaistai, veselai, dzīvespriecīgai un, protams, patikt vīrietim (šiem).

Bet, kā tad ir ar vīriešiem? Tāda sajūta, ka savā stipri lielākajā vairākumā viņiem vispār vienalga un arī veselība nav dārgāka par lielu un gardu noēšanos, kura nekādi netiek atšķaidīta ar fizisku aktivitāti. Tā saucamie alus vēderiņi un milzu vēderi, kā arī tauku slāņi citās ķermeņa vietās viņiem nav problēma.

Rodas sajūta, ka vīrietim pašsaprotami ir tas, ka sievietei viņš jāpieņem tāds kāds viņš ir, bet sievietei jābūt tādai kā viņš vēlas. Kādas tik replikas nenākas dzirdēt par šīm lieko kilogramu īpašniecēm, bet paši …….. . Interesanti, vai sievietes arī līdzīgi noliek attiecīgos vīriešus? Īpaši drūmi, ja vīrietis veltī kādu “labu” vārdu kādai dūšīgai garāmgājējai, bet pats ar alus vēderu un blakus draudzene ar lieko svaru, kura visu to dzird. Protams, ka katram ir sava izvēle. Kādam patīk tā, kādam citādi un citi mani ar savu izvēli īpaši neuztrauc, ja nu vienīgi bērni, kuri ir aptaukojušies. Pats personīgi neizsakos nievājoši, ne par dūšīgajiem, ne par tievajiem.

Ar mani personīgi ir tā, ka cik es sevi atceros, tad fiziskās aktivitātes man nav svešas, bet tomēr vairāk nesportoju, nekā sportoju. Ik pa laikam esmu kaut ko uzsācis, darījis, tad lielāks, vai mazāks pārtraukums un atkal kāds aktivitātes uzplaiksnījums. Kamēr biju salīdzinoši jauns un vielmaiņa bija laba, tikmēr ar to pietika, lai neiedzīvotos liekajos (manā skatījumā) kilogramos. Tad arī es par to nedomāju, vienkārši dzīvoju kā ir.

Apmēram astoņus – desmit gadus atpakaļ, 35 – 37 gadu vecumā (pašlaik 45) es pirmo reizi šad un tad sāku piedomāt pie tā, ko un cik apēdu. Tam bija pamats, jo pie mana auguma 171 cm es biju iedzīvojies apmēram 80 kg un galvenais pamatīgā vēderā. Uzliekot mērlenti uz sānos labi saskatāmajiem un sataustāmajiem tauku rokturiem, un pārlaižot mērlenti pāri palielajam vēderam, konstatēju – vēdera apkārtmērs 102 cm, šo ciparu atceros precīzi. Man šāds stāvoklis traucēja gan fiziski, gan tā teikt garīgi. Atklāti jāsaka, ka es pats sev sāku likties, ja ne nu gluži pretīgi, tad tuvu tam. Nedomāju, ka es sirgstu ar narcismu, bet šāds paskats man traucēja justies labi, kur nu vēl fiziskais diskomforts. 90 cm vēdera apkārtmērs man netraucētu, bet lielāks un kur nu vēl 102 cm.

Tā nu es ik pa laikam pielietoju dažādas diētas. Dzirdot vārdu diēta un vēl attiecināmu pret vīrieti dažam labam liekas, ka tas ir galīgi garām, turklāt šis vārds – diēta – izraisa asociācijas ar vārdu – badošanās. Kas tad ir diēta? Diēta ir veselīga uztura uzņemšana no visām pārtikas grupām pareizos daudzumos. Kā zināms arī izteikti tieviem cilvēciņiem, lai iegūtu tā teikt miesu, ir jāievēro diēta.

Periodiski esmu dzīvojis pēc svaru vērotāju principiem. Pats gan šajā kustībā neesmu piedalījies, bet pēc viņu materiāliem esmu vadījies un veiksmīgi panācis to, ko vēlējos. Jāpiebilst, ka pareiza un turklāt garšīga ēšana nav lēts prieks. Intereses pēc vienu reizi esmu izmēģinājis griķu diētu. Ja nekļūdos pamatā bija jāēd griķi un liesa vistas gaļa. Atceros, ka tā bija efektīva un visumā bez grūtībām tiku ar to galā. Nelielai atslodzei bija labi, bet ne vairāk. Tas ir tas gadījums, kad par pilnvērtīgu diētu to nevarētu nosaukt. Vēl ik pa laikam esmu skaitījis kalorijas, tādējādi neļaujot sev pārēsties un arī zaudējis lieko svaru.

Šādi ņemoties bija laiki, kad vēdera apkārtmērs bija samazinājies līdz 88 cm (kritums 14 cm) un svars apmēram 70 kg (kritums apmēram 10 kg). Šīs akcijas un pareiza uztura uzņemšana man ir bijušas īslaicīgas (līdz vēlamajam rezultātam) un tad pie ierastā dzīves veida. Tas ir, es ēdu un dzeru ko gribu, cik gribu un kad gribu. Man īpaši liels niķis ir naktīs ēst kārumus (saldumus). Pamostos ne vienu reizi vien un tik ēdu. Taisnības labad jāsaka, ka šādā veidā dzīvojot, liekais svars atgriežas. Tomēr nekad vairs neesmu atgriezies pie 80 kg svara un 102 cm vēdera apkārtmēra. Bail iedomāties, kas ar mani būtu, ja es laiku pa laikam neuzsāktu uztura uzņemšanu pareizā daudzumā un iespējami labā kvalitātē. Diemžēl ēst bez pārmērībām visu laiku es nemāku. Vai nu, vai nu. Tas ir vai nu skaitu kalorijas (disciplinē), vai slūžas vaļā.

Nu jau vairākus gadus neko īpašu šajā jomā nepiekopju, tikai laiku pa laikam paskaitu kalorijas, ja ir uzkrājies kas lieks. Īpaši pareizi neskaitu, tas ir neskaitu atsevišķi uzņemtos ogļhidrātus, proteīnus un taukus, jo pārāk liela noņemšanās. Skaitu tikai un vienīgi kopējo uzņemto kaloriju daudzumu diennaktī un mēģinu pieturēties pie izdzeramās ūdens normas. Tātad nosaku kaloriju normu esošajam svaram un tad pēc saviem ieskatiem noņemu nost attiecīgo kaloriju skaitu (100, 300, 500 un tālāk, kā kuru reizi), vai vispār nenoņemu un svaru zaudēju uz fizisko aktivitāšu rēķina. Ēdu to, ko varu atļauties, izvēle nav liela. Uz laiku, kad ēdu arī neskatos, nemēģinu lauzt savu dzīves ritmu. Lielākā ēšana vakarā. Naktīs arī šo to apēdu. Ikdienā saldumiem arī ir vieta, bet retāk un mazāk. Neatsakos no pasākumiem, kuros ēdu un dzeru (arī alkoholu). Kaloriju skaitīšanas laikā visu iepriekš nosaukto daru ar mēru. Tomēr pasākumos, kā likums – mērs zūd.

Šādā veidā nedēļas laikā tieku vaļā gan no 100 gramiem, gan no 1 kg un vairāk, bet var arī palikt bešā. Kopumā viena, divu, vai smagākajos gadījumos trīs mēnešu laikā es savu panāku. Esmu novērojis, ka man zūdot apmēram 1 kg svara, pazūd 1 cm vēdera apkārtmēra.

Ja būtu iespējas dažādot uzturu un izvēlēties kvalitatīvus produktus, turklāt pēc sirds patikas, tad ar lieko svaru vispār nebūtu problēmu. Dažkārt nevaru izprast, kā tas nākas, ka cilvēki (nav runa par slimiem) ar pietiekami lieliem ienākumiem ir ar palielinātu svaru, vai aptaukojušies.

Vienu lietu esmu sapratis pavisam noteikti. Ēdot visu ko vēlos, kad vēlos un cik vēlos svars (tauki) nāks klāt nepielūdzami un nekādas sporta aktivitātes nepalīdzēs. Tikai pareizs un galvenais samērīgs uzturs dod rezultātu un, ja vēl pasporto, tad pavisam labi.

Visu vasaru labi uzdzīvoju un sportoju maz, pareizāk sakot nemaz. Rezultātā alus vēderiņš sāk ieņemt savas pozīcijas un bikses spiež. 14.09.2010. uzkāpu uz svariem – 76,7 kg. Vēdera apkārtmērs 96 cm. Tātad laiks paskaitīt kalorijas un pēc vasaras pārtraukuma aktīvāk pasportot.

Nu tad, lai man veicas un jums arī, protams, ja jums ir tāda nepieciešamība.

P.S. Šo un nākamo sestdien pasākumi ar pirts apmeklējumu, tad jau atkal ēšana un dzeršana, bet gala rezultāts neizpaliks.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru