Ciemošanās pie kādas ģimenes Kanāriju salās 2011.gadā

Paldies dēlam Endijam un, protams, arī vedeklai Aijai par šo dāvāto iespēju!!!           Tātad, 10.02.2013. publicēju rakstu “Ciemošanās pie kādas ģimenes Kanāriju salās 2011.gadā (1.daļa – ceļš turp)”. Bija jāseko otrajai daļai “Mītnes vietā Tenerifē” un trešajai daļai “Ceļš mājup”. Žēl pašam un zinu, ka ne tikai 🙂 , bet šīs divas daļas izpaliks tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Ēriks ir bijis slinks un, nu………… Redzēt, sajūsmināties, izbaudīt un novērtēt tagad un tūlīt, tas jā, bet man nav dots pēc sešiem gadiem atcerēties visu redzēto, dzirdēto un piedzīvoto. Tādējādi tālāk mazliet kaut ko ierakstīšu un ievietošu kādu bildi no tām, kuras netika nozaudētas 🙁 .

Tātad mūsu mītnes vieta ir viena no Kanāriju septiņām salām – Tenerife un konkrēti pilsētiņa Los Cristianos.

Šajā salas daļā labi laika apstākļi – saule un lietus ni, ni. Bet – solis pa labi, solis pa kreisi un var iekļūt lietus zonā 🙁 . No apartamentiem līdz Atlantijas okeāna piekrastei dažu minūšu gājiens. Jo tuvāk piekrastei, jo vairāk ēstuvju – restorāni, kafejnīcas u.tml., kā arī lielāka rosība, bet kopumā ļoti klusa un mierīga pilsētiņa. Dažāda kaluma ēstuvēm grūti tikt garām, jo iekšā saucēji 🙂 (ir tāds darbs kādam) ne jau vienkārši aicina, bet dara to diezgan uzbāzīgi un uzstājīgi. Atceros vienu iekšā saucēju apgājām caur mazu ieliņu un  jāteic, ieraugot mūs jau aiz restorāna, viņš bija gaužām neapmierināts. Atcerējos vietu no filmas “Briljanta roka”, kad galvenais varonis līdzīgā veidā piešmauca ielas meitu 🙂 . Veikali, viesnīcas, tas viss plašā klāstā. Starp citu vienā no lielveikaliem (viņu izpratnē lielveikaliem), kurā šad tad iepirkāmies arī mēs, tikai pāris mēnešus pēc mūsu prom braukšanas un konkrēti 13.05.2011. kāds nelīdzsvarots vīrietis ar mačeti nocirta galvu kādai sievietei un skraidīja to rokās turēdams pa pilsētas ieliņām, brrr. No vietējiem ēdieniem arī kaut ko pagaršojām, bet neatceros gan ko un kā tas garšoja. Pastaigās devāmies visi, kā arī daļējos sastāvos, jo Endijam bija jāstrādā. Keilai vēl tikai 6 mēneši – ceļotāja 🙂 . Nu, Ričards jau paliels, apmēram 2,6 gadi. Ričards iemanījās saslimt pirms mūsu ierašanās. Zita  zāles Ričardam iebaroja ar no mājām atvestajām tjaptjām (tā Ričards sauca Kāruma kremu). Saule pamatīgi karsēja, bet ūdens okeānā ne visai. Vieta skaista, ēstuvēs skan mūzika, vakaros – dzīvā. Zita veikalos šad tad izcēlās. Ieskrēja stikla durvīs, nu vajag tik tīrus noberzt 🙂 . Zitai veikalos iepirkties nezinot valodas ir tīrais nieks. Lietā tiek likti žesti. Kā nekā liela pieredze darbā ar eritrejiešiem, somāliešiem, ganiešiem, u.tml., uh). Vienkārši. Piemēram, ar roku norāda uz sieru, tad uz griežamo aparātu, tad pāris izteiksmīgi žesti, sakot šik, šik, šik un viss kārtībā. Konkrētais siers sagriezts šķēlēs. Pārdevēja gan vēl kaut ko jautāja spāņu valodā. Zita izmisīgi centās saprast ko viņa grib. Pārdevēja izdvesa – finišs 🙂 un Zita priecīga – jā, jā finišs 🙂 . Pie apartamentiem ir baseins ar uzsildītu ūdeni, tur gan mazajiem ir ko pelst, ūdens silts, saulīte spīd, forši. Ar Zitu izstaigājām pilsētiņu krustu šķērsu, dažreiz līdzi ņemot Kristīni, kurai teju 15 gadi un Ričardu ar Keilu. Kādu reizi izrāvāmies visi septiņi. Atceros kāds  tumšādainais okeāna krastā tirgoja dažādus štruntus. Kristīne īsti nepaspēja izrādīt ieinteresētību, kad sprādze viņai jau bija uzlikta uz rokas. Tad kādai savajadzējās brilles. Tumšādainais teic, ka brilles tipa zīmola un cena nekāda. Zita kaulējās par cenu. Viņam doma viena, ka tik notirgot. Es neizturēju 🙂 un kā parasti līdzīgos gadījumos aizgāju uz priekšu. Viņu saruna ieilga (kādā valodā viņi gan sarunājās) 🙂 . Gāju atpakaļ, lai tak met mieru. Tumšādainais mani noskanējis, ar žestiem liek saprast, ka mana klātbūtne nav vēlama (ja nu nenopērk) un kaut ko vēl bubina savā mēlē. Galu galā arī brilles tika nopirktas, laikam jau Kristīnei. Uz bizīšu pīšanu Kristīne neparakstijās (vai arī mēs 🙂 ), bet velti, interesanti būtu bijis. Man likās, ka ilga padarīšana, bet jāteic, ka pinējas to darīja visai veikli un ātri. Laiks Tenerifē arī ritēja ātri. Turklāt ciemošanās laikā (kas bija kādas pāris nedēļas) bija izbraukumi uz Teides vulkānu, ciematiņu “Maska”, kā arī uz brīvā dabā esošo ūdens atrakciju parku “Siam Park” un zooloģisko dārzu “Loro Park”.

Uz Teidi un Masku dodamies es, Ztia, Kristīne un no darbiem pamukušais Endijs. Pa ceļam uz Teidi interesanti dabas skati (kā gan tur vispār kaut kas var augt). Savdabīgi aug, bet aug. Teides vulkāns pieskaitāms pie aktīvajiem vulkāniem, apkārt fascinējoši skati un sastingusi lava. Diemžēl slikto laika apstākļu dēļ līdz vulkāna krāterim netikām 🙁 . Uz krāteri būtu jānokļūst ar funikulieri, bet sliktā laikā – nekust. Nekas citreiz.

Ja pareizi atceros, tieši ceļš uz Masku bija ļooooti iespaidīgs. Ar autobusu braucam pa kalnos izveidotiem ceļiem, kuri kā serpentīns vijās uz augšu, tad no augša lejā. Neko tādu nebiju, neesmu un arī negribu piedzīvot. Īpaši šķērmi ap dūšu, kad rāpjoties augšā autobuss nevar izņemt līkumu ar vienu piegājienu un ir jāpadod atpakaļ (un ja bremzes netur), ceļa vienā malā kalns, otrā malā un aizmugurē krauja, bāc. Šāds ceļš diezgan garš un ceļa beigas pagrūti sagaidīt. Bet! Iespaidi visam mūžam un galu galā interesanti taču. Maskā pauze. It kā šī vieta ir bijusi izveidota, kā pirātu apmešanās vieta starp sirojumiem. Mājiņas kalnu ielejā, ar izeju uz okeānu. Kaut kur pa ceļam uz Los Cristianos pauze, apkārtnes apskate un restorāns, kurā Endijs uzsauca pusdienas. Vēl pa ceļam pilsētiņā Icod de los Vinos apskatījām kādu īpašu koku – Pūķa koku, kurš ir apmēram 1000 gadus vecs, kā arī Svētā Marka baznīcu, kura ir apmēram 500 gadus veca. Baznīcas interjers no tās pirmsākumiem praktiski bez izmaiņām. Baznīcā redzams iespaidīgs, apmēram 2,5 m augsts sudraba krusts.

Zooloģisko dārzu, t.i. “Loro parku” apmeklēju es, Zita, Kristīne un Ričards. Daba, dzīvnieki kā tādi, kā arī papagaiļu, roņu, vaļu un delfīnu šovi. Interesanti bij vērot pingvīnus un gorilas uz kuru fona iekš foto bija uzņemts Ričards. Diemžēl šīs un citas šajā vietā uzņemtās  fotogrāfijas, kā arī pa ceļam no Latvijas uz Los Cristianos uzņemtās, tika pakāstas. Jā, vaļu un delfīnu šovs brīvā dabā bija uz urā. Lietuvā delfīni arī ir ok, bet Tenerifē pavisam cits un nesalīdzināms, vaļi – vau. Bij arī foto, kurā noķerts mirkli, kad mēs visi uz lielā ekrāna delfīnu un vaļu šova laikā, bet, kā jau teicu šīs bildes, kāds pakāsa – laikam Endijs. Tādēļ ielikšu kādu no Valtera vai Endija uzņemtajām attiecībā par “Loro parku” . Brauciena laikā ar autobusu turp un atpakaļ bij bažas, ka Ričardu sašūpos un būs vemšana, bet nekas – noturējās turp, bet atpakaļ ceļā saguris gulēja.

Ūdens atrakciju parku “Siam park” apmeklēju es, Zita un Kristīne. Kaut ko tādu mēs nebijām redzējuši un piedzīvojuši. Atrakcijas brīvā dabā, apkārt krāšņums palmas u.tml., vienā pusē tuvplānā kalni, bet otrā pusē lejā kāda pilsētiņa un tālāk okeāns. Dažādas atrakcijas un lieki teikt, kuri bija tie drosmīgākie, jā Kristīne un es, vairāk jau Kristīne. Viena atrakcija, no nezinu kāda augstuma (bet augstu gan) stāvs šļūciens uz muguras lejup ar nenormālu ātrumu, rokas jātur sakrustotas uz krūtīm, galvu nedrīkst piepacelt, jo lejā jāizšļūc caur tuneli un, ja pirms tā paceltu galvu, tad tā būtu pēdējā reize cilvēkam esot ar galvu, bet, ja to izdarītu tunelī, tad sekas jau nu ar nekādas labās nebūtu. Milzu baseins ārā ar mākslīgi radītiem viļņiem, ūdens silts, smilšu pludmale, forši. Tad dažas atrakcijas līdzīgi kā mums Līvu Akvaparkā, bet tur brīvā dabā un, manuprāt, labākas. Arī šeit dzirdējām latviešu valodu un pat ar kādiem bērniem, pareizāk sakot viņi ar mums pārmija dažus vārdus.

Vakarā pirms došanās mājup mēs ar Zitu atvadījāmies 🙁 no Los Cristianos, izstaigājot mīļākās ieliņas un vietas. Noslēgumā vīns un uzkodas uz mola Atlantijas okeāna krastā, viļņi, ūdens šļakatas. Aiz mums izgaismots restorāns, uz terases dziesmas un dejas spāņu ritmos. Romantik, romantik! Jau tad domājām, ka būtu jāatgriežas un arī šobrīd ticam, ka tā būs 🙂 .

Lai arī cik jauki nebūtu šeit atrasties, laiks bij doties mājup un šoreiz braucām visi. Iepriekš Endiju ar ģimeni divos piegājienos bija apciemojuši vēl daži radi – Baiba un tad Laima ar Valteru. Kopumā trīs invāzijas. Pēc tam sekos vēl divi Endija ģimenes izbraucieni uz Tenerifi, kuru laikā viņus atsevišķi apciemos Jānis un vēlreiz Kristīne. Bet tad bij laiks, laiks – mājup. Tātad no Los Cristianos ar paunu paunām (čemodāniem) un mazajiem uz autobusu un ar to uz nelielu lidostu iekš Tenerifes. Lidosta neliela un lidmašīnas vēl mazākas. Mums bija jālido ar LINEAS AREAS DE CANARIAS lidmašīnu, kurai uz katra spārna pa vienam iekšdedzes dzinējam ar propelleru. Es iemanījos 🙂 uzņemt dažus foto, nedomādams par to, drīkst vai nē. Sajūta nedaudz dīvaina, nedaudz eksotiska. Ceļā līdz Gran Canaria jāpavada apmēram 30 min. Stjuarte šajā īsajā lidojumā iemanījās mūs pabarot ar šokolādes batoniņiem, kurus apēduši, kā arī padzērušies jau laidāmies lejā – Gran Canaria. Šī jau nopietnāka lidosta. Es iemūžināju mūsējo izkāpšanu no lidmašīnas. Nepaspēju aiziet līdz lidostas ēkai, kad lidostas darbinieki klāt un kaut ko gribēja no manis, bet es ne bu, ne mu 🙁 . Glāba Endijs. Noskaidrojās (it kā to nevarēju pats iedomāies), ka lidostas teritorijā fotografēt aizliegts. Kā bija, kā nē, bet foto netika izdzēsti 🙂 .

Gran Canaria līdz izlidošanai uz Barselonu mums bija jāpavada nakts. Bija visai nogurdinoši. Ēšanas iespējas lidostā nesaskatījām, tādēļ ar Endiju slājām uz autobusu un devāmies uz Las Palmas (mums jau zināma vieta 🙂 ), kur šo to iegādājamies Makdonaldā. Atgriežoties lidostā sekoja ēšana, nīkšana krēslos, vazāšanās pa lidostu, snauduļošana, bet galu galā pienāca rīts un varējām doties tālāk.

Barselonā no lidostas ar autobusu uz viesnīcu. Tālāk sekoja neliela 🙁 Barselonas apskate. Nekur tālu netiekam, bērni u.t.t. Bet šo to jau apskatījām, priekšstats tika gūts. Arī lielveikals tika izstaigāts, šis tas iepirkts. Pārlaidām viesnīcā nakti un uz mājām. Tuvojoties Rīgai (nolaižoties) pavērās ne visai patīkams skats, t.i. drēgns, mitrs, nomācies. Jā tik labi bija saulītē. Mierināja tas, ka arī pie mums drīz vasara. Tenerife ir viena no tām vietām, kur vēlētos atgriezties!

P.S. Jaukus Jums ceļojumus, patīkamus piedzīvojumus un pārsteigumus 🙂 !!!

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru