Nordea Rīgas maratonā 2011 finišēju pusmaratonā (21,097,5km) un 10 km distancē

Pēdējais laiks (vēsturei) atskatīties uz Nordea Rīgas maratonu 2011, jo pēc divām dienām 19.06.2011. dodos uz Ventspili, lai piedalītos Ventspils Piedzīvojuma Parka pusmaratonā.

Pēc visai smagā, bet tomēr veiksmīgā 2010.gada  Nordea Rīgas maratona bez mazākajām šaubām atkal un laicīgi pieteicos 2011.gada Nordea Rīgas maratona distancei (42 km 195 m) ar mērķi noskriet un vēlams uzlabot savu pagājušā gada rezultātu 5:09:37. Kā jau iepriekš rakstīju, radās doma noskriet iespējami vairākus pusmaratonus un maratonus Latvijā 2011.gada sezonā, bet bez īpašām cerībām uz rezultātu, kas man arī nav primārais,bet arī ne tik mazsvarīgi, lai nevēlētos labākus rezultātus.

Tomēr 2011.gada Nordea Rīgas maratonā maratona distanci neskrēju. Pēc visai veiksmīga treniņu perioda sākuma sekoja pilnīgs čau un rezultātā pārreģistrējos uz pusmaratonu. Tomēr, tas nedaudz rīvēja kanti, ko noliegt un tādēļ šī paša maratona ietvaros pieteicos uz 10 km distanci.  Starts 10 km distancei bija plānots 3 stundas pēc pusmaratona starta, attiecīgi 08:30 un 11:30. Tādējādi biju plānojis, ka pēc pusmaratona man paliks 20 – 30 min atpūtai pirms desmitnieka un ar to vajadzētu pietikt. Uz labāku rezultātu par 2:30 šoreiz pusmaratonā nebija pamata cerēt.  Arī manai sievai Zitai ar treniņiem negāja kā vajadzētu un viņai nācās pārreģistrēties no pusmaratona uz 10 km distanci, bet meita Kristīne kā parasti uz 5 km bija gatava.

Nezinu pat kādēļ, bet šis maratons – sacensības kā tādas un svētki kopumā man patika labāk par 2010. gadā rīkotajām.Te nu bija. Neko daudz nu jau vairs neatceros ne par iepriekšējo, ne arī par šo maratonu (kā tad varu salīdzināt :)).

Rīgā bijām nedaudz pāri septiņiem, auto nolikām 10-15 min. gājienā no sacensību norises vietas. Pastaigājoties pa Krastmalu, sapratu, ka ar zeķēm nebūs labi (sāka šļukt, tikko skrēju treniņos un bija labi – nebija no jaunajām). Neatceros, kuram veikalam tieši, bet jāsaka paldies, jo par Ls 10,00 man bija iespēja nopirkt ADIDAS zeķes (divus pārus), kuras bija, kā uzlietas un šajā ziņā problēmu vairs nebija. Tualetes (vismaz man) arī bija visai pieejamas un rindās ilgi nebija jāstāv. Tribīnēs runāja runātāji un gaisotne bija pacilājoša.

Un nu jau stāvu starta koridora beigās, jo pārreģistrējoties mans starta numurs bija 4535, bet par EXPO mazliet vēlāk. Starts un nez kāpēc atkal neliels satraukums (nejutos gatavs skriet). Biju plānojis tipināt ar ātrumu 1km 7 minūtēs, tādējādi iekļaujoties 2:30 (iepriekšējais rezultāts apmēram 2:12). Skrējiens pa Vecrīgu, jauki, ātrums plānotais, kājās smagumu nejūt. Tomēr pacēlumā uz Vanšu tiltu nedaudz piebremzēju un uz brīdi pāreju ātrā solī, jo zinu, ka vēl tāls ceļš, kurš nebūs viegls, turklāt desmitnieks gaida. Pirmo ūdens glāzi paņemu apmēram pēc 10 km, joprojām (+ -) iekļaujos plānotajā laikā, tipinu pa Krastmalu Dienvidu tilta virzienā.

Atšķirībā no citiem man karstais laiks laikam ne īpaši traucēja, vismaz man tā likās, ar ūdeni neaplējos un švammi neizmantoju un arī uz plikā pakauša nekā nebija (labi nav, bet man tā ērtāk). Man tuvumā (pāris soļi) te priekšā, te aiz manis skrien divas Skandināvietes un es nejūtos vientuļš. Pacēlumā uz Dienvidu tiltu (visai liels kāpums, Vanšenieks pieticīgāks) pāreju solī un kad esmu daudz maz kāpumu pievarējis, atkal turpinu tipināt pāri tiltam Bauskas ielas virzienā. Sākās 14 km. Apmēram tilta vidū redzu, ka pretējā virzienā skrien Kolātiņš, bet nu ļoti saguris un atkal man priekšā (atceros 2008. viņš apmēram pa minūti ātrāk noskrēja). Nilu neredzēju, bija aizdesojis (cik atceros viņa rezultāts iepriekš 2010. bija ap 2:20), bet šogad laikam bija plānojies iekļauties 2 stundās, tā ka pat pēdas nemanīju un kā gan pamanītu, ja viņš startēja no pirmās rindas un bija ātrs.

Tā nu es tipināju ar Skandināvietēm, te viņas, te es pa priekšu (vairāk viņas). Ja pareizi atceros 15 km laikam ierāvu pusglāzi enerģijas dzēriena. Tā es pa tiltu lejā un pa Krastmalu uz finišu, bet spēks jau izsīkst un dzēriens te laikam nav līdzētājs. Jāpiebilst, ka ne treniņu laikā, ne arī sacensību, ne arī pirms tām es nekādu īpašu ēšanas režīmu neievēroju, dzīvoju un ēdu kā parasti. Muldu, muldu – šajā reizē pirms starta ieprovēju kādreiz dēla dāvināto Speed Booster (5 gab.). Pēc 17 km (+ -) iekļaujos laikā, bet pēc 18 km redzu, ka sāku atpalikt un spēka nav, vietām pāreju solī, ātrā, bet solī, tātad vietām neskrienu un pat netipinu, tas nomāc.

Sākās 20 km, tad 21km, līdz finišam pavisam maz, bet spēka nemaz, patipinu, paeju un atkal patipinu un nu jau apkārt notiekošo nefiksēju, kas un ko, tad laikam Kolātiņu apsteidzu. Redzu finišu un sāku skriet cik jaudas, bet nevajadzēja, piesitu kājas. Pirms paša finiša apgriežos ap savu asi, cerībā uz interesantu bildi un tādējādi palaižot garām stiprinieku ar numuru 3586 (labi, ka nenokritu, jo nedaudz tomēr kājas, skrienot atmuguriski, sapinās).

Rezultātā mans čipa laiks 2:29 un 2154 vieta, vidējais ātrums 8,47 km/h (7,08 min/km). Distanci noskrēja 2255 dalībnieki no kuriem laikā 3h iekļāvās 2249.  Tātad aiz manis simtnieks, bet cik dalībnieku netika līdz galam vēsture klusē. Čābīgi, gribētos nedaudz ātrāk kustēt, bet ar tādiem treniņiem nekur netikt. Es domāju, ka vispār esmu no tiem, kuri trenējoties varētu skriet garus gabalus, bet ne uz ātrumu, bet attālumu. Lai nu kā finišs, medaļa, kārumi un ūdens.

Mani sagaida Zita ar Kristīni un nepārprotami manā sejā lasāms, ka 10 km neskriešu, ko arī atskaņoju. Līdz nākamajam startam atlikušas apmēram 25 min. Kājas piedzītas, spēka nav. Turklāt noberzu kājstarpi līdz jēlumam. Iepriekšējās reizēs šajā ziņā cik atceros viss bija kārtībā. Šogad nekādi nevaru ietrāpīt ar apakšbiksēm un lielākos gabalos radās problēmas. Pasēdējis minūtes 10 nolemju, ka tomēr, lai vai kā, bet tie 10 km ir jāpievar. Turpat esošajā tualetē pārvelku apakšbikses un uz jēluma uzlīmēju pamatīgu plāksteri. Tad manējie palīdz man pārlikt numuru no zaļā 4535 uz zilo 16694. Uzkaru kaklā jau iegūto pusmaratona medaļu, saspraužot ar saspraudēm tā, lai būtu pamanāma. Jā, jā,  nu bērns vai ne? Bet vēsturei?

Ar Zitu (numurs16564) dodamies uz startu, bet Kristīne (numurs 9001) paliek gaidām savu kārtu. Zita dodas koridorā uz priekšu (mazāks numurs), bet es atkal noenkurojos pēdējā plānā, turklāt nekāds ašais tipinātājs nebūšu. Tā arī ir. Ar pirmajiem soļiem saprotu, ka skrējējs (tipinātājs neesmu). Ar mokām paskrienu tālāk no starta un pāreju ātrā solī. Tā es faktiski visu distanci arī nogāju. Domāju, ka no 10 km notipināju ne vairāk par 1 km, bet pēdējais nebiju un protams finišā atradu spēku patipināt. Bija ļoti grūti un vairakkārt gribējās mest pie malas šo padarīšanu, bet vairākas reizes  palīdzēja tā pati medaļa. Līdzjutēji pamanījuši medaļu, viens otram teica apmēram tā – viņš jau noskrējis pusmaratonu, tas lika neapstāties un mazināja sāpi par to, ka eju solī, nevis skrienu. Vecrīgā, tuvojoties finišam, garām nesas arvien lielāki pūļi ar 5 km skrējējiem, kuri laikam startēja 30 min. pēc mums. Pabeidzu distanci, saņēmu kārtējo medaļu un maisiņu ar proviantu. Jā, šajā distancē noķēru vienu sievieti, kura tikko kā bija noskrējusi pusmaratonu un arī tajā es viņai notipināju garām, ja nekļūdos uz Dienvidnieka. Piefiksēju viņu, jo bija ģērbusies zīmīgi – baltā krekliņā, garās baltās biksēs un gaišos apavos, kas kopumā nelīdzinājās sporta drēbēm. Jādomā, ka mēs tādi nebijām vienīgie.

Rezultātā 10 km distancē mans čipa laiks 1:27 un 1991 vieta, vidējais ātrums 6,84 km/h (8,77 min/km). Distanci noskrēja 2013. Kā jau minēju patiešām izrādījās, ka neesmu pēdējais, aiz manis 22 dalībnieki, vispār jau brīnums, ka kāds atpalika no manis.

Zitas rezultāts 10 km distancē: čipa laiks 1:15, vidējais ātrums 8 km/h (7,5 min/km) un 1928 vieta no 2013 finišējušiem. Man prieks, turklāt šo distanci viņa noskrēja/notipināja, nevis nogāja.

Kristīnes rezultāts 5 km distancē: čipa laiks 0:43,vidējais ātrums 7,16 km/h (8,38 min/km) un 6303 vieta no 9179 finišējušiem un par ko man arī prieks, jo ikdienā Kristīne neskraida, netrenējas. Man jau gribētos viņu šai nodarbei piesaistīt tā nopietnāk.

Bezspēkā apsēdos, kakls sāp (skrienot, ejot ieelpoju tikai caur degunu), tādēļ nesaprotu, kādēļ kakls pilnīgi jēls un ieēst ir problēma. Ja kādam ir doma, kādēļ tā, tad būtu labi to atskaņot (uzrakstīt). Nogurums tik liels, ka rodas bažas, ka tik ar mani kas nenotiek, neatslēdzos (kādā stāstā par to, kā jutos nākamajās dienās). Padzeros, iegraužu šokolādīti, bet tieku galā tikai ar pusi, ir nelabi un kakls sāp. Pasēdējis, dodos pēc Hanzas maizītēm, kuras ar mokām, bet mēģinu dabūt iekšā, jo apzinos, ka ir jāuzņem kāda kalorija. Jāpiebilst, ka ar ūdeni bija pa īsu, maisiņā mazā pudelīte. Pēc kāda laika mani atrod Zita un mēs kopā sameklējam Kristīni. Te nu tā reize, kad bijām pieļāvuši kļūdu, nesarunājot satikšanās vietu, bet kaut kā sačuijām viens otru.

Savācam savas mantas, man ar Zitu tas izdodas pāris minūšu laikā, bet Kristīnei pie piecīšiem jāuzgaida, bet nevarētu teikt, ka pārāk ilgi.

Dodamies cauri Vecrīgai uz auto. Redzam sievieti stipri gados, kura tuvojas finišam. Kāda garāmgājēja (arī pensijas gados) apjautājas Zitai – vai viņa skrien 5 km un, kad Zita atbild, ka 42 km tad vajadzēja redzēt sievietes pārsteiguma pilno seju un reakciju. Ar prieku ieraugu maratona (42 km) finišam tuvojošos Vladimiru (esam mainījušies distancēm – pagājušogad es maratonu, viņš pusīti, bet šogad otrādi), kuram acīmredzami pirmajā maratonā iet grūti (kāja sasaitēta ar elastīgo lenti), bet līdz finišam vairs 200 – 300 metri un viss būs kārtībā, ar ko es arī viņu vēlāk telefoniski apsveicu. Ja nav skriets, tad grūti iedomāties cik pūļu jāpieliek gan treniņos, gan distancē, lai noskrietu tos 42 km, tādēļ respekt manam bijušajam kolēģim no VRS (es nu jau pāris gadus, kā pensijā).

Pie Nacionālās operas  apsēžamies uz soliņa atpūsties un pie reizes arī kāda bilde piemiņai par pasākumu un par paveikto.

Par EXPO. EXPO apmeklējuma laikā tikām pārbaroti ar bezmaksas saldējumu. Nē, nē, es tikai vienu, bet piedāvājumi bira, kā no pārpilnības raga. Bija problēma, jo nevarēja atrast manu pusmaratona numuru. Beigu beigās piešķīra jaunu. Manī nemiers, tādēļ dodos pie cilvēciņiem, kuri pārbauda čipus. Tavu brīnumu ar mani tiek runāts angliski, bolu acis un saucu palīgā Kristīni, kura tiek galā ar svešiniekiem, čips darbojas. Tikai pārējo čipu pārbaudes laikā saprotam, ka pārbaudes laikā vajadzēja paskatīties uz monitoru, lai pārliecinātos, ka čips reģistrēts uz mani. Neesmu vienīgais pusmaratona dalībnieks ar vārdu un uzvārdu Ēriks Lisovskis. Tomēr ar čipiem viss bija kārtībā.

Mazliet par treniņiem pirms šī maratona.

Septembris – 114 km, 22 treniņi.

Oktobris – 194 km, 22 treniņi.

Novembris – 200 km, 9 treniņi.

Decembris – 5 km, 1 treniņš.

Janvāris – 95 km, 10 treniņi.

Februāris – 14 km skrienot 7 km/h un 3km ejot, 1 treniņš.

Marts – TUKŠS!

Aprīlis – 110 km, 8 treniņi.

Maijs (līdz maratonam 22.05.) – 104 km, 9 treniņi.

Kā redzams ļoti švaks treniņa periods. Visi treniņi uz skrejceliņa, vienveidīgi un monotoni. Pamatā ātrums 7 km/h, reti noslīdot līdz 6,2 km/h (reizes 3-5). Pulss 70 – 80% no maksimālā, dažas reizes (2-3) līdz 90%. Garākā distance, pēc veiksmīgā novembra, tātad sākot ar decembri 17,5 km – vienu reizi.

Pulss salīdzinot ar iepriekšējo gadu paliels pie viena un tā paša ātruma un arī spēka pamaz, lai skrietu 2,5 stundas un ilgāk.  Iepriekšējā gadā 21km vienā treniņā bija parasta parādība, tādēļ arī maratons tika pieveikts. Būtu tomēr laikam labi pakonsultēties. Droši daru ne tā, kā vajadzētu, tā teikt uz čuju, bet tas pieviļ, dažkārt forsēju notikumus un tad likstas. Garākajos gabalos kājas mazo pirkstu tā savelk (veca kaite), līdz nevar paskriet – sāp, pluss mugura), dažkārt pārpūle, kad uz sevi sadusmojos, ka esmu tik nevarīgs, tad tipinu līdz vairs nevar. Tad vēl šis un tas, dažkārt arī laika trūkums un rezultātā gandrīz vai čiks.

Kā ir tā ir, bet uz Ventspili jābrauc un tad jau redzēs.

P.S. Esmu pievienojies VSK Noskrien, bet sacensībās nereģistrējos, kā šīs komandas dalībnieks (nezināju un nezinu vai vispār finišēšu – ko blamēt komandu). Gan jau nākamgad, kaut gan šogad viens pusmaratons un desmitnieks manā kontā ir. Jāpadomā.

Visiem veiksmi, tiekamies Ventspilī!

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

1 komentārs rakstam “Nordea Rīgas maratonā 2011 finišēju pusmaratonā (21,097,5km) un 10 km distancē”

  1. […] 22.05.2011. Nordea Rīgas pusmaratons 02:29:28 (čipa laiks)  – 7,05 min/km – 2156 vieta no 2251 dalībniekiem […]

Atstājiet kometnāru