Kāju vēnu operācija

2008. gadā man tika konstatēta kājas virspusējās vēnas varikoze (asins nosprostošanās izraisīta vēnu paplašināšanās). Piedāvāja veikt lāzeroperāciju, bet īpaši neuzstājot un lemšanu atstājot manā ziņā. Nospriedu, ka vēl nē. Jau toreiz problēma bija redzama bez jebkādiem izmeklējumiem, jo labās kājas iekšmalā (ceļgala rajonā), bija redzami izspiedušies vēnu mezgli. Laikam ejot vēnas izspiedās vēl vairāk, turklāt arī vairākās vietās no ceļa uz leju. Vēnu mezgli ceļgala rajonā īdēja biežāk un izteiktāk.

Vēnu varikoze – iedzimtība, stāvošs darbs, sports, liekais svars, u.c. Kas notiek? Sirds darbības rezultātā (darbojās, kā pumpis) ar spiedienu asinis pa artērijām tiek aiztransportētas uz kājām, kur izdara savu darbu (nodrošina audu barošanu, u.c.). Pēc tam asinīm jānokļūst pa vēnām atpakaļ uz plaušām un sirdi, kur tās tiek apbagātinātas ar skābekli un atkal viss pa riņķi.  Pa vēnām asinis uz augšu aiztek pašplūsmā. Ja sabojājas kāds no vēnas divviru vārstuļiem (vārstuļi ļauj asinīm plūst uz sirdi, bet neļauj tām plūst atpakaļ uz pēdām), tad asinis plūst lejā un tā kā tām nav kur likties, tad jūtams smagums kājās, paplašinās vēnas, parādās vēnu mezgli. Ja neko nedarīt – vēnu tromboze, trofiskā čūla, t.i. nedzīstoša brūce (sāpes, sulošanās, smaka, zāļu lietošana, graizīšana, u.c., ilgstoša ārstēšana). Tiekot galā ar slimo virspusējo vēnu nav jābaidās par to kā asinis cirkulēs, jo tā nav vienīgā virspusējā vēna. Turklāt ir arī dziļās vēnas, kuras veic minēto funkciju un pa tām plūst vairāk nekā 75% venozo asiņu. Ielaižot slimību dziļās vēnas tiek bojātas un tā jau ir problēma.

Jāteic, ka to vēnu padarīšanu var aizlaist tik tālu, ka atliks tikai klasiskā vēnu operācija, kuru parasti veic spinālā vai vispārējā anestēzijā. Vēna tiek izoperēta caur 3-5 cm griezienu cirksnī, vēnu piesien pie zondes un izrauj laukā kopā ar visiem sānu zariņiem. Šī operācija ir sāpīga, traumatiska (var pārraut ādas jušanas nervu un parasti tā arī notiekot), šuves, zilumi, kāds laiciņš jāpavada slimnīcā, pretsāpju injekcijas, pāris mēnešu atveseļošanās periods. Brrr. Pēc klasiskām vēnu operācijām biežāk novērojams recidīvs jeb varikozu vēnu atjaunošanās (traumatiskās operācijas rezultātā rodas asinsizplūdumi un no tiem izveidojas kapolāri, jauni asinsvadi).

Palēlinātas asinsrites dēļ vēnu mezglos var izveidoties trombi un kā zināms trombs mēdz atrauties no asinsvadu sieniņām, nonākt plaušās – joks un nav vairs cilvēka. Var pienākt brīdis, kad tīri tehniski nav iespējams veikt šo ne pārāk lēto, bet saudzīgo lāzeroperāciju. Palielinās dažādu nopietnu pavadošu slimību iespējamība.

2017.gada rudenī apmeklēju flebologu medicīnas centrā ARS, kur speciālists noteica, ka nedarbojas vēnas noslēdzošais vārstulis cirkšņa rajonā un bez kavēšanās ir veicama vēnas lāzeroperācija. Tika doti norādījumi darāmajam pirms operācijas un telefona numurs, lai pieteiktos uz operāciju. Esot mājās un apdomājot visu man radās vairāki jautājumi. Piemēram, bija jāpērk kompresijas zeķes, bet nezināju izmēru, nākamajā dienā pēc operācijas jāatrādās ārstam, bet nezināju vai pa nakti varēja palikt ARS, u.c. Protams, ka vajadzēja jautāt uzreiz ārstam un atbildes tiktu sniegtas, bet viss jau neienāk prātā.

No ARS ārsta teiktā un vēlāk gūtās informācijas izrietēja, ka pēc vēnu lāzeroperācijām pacientam klīnikā jāuzturas tikai 2 – 4  stundas. Faktiski uzreiz pēc operācijas pacients var atsākt savas ikdienas aktivitātes un nākamajā vai tuvāko dienu laikā var doties uz darbu. Atslēgas vārds – var. Uzreiz prātā opcija – nevar. Interesējoties neguvu informāciju par to, kā tās lietas notiek, ja nepieciešams ne tikai slēgt bojātās vēnas posmu (lāzeroperācija, u.tml.), bet arī pie viena jāizņem bojātie vēnu zari (izspiedušies vēnu mezgli). Tādējādi pieņēmu, ka –  operācija, viena diena atpūtai un trešajā dienā uz darbu.

25.09.2017., lai pārliecinātos, ka operācija patiešām nepieciešama (dubults neplīst) ķirurga/flebologa Ilmāra Pastara (meitiņas 🙂 Kristīnes ieteikts speciālists) apmeklējums Jūrmalas slimnīcā. Atkārtota duplekssonogrāfija, konsultācija un ielūgums uz operāciju 25.10.2017. Ārsts Ilmārs Pastars komunikācijā cilvēciski patīkams, kā speciālists arī neradīja šaubas, turklāt soc. tīklos atsauksmes labas. Piekritu. Tika veikts kājas mērījums un izrakstītas medicīniskās kompresijas zeķes, kurām kopā ar asins analīzēm (pilna asins aina) un sirds elektrokardiogrāfiju (EKG) rezultātiem bija jābūt līdz uz operāciju, kā arī operācijas dienā (pirms operācijas) bija jānodzen kājas apmatojums. Man tika sniegta maksimāli nepieciešamā informācija par to, kas un kā būs.

25.10.2017. Jūrmalas slimnīcas reģistratūrā ierados plkst. 10.00, kā bija noteikts. Kristīne jau mani gaidīja (nobastoja lekcijas 🙁 ). Tika noslēgts līgums par medicīniskajiem maksas pakalpojumiem un izsniegts rēķins, kuru uzreiz arī apmaksāju.  Tikmēr arī Kristīnes Mārtiņš 🙂 bija klāt. Abi pavadīja mani uz paaugstināta komforta divvietīgu palātu (duša, tualete, tv, ledusskapis), kurā neviena cita pacienta netraucētam Kristīnes un Mārtiņa pieskatītam (apčubinātam) man bija lemts atrasties līdz nākamās dienas pusdienlaikam.

Atnāca ārsts, aprunājāmies. Tika veikta vēnas pārbaude un atzīmētas tās vietas, kur vēna tiks izņemta no ceļgala teju līdz potītei. Līdz operācijai bija mazliet jāpagaida, jo ārstam gadījās cita operācija, bet es jau arī nesteidzos. Mārtiņš apgādāja mani ar operācijas kreklu un biksēm (nu ļoti lielas 🙂 ) un apakšbiksēm (nu ļoti maziņas 🙂 ). Bija neliels satraukums.

Ap pusdienlaiku Mārtiņš iedeva man drosmes tabletes un jau pēc brīža Kristīne ar Mārtiņu nogādāja mani uz operācijas zāli, kur mani jau gaidīja 🙂 . Bikses nost, zeķes nost un pats uz operācijas galda. Ārsts aprunājās ar mani tā teikt par dzīvi un atzīmēja, ka es īpaši centīgi esmu noskuvis kāju 🙂 . Kāja pilnībā tika nosmērēta ar joda šķīdumu. Jā, es pacentos, kāju noskuvu pilnībā, pieķerot klāt cirksni un vēl šo to, lai pavisam noteikti matiņi netraucētu operācijas laikā pie jebkādiem scenārijiem.

Dienā pirms operācijas ēšanas un dzeršanas ziņā sevi neierobežoju, bet operācijas dienā dzēru mazāk, lai uz galda esot nesagribētos 🙂 . Lai es neredzētu operācijas norisi tika uzstādīts aizslietnis. Operācijas laikā ārsts pastāvīgi informēja mani par to, kas tiek un tiks darīts, kā arī apvaicājās par pašsajūtu.

Kādi padsmit dūrieni kājā, kāds no tiem sāpīgāks, bet ne tāds, ka vau, normāli. Tad sekoja dūriens ceļgala rajonā, laikam mazliet zem. Jutu, ka kaut ko mēģina izdabūt cauri vēnu mezgliem pa kāju uz augšu, bet nebija tik vienkārši cauri tiem mezgliem tikt. Bija jūtams mazliet nepatīkams spiediens vēnu mezglos. Tomēr izdevās un radiofrekvences katetrs tika ievadīts līdz cirksnim. Pēc tam ap vēnu tika ievadīts fizioloģiska šķīduma (pasargā apkārtējos audus no hipertermijas – pārkaršanas) un anestezējoša līdzekļa maisījums, kas atsāpina. Kad darbiņš ar vēnas slēgšanu tika padarīts, tad tika veikta miniflebektomija, kad izdarot sīkus griezienus (dūrienus) ādā (1-3 mm), tika izņemti bojātie vēnu zari. Griezuma vietas tika aizlīmētas ar plāksterīšiem (nav šuvju). Beigās kāja no potītes līdz cirksnim tika stipri notīta ar pabiezu apsēju (kāju varēja salocīt tikai mazliet). Ārsts paziņoja, ka man tiks izsniegta A darbnespējas lapa uz 10 dienām un pēc tam jāvēršas pie ģimenes ārsta. Operācijas laikā tika noslēgts sabojātais vēnas vārstulis, likvidēta nepietiekamā stumbra vēna, likvidēti varikozi izmainītie sānu zari un tas viss nepilnas stundas laikā (laiks, kuru pavadīju operācijas zālē).

Palātā Kristīnei un arī Mārtiņam, kurš šad tad parādījās, izstāstīju kas un kā par operācijas norisi. Kristīne pakavējusi man laiku devās uz mājām, bet Mārtiņam darbs līdz rītam, tādējādi, ja kas, bija pie kā vērsties, bet nevajadzēja.  Ēdu garšīgas ņammas, skatījos TV, vienvārdsakot atpūtos 🙂 . Vakarā pamanīju tūkumu pie cirkšņa un mazliet satraucos, bet kā izrādīsies nekādu problēmu, tur bija sakrājies ievadītais šķidrums, kas ar laiku pazuda.

Arī nākamajā dienā Kristīne bija klāt. Tiku apčubināts un apkalpots pēc pilnas programmas. Pirms pusdienām ārsts noņēma biezo apsēju un secināja, ka viss kārtībā, uzlika jaunus plāksterus un apsējus (kājas darbībai netraucēja), uzvilka kompresijas zeķi (jānēsā vienu mēnesi, uz nakti var novilkt) un izrakstīja zāles (pret trombu veidošanos, lietot pa vienai 5 dienas), kā arī ieteica ikdienā pietiekami daudz lietot ūdeni un staigāt (lai neveidojās trombi) un, ja sākotnēji jutīšot sāpes, tad lietot ibumetīnu. Pēc 10 dienām pārsēju noņemšana un doplerogrāfija, kura veicama arī pēc mēneša un pusgada.

Pirms operācijas biju plānojis uz darbu doties trešajā dienā pēc operācijas. Esot mājās, pirmās dienas jutu nelielas sāpes, bet ar ibumetīnu pietika, lai justos labi. Brūces mazliet suloja un dažas (acīmredzot lielākās) asiņoja, ceļa rajonā velkošas sajūtas. Kāja plāksteros un pārsējos, pa virsu kompresijas zeķe. Es neteikšu, ka traģēdija, bet tādā stāvoklī darbā nav ko darīt. Gāju garās pastaigās un vairumā dzēru ūdeni.  Septītajā dienā pēc operācijas devos pie ārsta, lai tomēr apskata  kāju (nenogaidīju 10 dienas). Ārsts secināja, ka viss kārtībā, atveseļošanās rit savā gaitā un brūces sadzīs. Daži plāksteri tika noņemti un daži samainīti un tie pēc sadzīšanas būs jānoņem pašam.

Beidzoties A darbnespējas lapai devos to noslēgt pie ģimenes ārsta, bet nekā. Man tika izrakstīta darbnespējas lapa B un kā izrādīsies labi, ka tā. Pagāja vairākas dienas un brūce vairs neasiņoja, bet vēl pēc kādas dienas pārstāja arī suloties. Tomēr dīvainas sajūtas (velkošs diskomforts) kājā vēl kādu laiku bija jūtamas. Kad staigāju jutos labi, kā dīkstāve, tā ne visai. Kopumā darbnespēja 24 dienas. Divdesmit piektajā dienā devos uz darbu un, strādājot 24 h režīmā, sapratu, ka mājās es justos krietni labāk. Bija tā, ka pa dienu prasījās lietot kompresijas zeķi un daudz staigāt, bet uz nakti ļoti, ļoti prasījās zeķi novilkt, bet no rīta tikpat ļoti uzvilkt. Zeķes uzvilkšanā nepieciešamas zināmas iemaņas 🙂 . Kaut kā tā –  zeķi sarullē uz leju līdz pat pirkstu galiem, tad uzvelk līdz papēdim, tad pa vienam rokas pirkstam no katras puses zeķes papēdī (īpaši neelastīgs) iekšā un pārvelk zeķi līdz potītei un tad jau ar maigām 🙂 kustībām zeķi uzvelk līdz pat cirksnim. Pareizi uzvilkta zeķe kāja turas labi un nešļūk.  Trīsdesmit pirmajā dienā pārstāju lietot kompresijas zeķi un  faktiski arī pēc sajūtām neprasījās to lietot. Trīsdesmit sestajā dienā uz pārbaudi pie ārsta, doplerogrāfs – viss kārtībā. Kalendārā ieraksts par to, ka pēc 5 mēnešiem atkal uz pārbaudi.

Pamanījāt vārdu – radiofrekvence? Jā, man tika veikta vēnas endolumināla  radiofrekvences ablācija, nevis endolumināla vēnu lāzerkoagulācija, t.i. tā saucamā vēnu lazeroperācija.

Tātad gan vienā, gan otrā gadījumā pielietojamā tehnoloģija endolumināla, t.i. tehnoloģija, kur pamatā lieto temperatūru un abos gadījumos iespējams pielietot miniflebektomiju. Atlabšanas periods neatšķirās. Turklāt abos gadījumos ievada fizioloģiska šķīduma un anestezējoša līdzekļa maisījumu, operācija tiek veikta vietējā anestēzijā. Nezinu, iespējams, var arī vispārējā anestēzijā, bet pavisam noteikti tas nav nepieciešams.

Radiofrekfences gadījumā uz vēnu iedarbojas elektromagnētiskais starojums, bet lāzerpoperācijas gadījumā lāzergaisma. Lāzeroperācijas laikā temperatūra var pārsniegt 300 grādus un pie vecākām tehnoloģijām bija problēmas ar audu pārkaršanu, sāpēm u.c. nepatīkamām lietām. Tādējādi, ja izvēlas šo metodi, tad jāskatās, kuras paaudzes tehnika tiks izmantota. Pielietojot radiofrekfences metodi nepieciešami vien 120 grādi, tādējādi audi netiek bojāti, metode pilnībā kompjutarizēta.

Abas metodes tiek uzskatītas par progresīvākajām metodēm (operācijām) venozā atviļņa un vēnu varikozes terapijā un abos gadījumos apmēram vienāds operācijas ilgums. Lāzeroperācija ir lētāka. Katrā gadījumā pieņemamāko operācija veidu nosaka ārsts. Jāņem vērā saslimšanas pakāpe un jāizvērtē, kurš operācijas veids konkrētajā gadījumā ir pielietojams. Iespējams, netiks piedāvātas ne viena no iepriekš norādītajām metodēm un tiks piedāvāta, piemēram, putu skleroterapija. Katram savs, katram savs ceļš ejams 🙂 . Ja nu kas, tad, lai izdodas!

Izmaksas. Ģimenes ārsta nosūtījums pie speciālista 1,42. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu speciālista konsultācija un izmeklējums 8,54 (Jūrmalas slimnīcā). Ģimenes ārsta nosūtījums uz asins analīzēm, sirds elektrokardiogrāfiju (EKG) un plaušu rentgenu (šo nevajadzēja, bet es katram gadījumam, piemēram, veicot operāciju ARS tas būtu nepieciešams) 1,42. Asins analīzes (pilna asins aina) Gulbja laboratorijā 10,00. EKG 1,42. Plaušu rentgens 2,85. Medicīniskās kompresijas zeķes (ne pēc individuālā pasūtījuma) 21,42. Operācija (radiofrekvences metode + vēnu sānu zaru miniflebektomija) 640,00. Piemaksa par paaugstināta komforta palātu 19,00. Tabletes xareleto 10mg 5 gab. pret trombu veidošanos 16,98. Par atkārtotajām duplekssonogrāfijām nebija jāmaksā. Protams, ka jārēķinās arī ar citām izmaksām – braukāšana, u.c.

 

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru