SIA darbības izbeigšana un likvidācija.

Revidējot  info iekš datora uzgāju 2013. gada februārī manis sagatavotu rakstiņu savai dienasgrāmatai. Atceros, ka vēlējos to papildināt ar info, kas skar ar banku sasitītos jautājumus, bet tā arī izpalika. Pašreiz vairs neatceros nianses un tādēļ šodien ievietoju rakstu 12.02.2013. redakcijā. Iespējams, ka aktualitāte toreiz rakstītajam ir zudusi, bet gan jau kaut ko no tā var izlobīt un kādu atziņu gūt :).

2012. gadā man bija saskarsme ar kādas nelielas SIA (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) darbības izbeigšanu un likvidāciju. Ne visiem SIA īpašniekiem un darbiniekiem ir pietiekoša pieredze šādos procesos. Par atsevišķiem jautājumiem viedokļi dalās pat ļoti kvalificētu juristu, grāmatvežu un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) amatpersonu starpā.
2006. gada septembrī viena persona (īpašnieks) dibināja SIA, kļūstot par vienīgo SIA dalībnieku un vienīgo valdes locekli visā SIA pastāvēšanas laikā. Darbinieku skaits no 2 līdz 5. Valdes loceklis 2011. gadā izbeidza darba attiecības ar SIA un kopš 2011. gada februāra to vadīja prokūrists, tas ir – es :).
Pēc saaudzēšanas perioda jebkuram jaunam uzņēmumam pienāk laiks, kad nopietni jāizvērtē rentabilitātes rādītājus un jāizanalizē vai uzņēmumam būs būt vai tomēr tas ir likvidējams. Tas nebūt nenozīmē, ka viss ir beidzies, jo savu enerģiju un līdzekļus var ieguldīt citos projektos, kuri varētu būt ienesīgāki, jo biznesā galvenais – peļņa un, jo lielāka tā ir, jo labāk. Jautājums ir – vai veikt likvidāciju pašiem vai arī iztukšot visus kontus un aizmirst par SIA. Lai iestādes, kā, piemēram, Uzņēmumu Reģistrs (UR) veic likvidāciju, bet tas nav mūsu gadījums. Mūsu mērķis ir ievērojot Latvijas Republikas (LV) normatīvo aktu prasības, kā arī SIA īpašnieka un darbinieku intereses, maksimāli īsā laikā pabeigt SIA likvidācijas procesu.
Kad uzsākt SIA darbības izbeigšanu un ikvidācijas procesu?
Varētu teikt, ka jebkurā dienā, ja vien ir pietiekamas zināšanas, lai to paveiktu. Piemēram, ja gada pārskata sagatavošanas laikā kļūst skaidrs, ka SIA ir likvidējams. Šajā gadījumā gada pārskats sagatavojams saskaņā ar MK noteikumiem Nr.583 (spēkā 30.10.2003.) ”Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”. Ja šī nianse nerada grūtības, tad nav problēmu. Piemēram, man ierastāk būtu gada pārskatu sagatavot, balstoties uz pieņēmumu, ka SIA darbosies arī turpmāk, tas ir saskaņā ar MK noteikumiem Nr.488 (spēkā 01.07.2011.) „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” , ”Gada pārskata likums” (spēkā 01.01.1993.).
Iz dzīves. 28.04.2012. sagatavots SIA gada pārskats par 2011.gadu. No pārskata izriet, ka SIA ir zināmas problēmas, bet ne tik lielas, lai tas būtu nopietns šķērslis SIA turpmākajai darbībai. Vadības ziņojumā tiek sniegti priekšlikumi uzņēmuma pārprofilēšanai. Pārskats tiek sagatavots saskaņā ar MK noteikumiem Nr.488  „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (spēkā 01.07.2011.).
Ar ko sākt?
Sagatavojami likvidācijas procesa un tā izmaksu plāni. Plānojot, ir būtiski visu salikt pa plautiņiem, kad, ko un cik ilgi jūs darīsiet. Laicīgi jāiepazīstās ar normatīvajiem aktiem, lai būtu skaidrība par termiņiem, kuru neievērošana var būt par pamatu valsts notāram atteikt attiecīgo ierakstu izdarīšanu reģistros. Piemēram, ja netiks ievērots kreditoru pieteikšanās termiņš u.tml. Plānojot izmaksas, labāk, lai kāds santīms paliek pāri, neviss pietrūkst. Pretējā gadījumā, ja nevarēs segt likvidācijas izdvumus un apmierināt visu kreditoru prasības, likvidators būs spiests iesniegt maksātnespējas pieteikumu saskaņā ar likumu „Maksātnespējas likums” (spēkā 01.01.2010.) un tas ir vēl ķēpīgāk.
Iz dzīves. Plāni sagatavoti daļēji uz papīra, daļēji galvā. Dažas pozīcijas laika gaitā tika koriģētas (objektīvi nebija zināmi daži izdevumi). Kā vēlāk izrādīsies plāni bija OK, izņemot vienu niansi :).
Pirmais solis.
Jāsagatavo pārskats par SIA darbību kārtējā gadā. Pārskatā obligāti ir norādāms termiņš, kurā SIA var apmierināt kreditoru prasības (Komerclikuma 313.panta 3.daļa). Pārskats nav jāiesniedz VID. Pirms pārskata sagatavošanas obligāti jāveic inventarizācija.
Iz dzīves. 2012.gada maija beigās kļūst skaidrs, ka ir pienācis brīdis (visas zvaigznes sakrīt :)) SIA likvidācijai. Tiek veikta inventarizācija un sagatavots pārskats par SIA darbību no 01.01.2012. līdz 31.05.2012., kurš tiek apstiprināts xx.xx.2012. (nu jau neatceros kad :)). Pārskats sagatavots, ievērojot MK noteikumu Nr.583 (spēkā 30.10.2003.) ”Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta” prasības. Pārskatā norādīts, ka kreditoru prasības iespējams apmierināt līdz 05.06.2012. Lai pilnībā norēķinātos ar SIA īpašnieku (savulaik ar peļņu nepietika, lai attīstītu uzņēmumu) līdzekļu nepietiek un tiek noslēgta vienošanās par attiecīgās summas nodošanu SIA rīcībā uz visiem laikiem.
Otrais solis.
Pārskats par SIA darbību kārtējā gadā un gada pārskats par iepriekšējo gadu jāiesniedz SIA dalībniekiem. Jā, gada pārskats par iepriekšējo gadu arī jāiesniedz, neskatoties uz to, ka jau vienu reizi tas tika iesniegts (pirms dažiem mēnešiem) (Komerclikuma 313.panta 2.daļa). Ja nepietiek līdzekļu, protams, jāmēģina izdevīgi pārdot mantu un par to vēlams sākt domāt laicīgi, kas mūsu gadījumā tika arī izdarīts, pārdodot atlikušās preces vienam uzņēmumam un veiksmīgi nododot šim uzņēmumam tiesības uz trim domēnu vārdiem.
Iz dzīves. 01.06.2012. prokūrists iesniedz dalībniekam gada pārskatu par iepriekšējo gadu un pārskatu par SIA darbību kārtējā gadā.
Trešais solis.
SIA darbības izbeigšana notiek ar dalībnieku lēmumu (ir varianti – ar tiesas nolēmumu, uzsākot bankrota procedūru u.t.t.) – Komerclikuma 312.pants . Attiecīgi, ja dalībnieks ir viens, tad lēmumu viņš pieņem vienpersoniski. Komerclikuma 318.panta 1.daļa nosaka, ka, likvidāciju veic valdes locekļi, ja statūtos, dalībnieku sapulces lēmumā vai tiesas nolēmumā nav noteikts citādi.
Lēmumā papildus jānorāda persona, kura tiek iecelta par likvidatoru, kā arī kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņš, kas ir 1 mēnesis, ja kreditori nav zināmi un 3 mēneši, ja kreditori ir zināmi. Termiņš skaitāms no brīža, kad ir izsludināts paziņojums par SIA darbības izbeigšanu un likvidācijas uzsākšanu. Šo termiņu ir būtiski ievērot, jo gadījumā, ja nākamās darbības tiks uzsāktas pirms šis termiņš būs iztecējis, tad valsts notāram būs pamats atlikt ieraksta izdarīšanu reģistrā, ko viņš arī obligāti izdarīs.

Iz dzīves. 06.06.2012. SIA dalībnieks pieņem lēmumu par SIA darbības izbeigšanu. Kreditoru prasījumu termiņš tiek noteikts minimālais, tas ir 1 mēnesis, jo kreditori mums nav zināmi, nevienam neesam parādā (Komerclikuma 324.panta 4.daļa).

Ceturtais solis. VID informēšana par pieņemto lēmumu. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 3.daļas 7.punkts nosaka, ka pēc lēmuma pieņemšanas par komercsabiedrības likvidāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju. Var tikai minēt, kuri ir šie normatīvie akti par šo kārtību. Grūti izsekot iestāžu iekšējiem normatīvajiem aktiem un savstarpējiem līgumiem. Piemēram, likvidējot SIA, UR vairs nav jāiesniedz izziņa no VID par nodokļu parādu neesamību . Kaut gan likumā „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta 3.daļas 8.punktā šāda prasība pastāv. Jāpiebilst, ka pārbaudīts fakts un UR šādu izziņu nav jāiesniedz. Savukārt VID informēšana pa lēmuma pieņemšanu paliek atklāts jautājums.

Iz dzīves. Paziņojums par lēmuma pieņemšanu VID tika nogādāts vairākkārt, bet tā arī netika pieņemts (dažādi VID darbinieku skaidrojumi). Vienā gadījumā pēc nelielas šaubīšanās tika paskaidrots, ka šo paziņojumu būs jāiesniedz kopā ar likvidācijas slēguma finanšu pārskatu, bet arī šajā reizē nebija vajadzības to iesniegt.
Piektais solis.
Lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu valde triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas iesniedz ierakstīšanai komercreģistrā (Komerclikuma 320.panta 1.daļa). UR jāiesniedz veidlapa Nr. 13 „Pieteikums ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par komercsabiedrības darbības izbeigšanu” un pielikumā dalībnieka lēmums par SIA darbības izbeigšanu, kā arī maksājuma uzdevums par valsts nodevas samaksu par komercsabiedrības darbības izbeigšanas ieraksta izdarīšanu komercreģistrā. Veidlapu aizpildīt nav sarežģīti. Pieteikuma lapas jāsanumurē, jācaurauklo u.t.t. Pielikumi iesniedzami atsevišķi (nav caurauklojami ar pieteikuma lapām kopā). Maksājuma uzdevuma izdruka ir jāparskata valdes loceklim. Valsts nodevu 10 LVL var samaksāt uz vietas UR. Par sludinājumu Latvijas Vēstnesī nav jāmaksā. Lēmumam var aizbraukt pakaļ (gatavs 3 darba dienu laikā), bet var arī palūgt, lai atsūta pa pastu.
Iz dzīves. 07.06.2012. UR tiek iesniegts pieteikums un pielikumā dalībnieka lēmums, kā arī maksājuma uzdevuma izdruka.
Sestais solis.
Darba tiesisko attiecību izbeigšanā ar darbiniekiem jāievēro darba likuma 101.panta 1.daļas 10.punkts (tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība) un darbinieki jāinformē 1 mēnesi iepriekš. Savstarpēji vienojoties, darba līgumu var izbeigt pirms šī termiņa (103.p. 4.daļa). Darbiniekiem jāizmaksā atlaišanas pabalsts saskaņā ar darba likuma 112.p., kā arī jāizmaksā kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un, protams, darba alga. Trīs darba dienu laikā jāiesniedz ziņas VID par darbiniekiem ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības.
Iz dzīves. 11.06.2012. ir pēdējā darba diena SIA darbiniekiem.
Septītais solis.
Jāfiksē sludinājuma publicēšanas diena Latvijas Vēstnesī par SIA darbības izbeigšanu un likvidācijas procesa uzsākšanu, kas satur informāciju par valdes atbrīvošanu, likvidatora iecelšanu un par termiņu prasījumu pieteikšanai kreditoriem. Tikai pēc kreditoru prasījuma termiņa beigām un ne ātrāk drīkst sākt sagatavot SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskatu.
Iz dzīves. 19.06.2012. Latvijas Vēstnesī publicēts sludinājums par SIA darbības izbeigšanu un likvidācijas procesa uzsākšanu, valdes atbrīvošanu, likvidatora iecelšanu (šajā gadījumā bijušais valdes loceklis) un informāciju kreditoriem par 1 mēneša termiņu prasījumu pieteikšanu.
Astotais solis.
Komerclikuma 318.panta 2.daļa nosaka – ja likvidatoru ieceļ dalībnieku sapulce, tā nosaka likvidatora atlīdzības apmēru un izmaksas kārtību. Vai tulkojot šo normu jāpieņem, ka atlīdzība ir nosakāma obligāti?
Iz dzīves. 20.06.2012. SIA vienīgais dalībnieks, šauboties, bet tomēr pieņem lēmumu nenoteikt atlīdzību likvidatoram un noslēgt ar likvidatoru pilnvarojuma līgumu (bezatlīdzības), nosakot likvidācijas procesa pabeigšanas termiņu. Šajā gadījumā likvidāciju veica valdes loceklis un tika pieņemts, ka atlīdzību likvidatoram var nenoteikt, līdzīgi kā noteiktos gadījumos to var nenoteikt arī valdes loceklim, noslēdzot attiecīgu pilnvarojuma līgumu. Šāds lēmums tiek pieņemts ierobežoto finansu dēļ. Neprecīzi aprēķināto likvidācijas procesa izdevumu dēļ (arhīva maksājumi izrādījās krietni lielāki par paredzēto), sākotnēji vairāk līdzekļu nekā to varēja atļauties, tika novirzīti aizņēmuma atdošanai īpašniekam.
Devītais solis.
Likvidatora tiesības un pienākumi ir noteikti Komerclikuma 320.pantā. Ja nu gadījumā SIA ir zināmi kreditori, tad likvidators attiecīgi nosūta paziņojumus. Dokumentos SIA nosaukumam (firmai), saskaņā ar Komerclikuma 322.panata 6.daļu, pievienojams vārds – likvidējamā. Attiecībā uz atskaišu nodošanu, piemēram, VID u.tml. nekas nemainās, kas un kad jau nu jānodod, tas arī jānodod līdz pat likvidācijas procesa pabeigšanai. Jāsāk kārtot lietas nodošanai attiecīgajai Latvijas Nacionālā arhīva teritoriālajai struktūrvienībai un tas ir gana sarežģīts, kā arī ietilpīgs process gan darba, gan laika ziņā.
Iz dzīves. 20.06.2012. likvidators ķeras klāt pie saviem pienākumiem. Sāk ar pieteikšanos uz konsultāciju pie arhīva speciālistes Jelgavas zonālajā valsts arhīvā (Jelgavas VZA).
Desmitais solis.
Komerclikuma 329.pants „Sabiedrības dokumentu glabāšana” likvidatoram uzliek par pienākumu veikt nepieciešamās darbības SIA dokumentu sakārtošanai un nodošanai valsts arhīviem. Izdevumi, kas saistīti ar dokumentu sakārtošanu un nodošanu arhīviem, tiek apmaksāti no likvidējamās SIA mantas.
2006.gadā spēku zaudēja virkne normatīvo aktu, kuri regulēja lietu nodošanas procesu arhīvā , bet to aizstājošu normatīvo aktu izdošana izpalika sešus gadus. Tikai 09.11.2012. stājās spēkā MK noteikumi Nr. 749 „Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā”  un MK noteikumi Nr. 747 „Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi” . Jāpiebilst, ka glabāšanas termiņus vienkopus kādā no jaunajiem normatīvajiem aktiem nepamanīju, iespējams paslīdēja garām, bet iespējams joprojām tiek izmantots 1997.gada „Valsts institūciju tipveida dokumentu glabāšanas termiņu saraksts” .
16.11.2012. stājās spēkā MK noteikumi Nr. 763 „Noteikumi par Latvijas Nacionālā arhīva sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”. Iepriekš bija spēkā 07.09.2010. MK noteikumi Nr. 829 ”Noteikumi par valsts arhīvu sistēmas iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”. Gan vienos, gan otros noteikumos grūti saprast ar kādām izmaksām jārēķinās.Tādējādi labāk izmaksas precizēt pie arhīva konsultanta.  P.S. Pašreiz spēkā MK noteikumi Nr.857 “Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (spēkā no 01.01.2014.) :).
Mazliet par lietu sagatavošanas procesu. Tad, kad ir skaidrība par dokumentu uzglabāšanas termiņiem, lietu vāku noformēšanu un veidu kādā ir jāsašuj lietas, tad ir laiks sākt tās šķirot. Arhīvā nododamas pastāvīgi glabājamās lietas (piemēram, dokumenti par SIA izveidošanu un likvidāciju, statūti un grozījumi, štatu saraksti, amatu apraksti, rīkojumi un to reģistri, gada pārskati, virsgrāmatas, likvidācijas slēguma finanšu pārskatu, dokumentus saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti u.t.t.) un personālsastāva lietas ar termiņu 75 gadi (piemēram, personīgo kontu kartītes, algas nodokļu grāmatiņu uzskaites žurnālu, personas kartītes, darba līgumus un to reģistrācijas žurnālu, nevar aizmirst sociālās apdrošināšanas uzskaites kartītes – spēkā bija līdz 2009.g. u.t.t.). No atlikušajām īslaicīgi glabājamām lietām (piemēram, rēķini, pavadzīmes, kases čeki un ieņēmumu orderi, algu maksājumu saraksti, darba laika uzskaites tabulas, atvaļinājumu grafiki u.t.t.). atlasāmas tās lietas, kuras jau var iznīcināt. Uzmanīgi ar iznīcināmo lietu termiņiem. Piemēram, rēķiniem glabāšanas termiņš ir 5 gadi, attiecīgi 2013.g. iznīcināmi tie rēķini, kuri sagatavoti 2007.g. (5 gadus glabājam un nākamajā iznīcinām). Pēc šo lietu atlasīšanas, atlikušās lietas, paliks SIA īpašnieka rīcībā un viņa pienākums tās uzglabāt līdz uzglabāšanas termiņa beigām. Kad šis darbiņš izdarīts, tad jāsagatavo pastāvīgi glabājamo un personālsastāva lietu apraksti, akts „Par dokumentu atlasi iznīcināšanai”, vēsturiskā izziņa par visu SIA pastāvēšanas periodu (piemēram, tajā norāda ziņas par SIA un būtiskākās izmaiņas tās pastāvēšanas laikā – valdes locekļi, pamatkapitāls, juridiskās adreses, likvidatori u.t.t., aprakstos iekļautās lieto lietu nosaukumi un skaits, kā arī jānorāda adrese, kur tiks uzglabātas īslaicīgi glabājamās lietas). Tad atliek sagatavot pavadvēstuli „Par arhīva dokumentu aprakstīšanu” un lietas uz arhīvu.
UR nav jāiesniedz izziņa par SIA dokumentu nodošanu arhīvā. Tādējādi teorētiski, lai veiksmīgi likvidētu SIA var iztikt bez šī darbietilpīgā un zaudējumus nesošā procesa. Tomēr, es aicinu visu darīt kārtīgi, ievērot normatīvo aktu prasības un turklāt, ja nu patiešām, kādam no jūsu darbiniekiem vai kā citādi šie dokumenti kādreiz būs nepieciešami. Kas attiecas uz izziņu „Par dokumentu nodošanu un pieņemšanu arhīvā”, tad tā ir nepieciešama maksātnespējas gadījumā, saskaņā ar likuma „Maksātnespējas likums” 120.panta 4.daļu, jo šāda izziņa iesniedzama UR. Īsumā :), apmēram tā.
Kā noprotat, ir lietderīgi jau pašā sākumā sazināties ar attiecīgā zonālā valsts arhīva konsultantu/i un vienoties konsultāciju sniegšanā visa šī procesa garumā.
Iz dzīves. SIA nācās izlīdzēties ar Arhīvu likumu un LNA iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuri uz to brīdi jau bija zaudējuši juridisko spēku. Piemēram, 1995. gada 10. janvāra Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas instrukcija „Par juridisko personu arhīva dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu”  zaudēja spēku jau 2006.gadā, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu . Līdzīgi ar 23.01.1997. Latvijas valsts arhīvu ģenerāldirekcijas rīkojumu Nr.4 ieviestais „Valsts institūciju tipveida dokumentu glabāšanas termiņu saraksts” zaudēja spēku 01.01.2006., pamatojoties uz Administratīvā procesa likumu. Arhīvā nododamā lieta (viena) izmaksāja virs trijiem latiem. SIA pa 6 gadiem šādu lietu izveidojās vairāki desmiti un izmaksas bija negaidīti lielas. Lietām ar vairākiem desmitiem lapu un ar pāris lapām viena cena. Izmaksām jāpieskaita arī speciāli vāciņi, kuros iešūt dokumentus, speciāls diegs/aukla un palīgierīce ar kuru caurdurt dokumentus (īlens, urbis).
Vienpadsmitais solis.
Iz dzīves. 18.07.2013. datums, kurš uzskatāms par mēneša termiņa pēdējo dienu, kopš LV publicēts sludinājums par SIA darbības izbeigšanu. Pēdējā diena, kad beidzas (šajā gadījumā nezināmo) kreditoru pieteikšanās termiņš.
Divpadsmitais solis.
Tikai pēc kreditoru pieteikšanās termiņa beigām drīkst sagatavot likvidējamās SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskatu. Pirms pārskata sagatavošanas inventarizācija veicama obligāti. Pārskatā iekļaujamas lietas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem katrā konkrētajā gadījumā ir iekļaujamas (piemēram, bilnce, peļņas vai zaudējumu aprēķins, nodokļi un sociālās iemaksas, pielikums, vadības ziņojums un lēmums par pārskata apstiprināšanu). Šis pārskats būs jānodod gan arhīvā, gan VID. Kaut gan ir speciālistu viedokļi, ka šis pārskats VID nav nododams. Piemēram, Jadviga Neilande, norādot uz likuma “Par grāmatvedību” 13.pantā noteikto: „izbeidzot uzņēmuma darbību, sastāda uzņēmuma darbības slēguma finanšu pārskatu. Slēguma finanšu pārskatu sagatavo, pārbauda un publicē saskaņā ar Gada pārskata likumā paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas noteikumiem. Papildus tiem slēguma finanšu pārskatā sniedz detalizētu informāciju par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās uzņēmuma darbības izbeigšanas dēļ, norādot zaudējumu summu aprēķināšanas pamatojumu un šo zaudējumu ietekmi uz finanšu pārskata sastāvdaļu posteņu novērtējumu”, uzskata, ka VID ir iesniedzams tikai slēguma finanšu pārskats, bet ne sākuma finanšu pārskats. Bet vai tas tā ir arī reāli dzīvē …… Kārtojamas lietas arhīvam un, ja ir nepieciešamība, tad apmierināmi kreditoru prasījumi, pārdodami īpašumu, kā arī veicami visi maksājumi saistībā ar SIA likvidēšanu.
Iz dzīves. Iesaku iesniegšanai VID tomēr sagatavot arī SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskatu, reāli no VID tas tika pieprasīts. 19.07.2012. ir datums, kurā droši var sākt sagatavot SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskatu, bet ņemot vērā to, ka arhīva lietu sakārtošana ievelkas, tad šis darbiņš tiek atlikts. 03.09.2012. pēc inventarizācijas veikšanas sagatavots likvidējamās SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskats par periodu no 01.01.2012. līdz 03.09.2012. Pārskats apstiprināts 04.09.2012. un tajā kā parasti ziņas par SIA, bilance, peļņas vai zaudējumu aprēķins, nodokļi un sociālās iemaksas, pielikums, vadības ziņojums un lēmums par pārskata apstiprināšanu. Pārskats būs jānodod gan arhīvā, gan VID. Turpinās darbs pie lietu kārtošanas un nodošanas arhīvam, tiek veikti maksājumi saistībā ar SIA likvidēšanu.

Trīspadsmitais solis.
Sagatavojams likvidējamās SIA likvidācijas slēguma finanšu pārskats, kā arī atlikušās mantas sadales plāns. Pirms pārskata sagatavošanas veicama inventarizācija. Šoreiz pārskatam jāpievieno UIN deklarācija. Viedokļi un pieredze atšķiras, bet, lai nebūtu pārsteigumu, pārskatā bilancei vajadzētu būt pa nullēm.
Saskaņā ar Komerclikuma 330.pantu sabiedrības atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem saskaņā ar likvidatora sastādīto mantas sadales plānu proporcionāli katra dalībnieka daļai, ja dibināšanas dokumentos nav noteikts citādi.
Mantu drīkst sadalīt ne agrāk kā divus mēnešus no dienas, kad likvidācijas slēguma finanšu pārskats un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns ir nosūtīts dalībniekiem vai paziņojums par iespēju iepazīties ar tiem ir publicēts (ja likums prasa tā publicēšanu). Mantu drīkst sadalīt pirms noteiktā termiņa, ja tam piekrīt visi dalībnieki un ar to netiek nodarīti zaudējumi kreditoriem. Izmaksas dalībniekiem tiek veiktas naudā, ja statūtos nav noteikts citādi.
Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 3. daļas 4.punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, cita starpā, tiek pieskaitīti ienākumi, kurus SIA dalībnieks saņem SIA likvidācijas gadījumā.
Atbilstoši likuma par IIN 11.9 panta 1. daļai, ja tiek saņemta likvidācijas kvota Komerclikuma izpratnē, kapitāla pieaugumu nosaka no atlīdzības, kas saņemta kā likvidācijas kvota, atņemot kapitāla aktīva iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Jāatceras, ka likvidācijas kvota uzskatāma par kapitāla pieaugumu un tā ir apliekama ar 15% likmi no atlikušās summas – pārpalikuma, kas paliek bilancē. Tātad ir gadījumi, kad šie procenti nav jāmaksā. Ja nu gadījumā ir gūts ienākums no kapitāla pieauguma, tad jāatceras, ka saskaņā likuma „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 19.panta 5.3 daļu, jāiesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla.

Iz dzīves. 21.09.2012. tiek veikta pēdējā inventarizācija un sagatavots likvidējamās SIA likvidācijas slēguma finanšu pārskats par periodu no 01.01.2012. līdz 21.09.2012., kā arī atlikušās mantas sadales plāns. Likvidējamās SIA likvidācijas slēguma finanšu pārskatā, kurš apstiprināts 21.09.2012., atšķirībā no SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskata, tiek pievienota UIN deklarācija. Konsultējoties ar grāmatvedības speciālistiem (augsta līmeņa), tika gūta atziņa, ka sagatavojot pārskatu bilance var arī nebūt pa nullēm, bet kā izrādīsies VID pārskatu ar šādu bilanci nepieņem.
21.09.2012. vienīgais dalībnieks iepazīstas ar likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu. Likvidācijas kvota (visa atlikusī naudiņa, mantu nav) pienākas vienīgajam dalībniekam. Vienīgais dalībnieks rakstiski piekrīt sadalīt mantu pirms Komerclikuma 330.panta 2.daļā noteiktā termiņa. Nauda (likvidācijas kvota) tiek pārskaitīta no SIA konta uz dalībnieka kontu. Kapitāla pieaugums neveidojās, tātad nodoklis netiek piemērots.
25.09.2012. SIA likvidācijas slēguma finanšu pārskats un SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskats tiek iesniegts VID. Kā jau iepriekš norādīju VID pieprasa iesniegt ne tikai SIA likvidācijas slēguma finanšu pārskatu, bet arī SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskatu. Otrs moments, kā jau iepriekš norādīju, bilancei bija jābūt pa nullēm. Tādējādi šos dokumentus VID ar pirmo piegājienu 24.09.2012. nevarēja nodot. Pirmajā nebija līdz SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskats un bilancē bija atlikums – likvidācijas kvota. Bet kopumā viss noritēja veiksmīgi, pārskats apstiprināts 21. Seko 22., 23., kas ir brīvdienas, 24. neveiksme un tiek pārskaitīta likvidācijas kvota un attiecīgi koriģēts pārskats, bet 25. viss kārtībā un tiek saņemti kārotie zīmogi uz dokumentu pārējiem eksemplāriem, par to, ka dokumenti pieņemti VID.
Finišs.
25.09.2012. otrdiena no 14-18 UR strādā. Pēc VID uz Bausku, kur UR tiek iesniegts pieteikums komersanta izslēgšanai no komercreģistra.
Valsts nodeva SIA izslēgšnai no Komercreģistra Ls 10 samaksāta jau 21.09.13. 25.09.13. pēc pārskata nodošanas VID tiek sagatavota 14. veidlapa „pieteikums komersanta izslēgšanai no komercreģistra”. Šeit viss vienkārši, datums, SIA nosaukums (firma), reģistrācijas numurs, atzīme par to, ka pabeigts likvidācijas process, atzīmes par to, ka likvidācijas slēguma bilance un sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns nav apstrīdēts tiesā vai prasība ir noraidīta un par to, ka visi dalībnieki ir piekrituši sabiedrības atlikušās mantas sadalei pirms Komerclikuma 330.panta otrajā daļā noteiktā termiņa.
Kā pievienojamie dokumenti tiek iekļauti:
1) SIA reģistrācijas apliecības oriģināls 1 eksemplārs uz 1 lapas;
2) Likvidācijas slēguma finansu pārskats 1 eksemplārs uz 23 lapām;
3) Sabiedrības atlikušās mantas sadales plāns 1 eksemplārs uz 1 lapas;
4) Maksājuma uzdevuma izdruka Nr.347 par valsts nodevas samaksu par SIA izslēgšanu no Komercreģistra, 1 eksemplārs uz 1 lapas.
Datums, paraksts, atšifrējums un viss kārtībā var skriet (braukt) uz Bausku.
Parakstot pieteikumu, vienlaicīgi tiek apliecināts, ka visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta un ir segti visi likvidācijas izdevumi un, ka sabiedrības dokumenti ir nodoti glabāšanā arhīvā.
27.09.2012. Komercreģistrā izdarīts ieraksts par SIA izslēgšanu no komercreģistra, 02.10.2012. šis fakts tiek publicēts LV un var uzskatīt, ka process noslēdzies.
Atliek arhīvā nogādāt UR lēmumu par SIA likvidāciju un SIA likvidācijas slēguma finansu pārskatu, kas arī tiek izdarīts.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

21 komentāri rakstam “SIA darbības izbeigšana un likvidācija.”

  1. Diāna saka:

    Labdien!

    Paldies par informāciju ar ļoti svarīgiem niansēm par SIA izbeigšanu.
    Bet vēlos precizēt ( var būt es nepareizi saprotu), bet – septitais solis – otrais teikums – “Tikai pēc kreditoru prasījuma termiņa beigām un ne ātrāk drīkst sākt sagatavot SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskatu.” – varbūt slēguma finanšu pārskatu?

    Ar cieņu,
    Diāna Narinska ( jau 20 gadu grāmatvede)

  2. Diāna saka:

    Labdien!

    Paldies par informāciju ar ļoti svarīgiem niansēm par SIA izbeigšanu.
    Bet vēlos precizēt ( var būt es nepareizi saprotu), bet – septitais solis – otrais teikums – “Tikai pēc kreditoru prasījuma termiņa beigām un ne ātrāk drīkst sākt sagatavot SIA likvidācijas sākuma finanšu pārskatu.” – varbūt slēguma finanšu pārskatu?

    Ar cieņu,
    Diāna Narinska

  3. Ēriks Lisovskis saka:

    Prieks, ja noderēja.
    Jā, TIEŠI pēc kreditoru prasījuma termiņa beigām un ne ātrāk sagatavojams likvidācijas SĀKUMA finanšu pārskats, bet ne SLĒGUMA finanšu pārskats (mazliet par ātru).
    Pamats Komerclikuma 326.pants, kurš noteic – PĒC kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām likvidators SASTĀDA sabiedrības likvidācijas SĀKUMA finansu pārskatu.

    Savukārt PĒC kreditoru prasījumu apmierināšanas, likvidācijas izdevumu segšanas (piemēram, tie paši arhīva izdevumi u.tml.) sastāda likvidācijas SLĒGUMA finanšu pārskatu.
    Pamats: Komerclikuma 328.panta 1.daļa, kura noteic – PĒC kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators SASTĀDA likvidācijas SLĒGUMA finansu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

    Septītajā solī akcentēju (varbūt mazliet par ātru, jo nākamajos soļos viss ir salikts pa plauktiņiem un pēc kārtas) par SĀKUMA finanšu pārskatu tieši tādēļ, lai tas netiktu izdarīts par ātru. Mūsu gadījuma 19.06.2012. Latvijas Vēstnesī publicēts sludinājums, tajā skaitā ar info kreditoriem par 1 mēneša termiņu un attiecīgi TIKAI pēc šī 1 mēneša sagatavojam likvidācijas SĀKUMA finanšu pārskatu(mūsu gadījumā 19.07.2012.jūlijs ), bet SLĒGUMA finanšu pārskatu, kā jau minēju sāk sagatavot pēc kreditoru prasību apmierināšanas un likvidācijas izdevumu segšanas (mūsu gadījumā tas bija iespējams ar 21.09.2012.).

    P.S. Rakstā nedaudz ieskicētas šo pārskatu atšķirības (SATURS). Atgādinu, ka mūsu gadījumā VID pieprasīja abus pārskatus (SĀKUMA un SLĒGUMA), neskatoties, ka rakstā norādītā Jadviga Neilande un citi nodokļu konsultanti (vadoties no tiesību normām) uzskata, ka jāiesniedz tikai SLĒGUMA pārskats. Var jau būt, ka VID nodaļu vai pat speciālistu prasības un sapratne atšķiras, bet es sagatavotu abus iesniegšanai, lai nav skraidīšana (nav jau grūti, jo sagatavot viņus tāpat vajag abus).
    Jā, un kā redzam Komerclikumā – FINASU pārskats, bet likumā “Par grāmatvedību” – FINANŠU pārskats :).

    Lai veicas!

  4. Diāna saka:

    Labdien!
    Liels paldies par atbildi un paldies ka Jūs dalīties ar savu pieredzi!

    Ar cieņu,
    Diāna

  5. Marina saka:

    Liels paldies par rakstu!

  6. Ēriks saka:

    🙂

  7. Sanita saka:

    tiešām perfekts raksts.. lūgums autoram turpināt arī par citām tēmām

  8. Jūlija saka:

    Labdien! Paldies liels par rakstu. Man ir 2 papildus jautājumi: 1. vai es pareizi saprotu, ka ar likvidātora iecelšanu tikai viņš ir tiesīgs rīkoties ar likvidējamā uzņēmuma bankas kontiem? 2.kad tiek slēgts likvidējamās sabiedrības bankas konts? Pēc lēmuma par likvidāciju saņemšanas no UR? Jau iepriekš ļoti pateicos Jums par atbildi.

  9. Ēriks Lisovskis saka:

    Sveika Jūlija!
    Paldies par atsauksmi, iespējams, mana atbilde vairs nav aktuāla (kad jau nu šeit ieskatos u.t.t.). Turklāt, mana ikdiena nav saistīta ar sabiedrību likvidāciju 🙂 un, cik jau nu atceros par šo tēmu tik varu arī pastāstīt, jo, lai izpētītu vēl sīkāk, kas un kā, tam jāveltī laiks, bet, kā zināms, ka laiks ……..
    Tātad par Taviem jautājumiem:
    1.Cik atceros dalībnieks pieņem lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, kurā sita starpā norāda arī sabiedrības likvidatoru. Tad UR iesniedz attiecīgo pieteikumu, dalībnieka lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Tālāk seko UR lēmums par sabiedrības likvidācijas uzsākšanu. Līdz ar UR lēmuma pieņemšanu attiecīgi valde tiek atcelta un tās vietā tiek iecelts likvidators. Tādējādi nav neviena cita, kuram, izņemot likvidatoru, būtu iespēja rīkoties ar bankas kontiem. Saskaņā ar Komerclikuma 322.pantu likvidatoram cita starpā ir visas valdes tiesības.
    2.Nezinu, kā labāk, bet mūsu gadījumā bankas norēķinu konti tika slēgti pirms pieteikuma iesniegšanas UR par komersanta izslēgšanu no komercreģistra (tajā pašā dienā). Kāpēc bija tieši šāds variants es neatceros, bet gan jau pētot kas un kā šādu risinājumu esmu atzinis par labu esam. Ja SIA ir norēķinu karte u.tml., tad no tām ir jāatsakās laicīgi (jānoskaidro bankā – cik laicīgi). Ja piesakot kontu slēgšanu būs aktīva karte, tad konts šajā dienā netiks slēgts.
    Kaut kā tā 🙂 , vēlu veiksmi, vajag sākt un tad jau darbiņš padarīsies!

  10. Jūlija saka:

    Ērik, liels paldies par atbildi! Informācija ir ļoti noderīga.

  11. Raimonds saka:

    Sveicināti! Kā ir ja SIA tika dibināts 2008.gadā, nākošajā gadā SIA radās parādi. Sia ir viens cilvēks-dalībnieks kuram 100% pieder pamatkapitāls. 2014.gadā tika anulēta PVN maksātāja licence, gada beigās VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu, 2015.gadā VID lēmums par SIA darbības pārtraukšanu. Beigās SIA parāds ir 18900 Eur. Tas ir nodokļu parāds. Vai šo parādu var piedzīt no vienīgā cilvēka -dalībnieka? Gada pārskatu no 2009.gada nav.

  12. Ēriks saka:

    Raimond – mazliet iespringsti un iespējams visu pats sapratīsi. Kurš gan cits labāk ir informēts par to pie kādiem apstākļiem Tu līdz šādai situācijai esi nokļuvis. Ir daudz nianšu, kuras jāzina, lai varētu saprast, kas un kā. Komentārā raksti – VID lēmums par SIA darbības pārtraukšanu, es piemēram tādu terminu – pārtraukšanu, neizprotu. Izbeigšanu – jā. Kur nu vēl citas nianses par to, kas un kā ir veidojies un kāds tad tur gala beigās ir ar to SIA. Saistībā ar kapitālsabiedrību nebūšanām (piem. nodokļi, maksātnespējas) pastāv dažādas atbildības dažādos statusos esošām personām – kriminālatbildība, civilatbildība, atbildība par nodokļu parādiem, u.t.t. Dažkārt cilvēki negrib parosīties un gaida, kad to izdarīs kāds cits. Šādās situācijās nav vēlēšanās iespringt viņu vietā, jo es tak ar šo blogu nekādus ieņēmumus negūstu. Ir attiecīgi cilvēciņi – juristi, konsultanti, u.tml. Labi, ja viss ir tīri un runa ir tikai par nodokļu parādiem, tad neizklāstot kas un kā, manuprāt, problēmu nav. Ja ir runa par valdes locekļu atbildību, tad grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ar 01.01.2015., bet saskaņā ar pārejas noteikumiem šie grozījumi attiecināmi uz nodokļu parādiem, kas izveidojušies pēc 01.01.2015. Nē pietiks, es nevaru iztirzāt neiztirzājamo :).

  13. Alloro saka:

    Lielisks materiāls, paldies!

  14. Ēriks saka:

    Prieks, ja noderēja :)!

  15. Jana saka:

    Noderīgs raksts. Sakiet, vai īpašnieka aizdevumu drīkst uzrādīt slēguma bilancē (kā kreditoru)?
    Paldies

  16. Juris saka:

    Tika likvidēts SIA. Ar daudziem sīkiem akcionāriem. Bija ārkārtas / likvidācijas sapulce. Valde paziņoja , ka akcionāriem tiks piešķirtas likvidācijas kvotas. Un 2 mēn laikā visi tiks informēti par iespēju saņemt šo kompensāciju. No “valsts depozitārija” . Pagājuši 3 mēn.
    Kā akcionāriem vajadzētu rīkoties? kas tas par “valsts depozitāriju ? Kā iegūt infu – varbūt naudiņa jau ieskaitīta?

  17. Ēriks Lisovskis saka:

    Jana un Juri, kā arī citi interesenti – kā jau vairākkārt emu minējis, es neesmu konsultants un ar šo nodarbi (blogošanu) nepelnu. Uzrakstu, ja kādam noder un kāds manis rakstīto māk pielietot, tad labi, lai veicas! Garām ejot atbildu arī uz kādu jautājumu, tomēr visā visumā es negribu tērēt savu laiku sarakstē ar mana bloga lasītājiem. Tādējādi atvainojiet visi, ja neesmu sniedzi atbildi.

  18. Valērijs Petrovs saka:

    Labdien!
    Nejauši atradu Jūsu rakstu. Es esmu sajusmā cik juridisks raksts var būt interesants un skaidrs. Jūs esat labs jurists!

  19. Ēriks Lisovskis saka:

    Valērij! Paldies par novērtējumu :). Kādu laiku nebiju skatījies, kas notiek ar maniem ierakstiem. Paskatījos, šis ieraks (raksts) joprojām ir aktuāls un viens no lasītākajiem. Jauki, ja kādam noder. Ir arī šis tas jauns (2016. gada nogalē bija pieredze), bet kaut kā nesanāca pieķerties …….

  20. Kate saka:

    Labdien! Noteikti Jūsu raksts ir aktuāls. Ari vēlos likvidet SIA. Kreditoru pāradu nav, nodokļi nomaksāti. Vienīgais kas palicis – liela aizdevumu summa ko es pati savam uzņemumam aizdevu lai nodrošinātu darbību un algas parāds sev pašai. Vai šo visu es vienkarši varu norakstīt? Piedot sev pašai savus parādus? Iepriekš pateicos par atbildi

  21. Liga saka:

    Labdien. Jautājums – kreditora prasījums pret likvidācijas procesā esošo AS tika iesniegts laicīgi, bet likvidators to noraidīja. Kāda termiņā var apstrīdet šo likvidatora lēmumu un saskaņā ar kādu likumu ? Paldies.

Atstājiet kometnāru