Jelgavas nakts pusmaratons 2014

Kā zibens no skaidrām debesīm nāca ziņa par to, ka 2014. gada jūlijā notiks pirmais Jelgavas nakts pusmaratons. Pamainījās datumi, rezultātā starts 2014. gada 12. jūlijā, plkst. 20.00.

Kā zibens,  tādēļ, ka 2014. gadā nebiju domājis piedalīties šādos pasākumos vispār. Sen jau kā neko daudz maz vērā ņemama nebiju sadarījis, lai varētu startēt. 2013. gadā patipināju pavasarī un līdz Jāņiem. Tad no rudens laikam vienu reizi nedēļā lēnu garu un turklāt nelielus gabalus. 2014. gada maijā tipināju regulārāk un likās – aizies, bet 05.06.2014. šajā ziņā viss beidzās. Pieteikties? Tik ļoti negribējās mājas sacensībās nonākt līdz brīdim, kad jāpāriet soļos vai vēl sliktāk –  būtu jāizstājas. Sen jau pagājis tas laiks, kad jebkurā laikā pusīti varēju nočibināt.

Bet, kā nepiedalīties pasākumā, kas notiks pirmo reizi un turklāt savās mājās. Jelgavniekiem pusmaratonā dalība bez maksas. Tas palīdzēja vismaz pieteikties. Reģistrēju sevi 21,097 km, bet Zitu 10,590 km. Savukārt mūsu meita Kristīne pieteicās par brīvprātīgo minētajam pasākumam. Arī labi. Viņai darbiņš būs finišā.

Nedēļā pirms pusmaratona, noskrēju kādus divus, trīs aplīšus pa 7,5 km un Zita tāpat. Tas arī viss, jo neko jau vairs nesagrābsi. Kā jau dažkārt iepriekš, arī šoreiz līdz pēdējam brīdim mokos ar domām – piedalīties vai nē. Lieki mokos un to visi saprotam, jo, ja jau esmu pieteicies, tad nekur nepalikšu – skriešu. Turklāt saņemt piemiņas medaļu no Kristīnes rokām, to nevar palaist garām. Dažas dienas pirms starta izmantojam Sportland dāvāto iespēju, dalībniekiem iegādāties skriešanas preces ar 40% atlaidi. Bonuss :).

12.07.2014. Endijs aizgādā mūs līdz startam (uz māju ar atvedīs – paldies :). Izņemam numurus un uz ….. kurieni? Jā, uz tualetēm. Bet? Pie tām ir gara rinda. Paspējām. Ir bažas par to, ka šoreiz nevarēšu noturēt vienmērīgu tempu un sākumā pārskrējis, būšu spiests izstāties. Apzinājos, ka, ja finišēšu, tad pēdējais vai tuvu tam. Tādēļ, lai šo īstenotu izraudzījos savu “upuri” 🙂 – veterānu Ervīnu (teju 80 gadi). Citiem, domājams, konkurenci nevarēšu sastādīt :). Biju papētījis, ka Ervīns pēdējā laikā skrien ātrumā, kas man derētu un būtu man labs tempa turētājs. Zitai esmu piekodinājis, lai tipina ļoti lēni un nepadodas starta vilinājumam. Tā arī viņa šoreiz izdarīs un otrajā aplī pat varēs kāpināt tempu un kopumā notipinās itin viegli. Apstājamies koridorā uz beigām. Starts. Kāds no atbalstītājiem sauc mani vārdā un uzmundrina. Pagriežu galvu, tas ir Raivo, – kolēģis no VRS laikiem. Nu, ko patīkami. Varam sākt. Man par brīnumu manis noskatītais vīrs skriešanu uzsāk ļoti jestri un pēc laika saprotu, ka jālaiž vaļā. Kā vēlāk izrādīsies, es sen neredzot dabā Ervīnu biju viņu sajaucis ar Arvīdu, (laikam pāris gadus jaunāks par Ervīnu). Arvīds distanci pabeigs 2:18:42!

Pirmajā aplī (tādi būs četri) stop pauzes, lai padzertos es neizmantoju. Stop pauze – tādēļ, ka es, lai padzertos vienmēr apstājos pilnībā. Zaudēts laiks, bet bail, ka dzeramais neieskrien otrā rīklē.

Ja nekļūdos, tad otrā apļa sākumā uz Lielās ielas panāku  Signi, kurš atpūšoties, acīmredzami, turot tempu, palīdz noskriet pusīti divām meitenēm. Piebremzēju un mūsu nelielās sarunas laikā saprotu, ka viņu temps man ir pieņemams. Mēģinot neatlaist Arvīdu biju jau nedaudz paguris, bet nu jau atkal ir labi. Mazliet papļāpājis, dodos tālāk, Signim piebilzdams, ka gan jau viņi vēl mani panāks. Cik reizes distances laikā es nodomāju, ka vajadzēja palikt ar viņiem :)? Gala rezultātā es jau nebūšu nekur īpaši aizmucis, bet piekusis gan. Nogriežoties no lielās uz Dambja, sev netālu priekšā ieraugu Mošķi. Viņu un ne tikai atpazīstu pēc skriešanas manieres, nav jāredz sejā. Esmu izbrīnīts, jo dalībnieku sarakstos viņu neredzēju. Mošķis ir pavisam netālu, mazliet piedzenu, bet saprotu, ka priekšā vairāk par diviem apļiem un labi nebūs, tādēļ – mazliet lēnāk. Uz Dambja ielas reversajā kustībā pretim skrienošo Mošķi mēģinu atdzīvināt :), viņam priekšā sasitot plaukstas, un sveicienā knipsis ar galvu. Iespējams neatpazina. Otrā apļa otrajā ūdens punktā gan padzeros, gan izmantoju tualeti. Zaudēts laiks, bet, ko lai dara. Ja nekļūdos, tad iepriekš tikai pirmajā pusītē vai maratonā vienu reizi izmantoju tualeti. Šis man ir sāpīgs jautājums. Treniņos nedzeru vispār, vai tie būtu 10 vai 20 km. Ja sacensības no rīta, tad mēģinu nedzert vispār, bet, ja ap pusdienlaiku, tad iespējami maz. Pirmo reizi skrienu ar brillēm uz deguna. Teikšu jums atklāti, viena s… padarīšana. Vienkārši garām. Turklāt briļļu stikliem jau nav slotiņu. Uzlejot ūdeni uz galvas, tās noderētu :). Bet! Redzēju kur skriet, atpazinu cilvēkus. Jā, ja nu kādeiz bez brillēm kādu nepamanu, neņemiet ļaunā. Ar brillēm gadās, bet bez – vispār tūta.

Distances malās redzu savus kolēģus no JPPP. Gan tos, kuri ir darbā, gan tos, kas ir atbalstītāju rindās. Saņemu uzmundrinošus mājienus, uzsaucienus, pārmijam arī dažus vārdus. Neatceros kurā brīdī, bet kāds, skrienot man garām (droši vien jau kuru reizi apdzen) uzsauc – Ērik turies. Pagriežos, tas ir Ainīc. Krekliņam uz muguras esmu piespraudis VSK Noskrien gliemezi :). Vai tad es skrienu?  Ainīc ne pirmo reizi atbalstījis mani sacensībās, – paldies, patiešām paldies, forši! Endijs stāvēja uz Aspazijas un Asteru stūra, atbalstīja, bet kur foto? Nav. Ceturtajā aplī Endijs iekārtojas man blakus un mēģina uzturēt sarunu, bet man patiešām ne līdz runāšanai. Tādēļ apmaināmies ar dažiem teikumiem un es pasaku, ko par šo runāšanu domāju :). Endijs atstājas. No kaimiņa Edgara tai pašā stūrī saņemts uzmundrinājums, šķiet pirmajā aplī. Paldies Edgar, nāc bariņā. Gan jau mēs kādreiz kopā ietipināsim. Motiņš kā ierasts, kā velna plēsts. Žēl, ka šoreiz ne tai labākā formā, citādi ātrākā Jelgavnieka tituls garantēts. Jā, tā bij gan. Nekas, gan jau.

Trešajā aplī divas padzeršanās pauzes, jūtos uz robežas. P.O.Kalpaka beigās smagi. Ieraugu Zitu, kura sniedz man padzērienu, kuru biju sagatavojis. Iepriekš nekad, t.i. ne treniņos, ne arī sacensībās neizmantoju speciālus produktus, padzērienus, želejas. Atminos, ka laikam vienu reizi pamēģināju trasē (iespējams Nordea) piedāvātu speciālu dziru, bet nepatika. Šoreiz paņemu uz krūts 🙂 kādus 100 gramus Šo, Endija kādreiz dāvināto sporta dzērienu (izotonisks dzēriens ar kofeīnu, greipfrūta garša), samiksēju ar apelsīnu sulu.  Garšo, ir labs. Ne salds, ne kāds. Ir kā vajag, dzertu un dzertu, bet nevar. Nezinu vai dzēriens palīdzēja vai samazinātais ātrums, bet atžirgu.

Ceturtajā aplī pamanos apdzīt kādu jaunu meiteni, kurai tomēr nācās brīžiem pāriet solī, kā arī vienu raženu vīru un pirms finiša pārīti, kuri dažbrīd mēģināja atsākt skriet, bet kaut kas bij ne tā. Rezultātā aiz manis finišēs vēl 13 dalībnieki un 9 dalībnieki bija spiesti izstāties. Finišā pasākuma vadītājs teic, ka finišē Jelgavnieks ĒRIKS LISOVSKIS (vai kaut kā tā). Patīkami :)! Esmu finišējis. Mani sagaida Kristīne, kura pasniedz man piemiņas medaļu, apķer cieši, jo cieši un emociju asarām neizpalikt. Izrādās vienu brīdi domāja, ka visi jau noskrējuši, bet manis nav. Nosprieda, ka izstājos. Zinot cik biju negatavs šim pasākumam, tad arī lielais kreņķis bijis klāt, JA NU KAS. Tepat arī Zita. Kamēr mēs ko un kas, tikmēr Signis ar savām meitenēm ir klāt. Kristīne pasniedz Signim piemiņas medaļu :).  Vēl mazliet un visi finišēs. Kā pēdējais Ervīns, ar ko viņu arī apsveicu, protams, neklātienē (neesam pazīstami). Ja nebūtu nokļūdījies, būtu attipinājuši kopā :).

Mans čipa laiks 2:27:23, jā ļoooti lēni, bet notipināju, negāju, varēju un man par to patiess prieks. Laiki pa apļiem. 1 – 36:01; 2- 36:11; 3 – 37:33; 4- 38:42. Zita savus 10,590 km pieveica 1:21:35 un arī labi.Zitas laiks pa apļiem. 1- 42:32; 2- 40:02. Aiz Zitas četri dalībnieki un pieci izstājās, domājams, tie, kas skrien ļoti ātri, bet šoreiz neaprēķināja spēkus. Katrs par katru un arī katrs par sevi esam priecīgi un apmierināti par paveikto.

Kas patika un, kas ne visai. Izvēlētais starta laiks 20:00. Iespējams var padomāt par pārlikšanu uz 20:30 vai 21:00, ja jau nakts pusmaratons, bet arī 20:00 nav slikti. Trase Jelgavā varētu būt krietni interesantāka (mums ir ko parādīt), bet jāņem vērā iespējas un tas, cik lielā mērā ierobežojam citus. Tādējādi šī trase man arī pieņemama (citas bijušas garlaicīgas no konfigurācijas viedokļa :)). Man, kā tipinātājam tie 3 straujie apmetieni arī nebija traucējoši, gluži tāpat, kā tas, ka viens no viņiem bija pirms paša finiša. Atbalstītāji bij tik cik bij un paldiesiņš viņiem, bet varēja būt arī organizētie atbalstītāji vairāk, ieskaitot kādus bungotājus, mūziku u.tml. Mūzikas tunelis – interesanti, bet ātrajiem tas varēja būt traucējoši (sākumā neliela burzma :)). Apbalvošana, orķestrītis, loterija u.tml. – labi. Loterija palīdzēja kādam (ne man) uzkavēties ilgāk, lai apbalvošana nenotiek tikai apbalvojamiem klātesot. Priekšnesumi, protams, bija beigušies pirms es attipināju, bet, ko, jātipina ātrāk vai arī priekšnesumi jārīko mazliet vēlāk :). Tualetes startā gan varēja būt vairāk un to manuprāt nav sarežģīti dabūt gatavu. Ūdens punkti trasē par tuvu viens otram, tas gan. Jā un tas gļuks ar auto pirmajā aplī nogriežoties no Dambja uz Asteru (atradās uz Asteru), kas izsita no sliedēm dažus lielā tempā skrienošos, kuri aizskrēja ne tur, kur vajadzēja. Tas nebija labi. Man kā vietējam, tas problēmu neradīja (sapratu, kur jāskrien), turklāt velkoties var jau aptvert. Bet citiem dārgās sekundes pa vējam un lieki metri klāt. Mājas lapa varētu būt funkcionālāka, t.i., lai nav jāložņā pa citām lapām, lai redzētu dalībnieku sarakstu kopumā. Un, protams, savlaicīgas informācijas trūkums par distanci u.tml. Turklāt distancei mājas lapā parādoties, tā bija jāpēta kārtīgi, lai saprastu kas un kā. Vēlāk jau bij mazliet labāk, tā man likās :). Bezmaksas transports uz Rīgu, – forši! Tikai atkal, sākotnēji ar info bij kā bij, jo tauta nevarēja saprast, būs, nebūs, kā rezervēt vietu. Vispār, manuprāt, pasākuma organizēšanas ziņā nevajadzētu izgudrot velosipēdu, jo tik jau nu daudz šo maratonu Latvijā. Atliek no katra paņemt to labāko, pievienot savu īpašo odziņu un viss būs OK. Bet kopumā organizētājiem, domei, brīvprātīgajiem un pilsētniekiem paldies par to, ka šāds pasākums mūsu pilsētā beidzot notika. Lai arī subjektīvi bija daži mīnusi, manuprāt, pirmo Jelgavas nakts pusmaratonu var uzskatīt par izdevušos. Man patika! Kas gan no mana paldies un patikšanas, bet tomēr :)!

P.S. Ko sadarīja pulss pie šādas ne/sagatavotības? Garmina fiksētais. Laiks 2:27:25, distance 21,570 (laikam cilpoju :), pluss kļūda), vidējais ātrums 06:50 min/km, maksimālais 05:07 min/km, vidējais pulss 177, maksimālais 186.  Pirmajā km pulss JAU 160 pie ātruma 06:25 min/km, no 3 līdz 7 km pulss 171 – 178 un pārējo distances daļu 180 (+- 2). Tas pie tā, ka, teorētiski aprēķinot, mans maksimālais pulss 171. Tests uz celiņa 25.09.2014. uzrādīja: miera pulss 79, aerobais slieksnis 133, anaerobais 169, bet maksimālai pulss 177. Tāda lūk slodzīte bija.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

1 komentārs rakstam “Jelgavas nakts pusmaratons 2014”

  1. baltais runcis Latvijas blogāres apskats #10 (04.08.-10.08). | baltais runcis saka:

    […] Ērika pusmaratonu gribēju ierakstīt pie ceļošanas, bet tā kā tas notika naktī (neko neredzēsi) un bija jāskrien (piekusis lūrēt apkārt), tad, pagaidām, kautrīgi to atstāšu uzreiz aiz ceļošanas. […]

Atstājiet kometnāru