Neparastās Valentīndienas mūsmājās

Par Svētā Valentīna dienas izcelsmi (Valentīndienu) vēstī publiski pieejamas un vairāk kārt iztirzātas leģendas un nostāsti. Lai, kā arī nebūtu, bet laika gaitā ir izveidojies un tiek uzskatīts, ka Sv. Valentīna dienu svin mīlētāji. Šajā dienā, tas ir katra gada 14.februārī, divas pusītes – puisis un meitene, vīrietis un sieviete īpaši sveic viens otru, izrāda savu jūtu apliecinājumus. Tas, protams, netraucē šīs jūtas izrādīt arī citās dienās, bet šī diena ir īpaša, jo tā tak ir svētku diena un nav noliedzams, ka svētku dienās mēs jūtamies īpaši.

Sv. Valentīna dienu, piemēram, Anglijā svin kopš 17.gadsimta. Latvijā šī tradīcija sāka ieviesties pēc valsts neatkarības atgūšanas 90.gados, vismaz tad es to pamanīju :). Arī es un Zita pamazām šo dienu sākām atzīmēt. Ne jau ar lielu pompu, bet mēreni ar dažādiem mīļiem pārsteigumiem. Daudzi Latvijā šai dienai vispār nepievērš uzmanību un pat izturas pret to ar riebumu vai nicinājumu, uzskatot, ka mums nevajag svešus svētkus. Es gan domāju, ka svētku nav par daudz, it īpaši Latvijā. Neba mums dzīvot pastāvīgās sēru un atceres dienās.

Nezinu, kā tas izveidojies, bet tā teikt kopš bērna kājas, mūsu meita Kristīne Valentīndienu interpretēja pēc sava prāta un patikšanas. Viņa šajā dienā īpaši apliecina savu bērna mīlestību pret mums – viņas vecākiem. Kristīnei mazākai esot, mēs saņēmām īpaši veidotas (kā jau nu bērniņš mācēja :)) apsveikumu kartiņas, kuras ar laiku kļuva arvien krāšņākas. Vēlāk jau tās papildināja veikalā pirkti nieciņi, saldumi un kārumi. Laikam ejot, tika pagatavots un mums pasniegts kaut kas gards. Tādējādi arī mēs nevarējām atpalikt un šajā dienā, sveicot savu meitiņu, atkal un atkal akcentējām cik ļoti viņu mīlam. Tā tas turpinās šobaltdien. Vakar 14.02.2013., nu jau sešpadsmit gadīgā Kristīne, ar smaidu un mīļumu acīs, pasniedza mums īpaši izrotātus kokteilīšus. Kristīnei šajā dienā dāvājām viņas kāroto Kami Garsijas & Mārgaretas Stolas romānu „Skaistā tumsa”. Neizpalika arī neliels, bet, kas būtiski – kopīgs svētku galds. Tādas lūk neparastas Sv. Valentīna dienas mūsu ģimenē. Nezinu, kā Kristīnes privātajā dzīvē, iespējams, ka nu jau šī diena tiek interpretēta arī citādi :).

Valstīs, kurās jau nu svin Sv. Valentīna dienu, šīs dienas svinēšanas tradīcijas ir dažādas. Piemēram, Somijā  dāvina mīļas dāvaniņas ar sirds formu. Turklāt apdāvina ne tikai otras pusītes, bet arī savas mammas. Itālijā vīrieši savām mīļotajām dāvina saldumus, tāpēc šo dienu dēvē arī par Saldo dienu. Japānā rīko konkursu par skaļāko mīlestības apliecinājumu. Vīrieši kāpj uz tilta un cik spēka kliedz savu vēstījumu otrai pusītei. Skaļākais apsveicējs saņem balvu. Tā kā vairākumā skaļākie ir vīrieši (viņiem tiek lielākā daļa dāvanu :)), tad šī diena tiek dēvēta arī par Vīriešu dienu. ASV šī diena esot otrā populārākā svinamā diena, vismaz nosūtīto apsveikumu ziņā tā atpaliek tikai no Ziemassvētkiem. Jāpiebilst, ka īpaši aktīvas sveicējas ir sievietes. Citās valstīs ir ticējums, ka pirmajam vīrietim, ko 14. februāra rītā sastop brīva meitene, jākļūst par viņas „Valentīnu”. Tas esot pienākums un netiek ņemti vērā vīrieša iebildumi. Jauki, vai ne :).

To, kā katrs no mums uztver šo dienu, kā svin, ja svin u.t.t., tas ir tikai un vienīgi mūsu ziņā. Domāju, ka ar laiku izveidosies tikai Latvijai īpaši raksturīgas Sv. Valetīna dienas svinēšanas tradīcijas. Katrā ziņā no dažādu svētku ienākšanas neizvairīties. Globalizācija.

Dažas leģendas un pieņēmumi par Sv. Valentīna dienas izcelsmi.

Laikam vispopulārākā leģenda ir par Senās Romas priesteri Valentīnu, kurš dzīvojis 3. gadsimtā. Imperators Klaudijs II nonācis pie secinājuma, ka vīrieši, kuriem ir ģimene – sieva un bērni – nav tik labi karotāji, kā brīvie vīrieši. Lai spēcinātu sava karapulka rindas, imperators aizliedzis jauniem vīriešiem precēties. Pēc dabas sirsnīgais priesteris Valentīns sapratis, ka šāda pavēle ir netaisna un nav pakļāvies imperatora gribai. Priesteris slepus laulājis mīlniekus. Valentīns arī centies samierināt pārus, kas ir sastrīdējušies, rakstījis mīlestības vēstules to cilvēku vietā, kuri paši to nav varējuši un dāvinājis ziedus pāriem, kurus pats salaulājis. Imperators, uzzinot par pavēles ignorēšanu, piesprieda priesterim nāvessodu. Tas esot izpildīts 270. gada 14. februārī.

Cita leģenda vētī par paraksta „Tavs Valentīns” izcelsmi.  Pirmo apsveikumu Valentīns esot nosūtījis  pats sev. Cietumā ieslodzītajam priesterim esot ļauts satikties ar kādu jaunu meiteni, iespējams, cietuma uzrauga meitu, kurā Valentīns iemīlējies. Pirms nāves Valentīns atstājis viņai vēstuli, ko parakstījis ar vārdiem: “Tavs Valentīns” – frāzi, kas tiek lietota kā paraksts Valentīndienas apsveikumiem arī mūsdienās.

Vēl viens no variantiem Valentīndienas izcelsmei ir Luperkallijas – Fauna (Luperka) svētki, kuri katru gadu februāra mēnesī tika svinēti Senajā Romā.  Tie bija auglības un ražas svētki, kuros neiztrūka pagānisma rituālu – dzīvnieku upurēšana u.tml. Šajos svētkos jaunavas rakstījušas zīmītes ar savu vārdu un metušas tās urnā. Neprecētie vīrieši vilkuši no urnas pa zīmītei un tie, kuri bija viens otru izlozējuši, veselu gadu skaitījies pāris. Pastāv pretēji viedokļi vai šo loteriju rezultātā kāds pāris arī ir apprecējies. Vēlāk pāvests Gelasijs I šādu pāru izlozēšanu pasludināja par zaimojošu, nekristīgu un aizliedzis ar likumu. Šie svētki nav bijuši nemaz tik nevainīgi, bet esot bijuši piepildīti ar erotismu un izvirtību. Šajā dienā bija atļauts izvēlēties jebkuru seksa partneri veselam gadam, ne vienkārši pāri, piemēram, ar mērķi veidot ģimeni. Svētkos  veselu diennakti notikušas orģijas un alkohols plūdis straumēm. Kristietība šādu svētku popularizēšanos neesot varējusi pieļaut un  parādījies Sv. Valentīna tēls.

Lai arī kā tur bija vai nebija, Sv. Valentīns tika nodēvēts par iemīlējušos cilvēku aizbildni un kāpēc gan nē. Bez mīlestības …………..

Tādējādi mīliet un esiet mīlēti!!!

P.S. Iespējams, kādu nezināmu atziņu, viedokli, faktu vai pieņēmumu  par Valentīndienu varat uzzināt izskrienot cauri šeit, šeit un šeit.

 

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru