Ceļojums – Izraēla, Palestīna. Ceturtā daļa

Impro ceļojums „Svētā zeme Izraēla ar ielūkošanos Palestīnā” 9 dienas no 29.04.17. – 09.05.17. 

Pirmā daļa šeit. Otrā daļa šeit. Trešā daļa šeit. Piektās daļas 1. nodaļa šeit.

04.05.2017. sestā ceļojuma diena. Šodien nulles punkts, t.i. ne metru virs un ne metru zem jūras līmeņa 🙂 . Tad Ahavas kosmētikas produktu ražotnes/tirdzniecības vietas apmeklējums (Nāves jūras kosmētika 🙂 ). Secīgi Masadas cietoksnis klints virsotnē Jūdejas tuksnesī un izpriecas Nāves jūrā iekš Ein Gedi SPA. Atgriežoties viesnīcā, nelielas 4. maija svinības, kā nekā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija pasludināšanas diena. Šogad faktiski jubilejas 95 gadi, kopš tika pieņemta Latvijas Republikas Satversme, bet tikai 27 gadi, kopš Satversme ir atjaunota. Kaut kā tā, tad nu uz priekšu.

Diena būs ļoti, ļoti gara, jo pieņemu, ka līdz Masadai vien kādi 200 km. Šajā daļā es izlaidīšu Masadu un ne jau tādēļ, ka tā ir patālu 🙂 , bet gan tādēļ, ka esmu iedomājis mazliet citādu šo stāstījumu un attiecīgi tas būs garāks un plašāks. Tad, nu arī 4. maija svinības nākamajā raksta daļā, t.i. piektajā daļā. Jāteic, ka stāstā par Masadu varēs izlobīt nelielu, bet tomēr būtisku sakarību ar 4. maija svinībām.

Nulles punkts attiecībā pret jūras līmeni. Īpaši nefiksēju pa kādiem ceļiem, bet no Bētlemes mēs laižam virzienā uz Izraēlas laikam jau galveno ceļu Nr. 1 (ja jau 1), kas ir automaģistrāle Telaviva – Jeruzaleme –  Jordānijas ieleja. Ir variants gar Jeruzalemi nokļūt uz Nr. 1, bet tie būtu lieki km, tādējādi spriežu, ka no Bētlemes izrāpjamies 🙂 uz 60. ceļu un pa to dodamies ziemeļu virzienā uz galveno štrāsi. Kaut gan, ko te īsti agrā rītā sapratīsi 🙂 . Starp citu, šis 60. ceļš (šoseja) Bībeliski ir saistīts ar ceļu, kurš atradās gluži turpat, kur šī mūsdienu šoseja. Attiecīgi kaut kur te, tikai pa to veco ceļu un kaut kad pirms mūsu ēras ir tipinājuši ebreju patriarhi Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs. Šis ceļš Izraēlā no  ziemeļiem uz dienvidiem faktiski savieno Nācareti ar Beerševu un blakus esošajām pilsētām, u.t.t.

Ja par Bībeles laikiem, tad pa ceļam no Nācaretas, bet mazliet nostāk no ceļa atradās tolaik stratēģiski labā vietā esošā (pārvietošanās krustpunkts, u.c.) un tādēļ nozīmīgā pilsēta Megiddo. Daudz tautu un valdnieku par šo pilsētu cīnījušies kalna Megiddo ielejās, līdz no tās vecās pilsētas drupas vien palikušas. Jāteic gan, ka kalna ielejā arī šobrīd dzīvo ap tūkstošs iedzīvotājiem. Par kalna Megiddo ieleju tiek runāts Jaunajā Derībā, t.i. kā par vietu, kur notiks pēdējās kaujas starp labajiem un ļaunajiem spēkiem.

Jaunās Derības pēdējā grāmatā, t.i. pravieša Jāņa atklāsmes grāmatā ir teikts: „tie ir ļauni gari, kas dara brīnumus; tie aiziet pie visiem pasaules ķēniņiem, lai pulcinātu cīņai Dieva, Visuvaldītāja, lielajā dienā. „Redzi, Es nāku kā zaglis! Svētīgs, kas ir nomodā un kas tur savas drēbes gatavībā, lai tam nebūtu jāstaigā kailam un nebūtu redzams viņa kauns.” Un viņš tos sapulcināja kādā vietā, ko ebreju valodā sauc par Harmagedonu. Septītais izslēja savu kausu gaisā; tad atskanēja stipra balss no Tempļa goda krēsla: „Ir noticis!” Un cēlās zibeņi, atskanēja balsis un pērkoni, un notika liela zemestrīce, tik liela, kāda nav bijusi, kamēr cilvēki dzīvo zemes virsū. Lielā pilsēta saplaisāja trīs daļās, pagānu pilsēta sagruva. Lielā pilsēta Bābele tā tika pieminēta Dieva priekšā, Viņš lika tai pasniegt Savas dusmības vīna kausu. Visas salas pazuda, un kalnu vairs nebija. Liela krusa ar daudz mārciņu smagiem graudiem krita no debesīm uz cilvēkiem, bet cilvēki zaimoja Dievu krusas briesmu dēļ, jo tās posts bija ļoti liels.”

Ar vārdu „viņš” ar mazo burtu ir domāts septītais eņģelis, kura uzdevums izliet septīto Dieva dusmu kausu pār zemi (seši eņģeļi savu jau bija padarījuši). Vispār grūti saprotams šis pravieša (Dieva aicināts un runā Dieva Vārdā, saņem pavēles, pravietojumus un atklāsmes no Dieva, kas jādara zināms tautai, dažkārt Dieva iedvesmots spēj pareģot nākotni) Jāņa rakstītais atklāsmes grāmatā gan pirms iepriekš citētā citāta, gan pēc tā. Kaut kā murgaini. Bet, ja mēģināt, lai ir kāda nojausma, tad vārds „Harmagedona” ir cēlies no ebreju „Har Megiddon”, tātad Megiddo kalns (šodien saukts „Tel Megiddo”). Vecajā Derībā varam lasīt par daudzām nozīmīgām un izšķirošām kaujām šī kalna ielejā. Bet no pravieša Jāņa teiktā var spriest, ka tā galvenā kauja (darbības) vēl priekšā un it kā tā notiks tajā pašā vietā, kur tās iepriekšējās. Bet varbūt tomēr, iespējams, runa ir par kauju, kura risināsies visā pasaulē un tā notiks īsi pirms Tā Kunga Otrās Atnākšanas (ar „Tā Kunga” šoreiz laikam domāts Jēzus Kristus). Kādu kauju? Kauju starp Dievu un visu ļauno (ja gribat starp velnu un Dievu), kā rezultātā ies bojā arī ne tie ļaunie, bet viņi pēc attiecīgām darbībām augšāmcelsies un visi dzīvos pavisam jaunā un labā pasaulē, bet dziļāk laikam jau labāk iekš tā neieslīgt. Vienīgi to, ka ar vārdu Harmagedons jeb mūsdienās Armagedons saprot – pēdējā, izšķirošā kauja starp labo un ļauno. Diezgan …….., bet redz tomēr pravieša Jāņa atklāsmes grāmata kā pēdējā, turklāt, kā vienīgā pravietojumu grāmata ir iekļauta Jaunajā Derībā, tātad no Kristus baznīcas puses, kaut kas tajā ir……. Tomēr ne manam prātam, kaut vai salīdzinot ar Vecās Derības Mozus piecām grāmatām, kurās viss daudz maz (cik jau nu tas iespējams) salikts pa plauktiņiem un atliek to pieņemt vai nē.
Jā, bet es par to veco ceļu 🙂 , tātad tālāk uz dienvidiem tādas zināmas un Bībeliski nozīmīgas vietas, kā Nablus, Beit El, Jeruzaleme, tad mazliet nostāk, bet turpat vien Bētleme, tālāk Kiryat Arba (Ābrahāma Sāra nomira), mazliet nostāk no ceļa Hebrona (Patriarhu kapi), Šima (Shim’a) un, protams, Beerševa.
Bet, kamēr es te par to 60. ceļu prātoju, tikmēr jau ceļš Nr.1 arī klāt. Sešdesmitais  dodas tālāk uz ziemeļiem, bet mēs griežam pa labi uz štrāsi, tātad uz rietumiem. Vietā, kur mēs izbraucam uz štrāsi  varētu būt kādi 700 m virs jūras līmeņa. Tad nu tagad lejup vien, lejup vien. Kādu gabaliņu neaizbraucot līdz pagriezienam uz Jēriku (Jericho), ir speciāla stāvvieta, tāds iebrauciens maģistrāles labajā pusē, kur arī stāvam nost. Vispār jau garām nepabraukt, bet Jēriku pieminu tādēļ, ka tā arī ir apmeklēšanas cienīga, kā nekā viena no (ja ne pati 🙂 ) vecākajām/ā pilsētām/a pasaulē, kura dibināta 9600.g.p.m.ē. Turklāt Jērika cieši, jo cieši saistīta ar Bībeles notikumiem. Bet atkal kā ar to pasaules radīšanu pirms nieka mazliet virs 6000 gadiem………
Domājams, mazliet virs pusstundas bijām ceļā un apmēram pusdeviņos no rīta –  te nu mēs esam nulles līmenī, ja gribat nulles punktā attiecībā pret jūras līmeni, t.i. ne metru virs un ne metru zem tā 🙂 . Raušamies no autobusa, lai piefiksētu iekš foto šo vēsturisko notikumu un, protams, lai apskatītu šīs gleznainās vietas. Nez kādēļ šajā vietā tiek piedāvāta iespēja pavizināties kamieļa mugurā. Piedāvātājs ir kāds mužiks, bet izskatās, ka neviens no mūsu ceļotājiem šo iespēju izmantot negrasās. Man pašam šis pasākums konkrētajā vietā šķiet nevietā. Ir tak daudz citas piemērotākas vietas un iespējas, kad var ar to kamiel kādu gabalu nodrasēt 🙂 . Bildi uz kamieļa fona? Kam tas? Teic, ka šis kamieļa dīdītājs beduīns vai beduīns pēdiņās ir krietni sapelnījies pa ilgstošo rūpala laiku un, ka tepat vien pieslēptam jābūt viņa lepnajam, baltajam auto. Jā, bet kā tas kamiel tiek uz mājām 🙂 , viņam tak ar jāatpūšas? Iespējams, šim beduīnam ir vēl kāds beduīns, kurš kādus piezemētākus darbus veic 🙂 .
Palūkojoties apkārt, skaisti, gluži kā neīsti un tādējādi divtik iespaidīgi. Soli turp, soli šurp, bet nekā, t.i. žēl, bet šie skaistie Jūdejas tuksneša kalni aizsedz Jordānijas ieleju. Varēja tak kāda šķirba būt, kas tad tur tālāk, varbūt arī kalni, bet nē, es neko nesaredzu. Nu ko? Nu, neko! Darbiņš padarīts un varam doties tālāk Nāves jūras virzienā. Bet nē, vēl vien pietura tepat netālu, tā teikt gluži vai aiz stūra –  veikaliņš/ēstuve, ja nu kādam sakārojas ēdamais, dzeramais vai kāda cita vajadzība spiež.

Tāls ceļš priekšā līdz Masadai un mēz tik laižam lejup un, iespējams, kādam pat aizliek ausis. Ik pa laikam redzu  atzīmes, kurās norādīts, cik metru zem jūras līmeņa ir konkrētajā vietā. Lūk jau 230 m zem, kad mēs negriežam uz Jēriku, kura paliek pa kreisi, bet gan laižam tālāk. Tad laiski pa labi lejā Nāves jūras virzienā un esot uz 90. ceļa jūra no mums pa kreisi. Nāves jūras ziemeļu daļa redzama te tālāk, te tuvāk un ir arī pa kādam skaistam skatam, bet caur autobusa logu kāda tur bilde. Žēl, bet kaut ko jau noknipsē katram gadījumam. Īpaši nepētu, bet tie lielākie mīnusi zem jūras līmeņa mums laikam vēl tik priekšā 🙂 .

AHAVA. Ahavas apmeklētāju centrs, tā laikam būs precīzāk dēvēt vietu, kurp tiekam atvesti un tas atrodas pa labi no šosejas, bet šosejai pretējā pusē turpat vien jau arī Nāves jūras ūdeņi. Mēs esam nobraukuši apmēram pusi no Nāves jūras ziemeļu daļas garuma.

Ahavas kompleksa ēkas vairākas un palielas, domājams, ja ne burtiska ražošana, tad ķīmiķošana un fasēšana šeit notiek gan. Nāves jūras izejmateriālu (dubļu un minerālvielu) laboratorijā un ražotnēs tiek izgatavoti pasaulē slaveni un atzīti kosmētikas produkti –  ādas kopšanas produkti visdažādākā tipa ādai, ķermeņa zonām, u.t.t. Produkcija patiešām esot ļoti laba un par mazākām naudiņām, kā šeit uz vietas nekur citur šos produktus nenopirkt. Nu, ko, interesējamies (te katram interesentam viss tiek pastāstīts), šo to arī atkorķējam un pasmaržojam. Nešaubāmi, kaut kas ir ņemams, turklāt, te ne jau kaut kādā kaktu kantorī, kur, iespējams var iegrābties kādā ķīniešu pakaļdarinājumā. Tā teikt sertificēti un autentiski produkti. Turklāt iepērkoties par attiecīgu summu (nu jau neatceros ciparu, bet ne pārāk liels tas bija), tika izdots dokuments uz kā pamata Telavivas lidostā tika atgriezts nodoklis, šķiet kaut kas kā PVN vai nu kas tur viņiem. Tā teikt sīkums, bet patīkami 🙂 .

Tad nu jāiepērk, sev, radiem un kolēģiem provēšanai. Tomēr ir problēma. Acis lec no orbītām ārā, jo piedāvājums ir plašs un cenu kategorijas arī ļoti atšķirīgas 🙂 . Saproti nu, kas no visa šī būtu patiešām vērtīgs un galvenais noderīgs, turklāt cena atbilstoša. Tātad visiem ādas tipiem līdzekļi, kas palēnina novecošanos (nu ādas, protams, bet varbūt vēl kaut kā 🙂 ), dažnedažādi sejas, roku un kāju krēmi, sejas tīrīšanas līdzekļi, ķermeņa pieniņi vai kā viņus tur sauc. Tad vēl sejas barojošie krēmi, sejas mitrinātāji un dušas krēmi. Dažiem no minētajiem pievienoti citrusaugļi kā vitamīnu komponente.

Tiek uzskatīts, ka Nāves jūras dubļi ar Nāves jūras minerālu kombinācijām (kalcijs, magnijs, kālijs) uzlabo vielmaiņu, stimulē asinsriti un veicina šūnu atjaunošanos. Zinātniski pierādīts, ka daži no šiem ādas kopšanas līdzekļiem satur pretiekaisuma līdzekļus, antioksidantus (domājams vitamīnu un minerālu kopums, kas palīdz atbrīvoties no drazas, kuru ķermenis pats nav spējis delitēt).

Tad nu kaut kas vienkāršāks (bez īpašiem navarotiem), par vidējām naudiņām, bet daudzskaitlīgi tiek iegādāts arī no mūsu puses. Pašiem vajag, tad tam vajag, tam vajag un arī tam, tad vēl un vēl un salasās. Tad nu visi varēsim spriest vai produkti atbilst reklāmai. Par dārgām naudiņām ar Nāves jūras uzsildītiem un īpaši sagatavotiem dubļiem var ārstēt osteoartrītu/osteoartroze (locītavu kaite), bet tas ir ne tikai dārgs, bet arī laikietilpīgs process, cik jau nu tur to seansu vajag. Ne velti šī visa aizsācējs bija pamanījis, ka Nāves jūras apmeklētāji bagātīgi ieziežas ar jūras dubļiem un pat tā teikt sagrābsta promnešanai. Bet kādēļ, lai nenopelnītu, protams, ne jau šos dubļus tirgojot, bet pieiet pie šīs tēmas tā teikt zinātniski un lūk tie ir – ļoti atzīti un ne lēti 🙂  kosmētikas un ārstniecības līdzekļi. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu jāteic, ka mājinieki un tie, kam tika AHAVA produkcija, ļoti labi par šo kosmētiku atsauksies un labprāt iegādātos to vēl.

Starp citu, notiek nelieli īpašuma kariņi, kuri jau laikam mūs kā pircējus netraucē, bet varbūt tomēr. Tātad, tiek spriests vai daļa no sastāvdaļām, piemēram, Nāves jūras dubļi ir uzskatāmi par Izraēlas īpašumu, jo daļa no ieguves vietām atrodas strīdīgajās Rietumkrasta teritorijās (domājams runa ir par Palestīnas teritorijām), kuras viena pasaules daļa uzskata par Izraēlas okupētām.

Ir jau par ko ņemties! AHAVA gada tīrā peļņa ir ap pāris simtiem miljonu USD!!!

Lai nu paliek politika, bet mēs mēģināsim paši izbaudīt uz savas ādas Nāves jūru un varbūt arī kādu brīnumlīdzekli 🙂 .

Nāves jūra un Ein Gedi SPA. Uz Nāves jūru jeb ezeru, bet precīzāk uz vienu no Nāves jūras kūrortiem mēs dodamies pēc Masadas cietokšņa apmeklējuma uz kuru no Ahavas braucām vēl mazliet virs 1 h. Masada atrodas apmēram pretim vietai, kur tā teikt pašķiras Nāves jūras ūdeņainā ziemeļu daļa no Nāves jūras dienvidu daļas, kura laikam jau vairāk tiek izmantota kādām ražotnēm, jo šī daļa pažuvusi, bet, kā jau teicu, tad šodien Masadu izlaižu.

Tātad mēs no Masadas atpakaļ mājupceļa 🙂 virzienā un ūdeņainā Nāves jūras ziemeļu daļa šoreiz no mums pa labi. Apmēram pēc pusstundiņas stājam nost pie Ein Gedi SPA, kas ceļa labajā pusē. Ein Gedi SPA atrodas mazliet neaizbraucot līdz vietai Ein Gedi, kura izvietojusies ceļa kreisajā pusē, kur ar šis un tas atpūtai pieejams, bet ne jūra 🙂 .

Mums apmēram 2 h Ein Gedi SPA un Nāves jūras priekiem un ar to pastarpinātām lietām, kas nav nemaz tik daudz, bet gluži otrādi. Iekš SPA vairāki karstie sēra ūdens baseini 🙂 , dažādi masāžas un ieziešanās pakalpojumi, kosmētikas veikaliņi, restorāns un ārpusē palmu ieskauts baseins ar normālu 🙂 ūdeni un ar jauku panorāmas skatu. Tādēļ mums ar Zitu jau plāniņš, kā iespēt maksimāli iespējamo. Parastie ceļojuma mīnusi – laika trūkumi. Kaut gan varbūt šoreiz būs citādi, bet tomēr tāds šaubīguma velniņš mūsos mīt 🙂 , jo, ja ar jūru šā tā, tad iekš SPA laikam jau gluži nekā.

Tātad pēc Sorellas komandas kūrorta centrālajā ēkā mums tiek ierādīts stūrītis, kur samest savus dārgumus un tos apsargās pati Sorella, jo tā Nāves jūra viņai jau laikam līdz nāvei 🙂 , kā apnikusi. Tad aši uz ģērbtuvēm, pārģērbjamies, drēbes tašās iekšā un to visu ar pie Sorellas kājām apsardzei 🙂 .

Steidzam ārā, jo zinām, ka ēkas otrā pusē neskalojas jūras ūdentiņš, bet līdz tam kāds kilometrs vai, cik nu tur, bet gabaliņš ir. Ātrāk un ērtāk līdz jūras krastam var nokļūt ar “vilcieniņu”, tas ir ar reālu traktoru, kuram dažas piekabītes cilvēku pārvadāšanai. Vispār šis komplekss kādreiz tika uzbūvēts tieši Nāves jūras krastā, bet jūras izžūšanas rezultātā tā ir stipri atkāpusies un nu kāds gabaliņ gan ir jūras līdz SPA vai otrādi 🙂 .

Āhā, gribētāju vairāk nekā šajā reizē varēs ietilpināt. Tātad jābūt veikliem, bet tajā pašā laikā pieklājīgiem. Mums izdodas un tiekam pirmajā tūrē un tas ir labi, jo mums vairāk laika būs Nāves jūras izpriecām. Jau esam tuvāk un skaidrāk ir redzama tās jūras kūrorta daļas aprises, kas pie jūras. Kopumā gan pirmais, gan otrais neliek domāt, ka šī ir foršākā šāda tipa atpūtas/kūrorta vieta. Ir vairākas šādas vietas gan Izraēlas, gan Jordānijas/Jordānijas Hašimītu Karalistes pusē. Nāves jūra jau izsenis ir vilinājusi jūras doto iespēju baudītājus/atpūtniekus. Jā, kā gan citādi tos dēvēt, pat tos, kuri laiskojās 🙂 Hēroda Lielā būvētajā (un to viņš gana labi mācēja) kūrortā pie šīs jūras mazliet pirms mūsu ēras sākuma, ja kas. Starp citu, to pašu slaveno Masadas cietoksni Hērods Lielais uzrāva klints virsotnē turpat pie šīs jūras. Vienīgi iespējams viņi šo jūru dēvēja citādi, nezinu, kad šai jūrai/ ezeram parādījās nosaukums – Nāves jūra un gan jau tas nav tik būtiski, jo kā tik viņu nedēvē. Daži teic – Nāves jūra, bet arābi to dēvē – Mirusī jūra un ir arī citi varianti. Jāteic, ka Vecajā Derībā šī jūra tiek saukta, piemēram, par Sāls jūru, Austrumu jūru, jeb Arābas jūru. Lai kā arī tur nebūtu, bet esam jau klāt – Nāves jūras 🙂 krastā un lecam laukā no tiem ratiem 🙂 .

Pludmales smiltis zem kājām un tepat jau skalojas jūras dzidrais ūdentiņš! Nezinu, cik tas ir vau, bet gan jau ir, jo mēs minam ar kājām zemi (smiltis) vietā, kas atrodas apmēram 420 m zem jūras līmeņa, bet zemākais punkts 430 m zem jūras līmeņa un gan viena, gan otra atzīme ir zemākās sausās vietas uz mūsu zemītes zem jūras līmeņa. Nekur vairāk uz pasaules zemāk par šo vairs neskalojās jūras ūdentiņš, jo tak Nāves jūras ūdens virsma arī atrodas apmēram tos pašus 430 m zem jūras līmeņa. Jāteic, ka ir kāda vieta stipri zemāk zem jūras līmeņa nekā šī, kur mēs atrodamies, bet tas ir pavisam kas cits un šajā ziņā šīs dienas notikums pirmā vietas aktualitāti  nezaudē 🙂 . Vienkārši nesen kā esot atklāts, ka zem Denmana ledāja atrodas sauszemes zemākais punkts – kanjons, bet tas ir zem ledāja, tiec nu tur 🙂 . Savukārt Denmena ledāja virsma atrodas 3500 m virs jūras līmeņa. Tātad, ja ledājs izkusīs (un viņš to darot diezgan strauji), tad šīs vietas, uz kuras pašreiz stāvu, rekords stipri nobālēs, jo kanjons būs 3500 m zem jūras līmeņa un pa to varēs skraidelēt 🙂 .Kaut kā tā, laikam 🙂 .

Jā, un ne fakts, ka ilgi vēl 🙂 varēs plunčāties Nāves jūras ūdenī, jo tā zaudē savos apmēros, t.i. pa kaut kādiem 100 gadiem divas reizes un šobrīd jūras virsmas laukums ir apmēram tikai 605 km 2. Nosacīti Nāves jūru var iedalīt ziemeļu un dienvidu daļā un jau sākotnēji dienvidu daļa bija seklāka, tad nu tā kļuva seklāka un seklāka, līdz faktiski izžuva. Šobrīd tur vērojami mākslīgi radīti baseini un notiek kaut kāda tā teikt rūpnieciskā darbība, ja nekļūdos. Tad, nu, kuri vēlās šo redzēt un baudīt, pasteidzaties 🙂 un mums arī jāpasteidzas 🙂 .

Pirmkārt ātri jāsameklē to dubļu rukšu vieta, jo nav jau tā, ka tie dubļi te mētājas visapkārt kā atkritumi poligonā. Ā, redzu – tur daži smērējās, labi, bet pirms tam jāsameklē kāds jēdzīgs guļamais vai sēzamais, jo to nav daudz un tie ir vairāk vai mazāk sasmērēti ar dubļiem (kāds jau ar savām dubļainajām miesām zīmes ir atstājis), bet laika tos mazgāt īsti nav. Paķeram mazāk saskādētos, noliekam maisiņus (dvieļi un kas tur vēl iekšā) un uz dubļošanos prom. Metamies ūdenī un labi, ka mums ežu čības kājās (tās mums vēl no Adrijas jūras apmeklējuma kalpo – tur eži bij 🙂 ). Nāves jūras dibens ir betons, t.i. sacietējusi sāls – raupja, ar saviem pauguriņiem un asumiņiem. Tādējādi staigāt ar basām kājām, tas gan nebūtu labi. Pirmkārt nebūtu ērti pats par sevi, turklāt arī traumā iedzīvoties var viens un divi, bet ūdentiņš sāļš, tad nu divtik nepatīkami. Dubļu vietā aina, protams, citāda, bet tikai konkrētajā vietā un tā teikt solis pa kreisi vai solis pa labi un atkal betons 🙂 . Kādā brīdī es ar Zitu palīdzam izkļūt no jūras sievietei, kura bija iebridusi ar basām kājām un neskatoties uz minimāliem savainojumiem, viņa nevar paiet, jo tik asa vietām ir šī sacietējusī sāls.

Aši ieziežamies ar šo vērtīgo Nāve jūras izejvielu, t.i. dubļiem 🙂 , cik jau nu katrs varam, bet tur, kur nevaram, tur viens otram izlīdzam 🙂 . Kārtībā! Tagad jānogaida noteiktais laiks, cik nu jau tur tās minūtes, lai šo visu skalotu nost, jo, kas par daudz, tas par skādi. Nē, nav gan kārtībā! Seja, seja, tā tak arī jānosmērē ar šiem dārgajiem 🙂 , turklāt veselībai vērtīgajiem dubļiem. Tā, es viens divi un darīts. Pēc mirkļa mana sejas izteiksme, kā Kevinam no filmas „Viens pats mājās”, t.i. epizodē, kur viņš vannas istabā uz savas maigās bērna sejiņa uzšauj laikam jau to, ko tēvs pēc skūšanās lieto vai nu ko tur. Es zināju, ka sālī līdīšu un neba kāds muļķis esmu 🙂 , lai neņemtu vērā brīdinājumus – rētu neesamība, acīs ūdeni nešļakstīt, u.t.t. Es pat skuvos vakar vakarā, nevis šodien no rīta, bet ar visu šo manu uzmanību – bāc, seja sūrst uz velna paraušanu un, jo tālāk, jo trakāk. Kad tad man bija jāskujas, lai šo nepiedzīvotu? Hm, bet no otrs puses kāda man sejas āda manos ta gados, kā teic, kā maza bērna ……:) . Tomēr šo atklājumu pārņem skaidra sapratne, ka vajadzēja turēt 2 dienu rugaiņus. Skaidrs, ka noteiktās minūtes, cik tur jau nu viņas bija 10 vai 15 man šo mocību neizturēt. Steigšus uz dušām.

Laikam jau tai glaunākajā kūrortā mēs neesam. Dušās, tā saucamajās dušās es parauju aiz šņorītes un čurk ir ūdentiņš un tikpat ātri – nav. Kaut kā dabūnu to seju tīru. Ak man laime, cik maz vajag priekam. No sākuma mazliet to lietu salaid grīstē, tad ātri novērs un laimes mirklis par brīvu! Tās pārējās vietas gan, lai barojās no to dubļ, cik jau nu vajag. Nu, tā, it kā tas lietderīgais laiks būtu iztecējis un var atbrīvot ķermeni no dubļiem un ilgāk jau ar šajā saulē (nezinu, kādi 30 plusā) nebūtu prātīgi, jo citādi par iebalzamētu faraonu varētu pārvērsties 🙂 . Vispār man ne visai patika nīkt šajos dubļos nosmērētam. Nu, moins, cik sarežģīta šī procedūra, t.i. dubļu nomazgāšana, jo tik viegli tie nost nenāk. Pirmkārt, laikam mazliet piecepinājām. Nu tak, lai neiet zudībā, lai veselīgāk 🙂 . Otrkārt, to dušas drātiņ visu laiku jātur novilktā stāvoklī, tad ūdeni dabū, bet, ko ar vienu roku te noberzīsi. Fū, beigu beigās, viens otram palīdzot, mēs to esam izdarījuši – esam tīriņi.

Laiks ūdens peldēm Nāves jūrā! Laiciņš skrien uz priekšu diezgan strauji, bet mums jau tā laika īpaši daudz nebija. Labi, ka tajā sālsūdenī nedrīkst ilgi uzturēties un mēs šajā ziņā esam paklausīgi, bet, kas un kā noteikti ir jāizmēģina. Jā, taisnība, var apgulties uz ūdens, nedarīt neko un nenogrimt neparko, vienīgi ar ķermeni kāds līdzsvariņš jātur, bet tas tikai, lai ar acīm neiebrauktu ūdeni, bet ne grimšanas dēļ. Un nekāds brīnums jau ar nav, jo sāls saturs ūdenī pirms 10 gadiem bijis 34%, domājams, savu sāļumu tas īpaši nav zaudējis, bet varbūt otrādi…… Bet, lai kā šī jūra arī tajos laikos nebija ar statusu sāļākā jūra (34 gr sāls uz 1 litru ūdens), vairākas jūras kaut mazliet, bet esot sāļākas. Tomēr ar to nogrimšanu Nāves jūrā ir sarežģīti un ieņurcīties Nāves jūras ūdenī dziļāk ir problemātiski, jo met ārā kā pludiņu 🙂 . Varbūt tā štelle ne tikai iekš ūdens sāļuma, bet arī iekš Nāves jūras ūdens blīvuma, kurš pateicoties Nāves jūrā esošajām minerālvielām un kam tur vēl ir krietni blīvāks, nekā citās līdzīgi sāļās un pat sāļākās jūrās un okeānos.

Šodein atceroties, jāteic, ka Atlantijas okeāns ar nav nemaz tik salds 🙂 , tikai okeāna viļņos to nesaprast, ja nepadzerties 🙂 (ūdens sāļums robežās no 33% līdz 37%). Ja ar Atlantijas okeāna ūdeni piepildīt baseinu, tad šajā baseinā atliek atrast ērtāko pozīciju uz muguras un guli mierīgi. 2019. gadā esot Porto Santo salā, t.i. nekurienē Atlantijas okeānā, tad peldi šādā baseinā izbaudījām un es nodomāju, hm, šis ūdens laikam tak sāļāks par Nāves jūras ūdeni, bet kājās nostāties bez problēmām, turklāt esot dziļumā līdz kaklam tā teikt.

Bet pašlaik ir tikai 2017. gads 🙂 un mums esot Nāves jūrā jādara, ko var. Es izmēģinu gan tur, gan šur, bet īpaši dziļi nelienu, t.i. līdz nabai dziļākais. Redz, kas par āķi…… Grūti kājās uzrausties, kad jau esi apgūlies uz muguras. Seklākā vietā, tad ar roku var pamakarēt pa jūras raupjo gultni, tad aizķerties un uzrausties augšā,  bet arī tas jādara uzmanīgi, jo sasisties vai saskrāpēt rokas nav problēmu. Esam izmēģinājušies visādi un pat kaut ko nobildējuši. Nu, forši jau, bet, ja arī drīkstētu medicīniski, tad ilgi jau pašam negribētos tai ūdenī māžoties.

Skati, jā, tie šeit ir fantastiski. Mūsu pusē šī jūra, mainīgā pludmale un kalni (tur pat leopardi mītot), bet uz otru pusi kaut kur Nāves jūrai pa vidu robeža ar Jordāniju un tālāk jau arī pati Jordānijas zeme. Tā, ka ar to peldi aizrauties ar nemaz nevar, jo kā zināms šī jūra vairs nav tik varena un plaša, bet tāds nieka ezeriņš 🙂 . Teic, ka šobrīd platākā vieta vien 15 km vai 18 km un ne fakts, ka mēs atrodamies tajā platākajā vietā 🙂 . Nāves jūra izvietojusies paralēli Jordānijai un Izraēlai no ziemeļiem uz dienvidiem un ir apmēram 50 km vai 60 km gara, atkarībā, kad un kas mērījis 🙂 . Tāpat par to dziļumu. Nāves jūras dienvidu daļa pirms izžūšanas vietām bija vairs tikai 10 m dziļa, bet kopumā laikam šī dienvidu daļa bija par kādu simtu metru seklāka par ziemeļu daļu jau sākotnēji. Rezultātā šobrīd Nāves jūras ziemeļu daļu un dienvidu daļu šķir Jordānijas pussala Lisan vai Lizan (kaut kā tā) un faktiski starp abām jūras daļām ir sauszeme.  Ja par pašreizējo dziļāko vietu, tad apmēram 300 m vai biku vairāk, bet vidēji pāris simti metru, kas arī nav maz, bet jāteic, ka cik ilgi, jo līmenis krītas ik gadu apmēram par 1 m. Jordānas upe, kas tek no Golānas augstienes (kalniem), šķērsojot Kinereta ezeru (sauktu arī par Galilejas jūru) ir vienīgais Nāves jūras nopietnais papildinājums ar ūdeni (ir strauti un tā), bet ar to ir par maz, lai apturētu izžūšanu. Jāteic, ka Jordānas upe jau ar nav nekāda dižā, īpaši sausuma periodos, turklāt salīdzinot ar senatni tagad upes teces garumā to ūdeni izmantot arvien vairāk un vairāk. Kā fakts, tad sanāk, ka Jordānas upes ietece šajā gadījumā ezerā vai jūrā, sauciet, kā gribat, bet ir viszemākā pasaulē, t.i. tapmēram 400 m zem jūras līmeņa.

Saprotu, ka notiek Nāves jūras glābšanas pasākumi. Plāns tāds, ka pa pāris simtus km gariem cauruļvadiem (kuri jāizveido) no Sarkanās jūras atsāļotu ūdeni (atsāļošanas stacijas jāuzbūvē), tātad saldūdeni nogādās Jordānijai, Izraēlai un Palestīnai. Attiecīgi atsāļošanas rezultātā esošo sālsūdeni novadīs uz Nāves jūru tās ūdens līmeņa paaugstināšanai, tātad dzīvotspējai un ražošanai, kāda pastāv šobrīd. Faktiski cauruļvadu iecerēts būvēt no Akabas līča, kurš stiepjas 160 km garumā no Sarkanās jūras un konkrēti no līča krastā esošās Jordānijas pilsētas Akabas līdz Jordānijai piederošajai Lisanas (Lizānas) pussalai, kura, kā jau teicu faktiski atdala Nāves jūras dienvidu daļu no Nāves jūras ziemeļu daļas. Vispār Akabas līča krasti robežojas arī ar Saūda Arābiju, Ēģipti un Izraēlu. Starp citu, izraēlieši šo līci sauc par Elatas līci un laikam jau tādēļ, ka tā krastos atrodas Izraēlas kūrortpilsēta Eilata, kuru būtu jāapciemo, jo izskatās, ka tur ar atpūtu būtu tīri ok. Projektu pamatā realizē Jordānija, bet, kā partneri ir Izraēla un laikam arī Palestīna. Bet, kā tas īstenosies grūti spriest, jo kā ar to naudiņu, jo tam nepieciešami kādi desmit miljardi (varu kļūdīties). Kaut kas tiekot jau darīts, bet galvenais vēl priekšā. Un redz atkal krīze iekš Covid 19 un kā būs…….. Attiecībā par atsāļošanu jāteic, ka Sarkanā jūra arī ir stipri sāļa (36 – 42%). Jā, bet kādēļ to ūdeni ne no Vidusjūras, kura tā kā tuvāk Nāves jūrai? Iespējams, ka Jordānija šo visu grib kontrolēt un pa savu teritoriju laist un varbūt arī tas saldūdens ir nepieciešams noskatītajā maršrutā, nevis no Vidusjūras, kurā mēs ar Zitu jau rīt plunčāsimies 🙂 .

Ja, kas, tad Baltijas jūra ir kādas sešas reizes mazāk sāļa, nekā iepriekš minētās 🙂 . Bet, ja par Bībeli un kādu pareģojumu, tad kaut kur bija teikts, ka Nāves jūras ūdens tiks attīrīts un padarīts svaigs un, ka Nāves jūra kļūs pa parastu jūru un tur sāks dzīvot pat zivis. Tad nu sanāk, ka īstenojoties minētajam projektam, šis pareģojums tomēr nepiepildīsies, ja vien es nepārpratu un Nāves jūrā sāls ūdens vietā pēkšņi sāks laist saldūdeni 🙂 . Nu, nē tak, tas būtu jau pārāk, jo saldūdens tāpat šajā reģionā ir ļoti nepieciešams un trūkstošs. Labi, kas zina ar to Bībeli, ja nu kaut kad tomēr un skat Nāves jūrā zivis………

Bet kamēr es šo visu apceru 🙂 , Zita steidz piepildīt ar nodomu 🙂 līdzpaņemtos polietilēna maisiņus ar Izraēlas dārgumiem – Nāves jūras patiešām īpašo sāli un īpašo dēļ tā sastāva. Redz visa sāls ir sāls, bet ne vienādi laba 🙂 . Kas tas ir? Čiepšana vai ceļotāja apķērība, kurš dzīvojis arī tajos citos laikos, t.i. PSRS sliktajos vai nu kādam kuros laikos. Es par to apķērību, kas parasti rodas grūtās vai bezizejas situācijās, kādas iekš PSRS bija pietiekami un attiecīgi izpausties varēja uz nebēdu. Nezinu, es arī tajos laikos dzīvoju, bet uz šo es neparakstos varbūt uz ko citu 🙂 , bet ne uz šo.  Tādēļ tikai vēroju, kā Zita krāmē sāli, bet tā, kā laika maz, tad tomēr norādu uz vietām, kur šo sāli vieglāk iegūt. Šur tur ir pamanāmi irdenāki jūras dibena posmi. Tā, divi maisiņi pilni, Zita groza galvu, acīmredzot, domādama par trešo, bet es pārliecinoši saku stop. Kā izrādīsies pēc izžāvēšanas, Zita būs sakasījusi ap 3 kg sāls, bet, ko par to teiks Izraēlas muita mums izceļojot? Par to citā šī ceļojuma apraksta/raksta/stāsta daļā, iespējams. Ja, kas, tad kādas sievietes bija patīkami izbrīnītas par šādu Zitas attapību un tā kā zināmu apstākļu dēļ 🙂 Zitai viens maisiņš palicis lieks, tad viņa to atdod kādai no šīm sievietēm un viņa ar prieku to pieņem. Lieki piebilst, ka gluži tādu pašu sāli, protams, attīrītu no čužām, sausu, smuki iepakotu un par naudiņām varēja iegādāties Ahavas centrā, kurā bijām dienas sākumā vai tepat iekš SPA veikaliņa. Jā, bet kamdēļ par naudiņām, ja te uh, tās mantas ņem cik gribi un nesdams neaiznesīsi, tā teikt visiem pietiks 🙂 . Jāteic, ka man pašam pēc kāda laika bija vajadzība šī sāls izmantošanā un tas arī tika izmantots ārstnieciskos nolūkos un tad es nemaz nešķobīju seju, ka Zita to Nāves jūrā bija sakasījusi 🙂 . Bet, protams, šādu sāli var izmantot profilaksei sāls bļodiņas 🙂 , vanniņas vai vannas taisot, ja vien sālīns ir pietiekami daudz sagādāts 🙂 . Vēl pat šodien kāds puskilograms Nāves jūras dārgā sāls 🙂 ir atrodama mūsu vannas istabā.

Laiciņš, tas gan ir foršs – siltāks par siltu 🙂 4. maijā, bet jādodas prom, jo kā jau teicu laiks mums limitēts un pamaz. Turklāt tai bromīda koncentrātā izpeldējies būšu palicis pārlieku mierīgs un lēnīgs, ka nu tikai un, ko tad – visu nokavēšu 🙂 . Man teic, ka esmu ļoti lēnas dabas un mierīgs cilvēks, kaut gan es tam ne īpaši piekrītu. Domājams, tas tā ārēji izskatās mani vērojot, jo pamatā lietas daru un darīju bez īpašas steigas un īpašās situācijās, kad cits lektu no biksēm ārā es ārēji esmu mierīgs. Jāteic, ka ar laiku tas lēnīgums laikam nepazūd, bet ar to mierīgumu ir kā ir. Arī senāk bija visādi un kurš tad zināja kas darās man tur dziļi, dziļi iekšā, tas tak nevienam nav redzams. Lai kā, tāds viedoklis tautai izveidojies 🙂 . Bet, nu labi, ja jau mierīgs, tad tagad būšu vēl mierīgāks, vēl lēnīgāks, bet jāpaspēj daudz 🙂 ……. Ko nu?

Jāpaspēj noskalot, cik jau nu var šis sālsūdens, tad ietrāpīt transportā, lai tiktu atpakaļ, tad normālā dušā nomazgāties un vēl vēlams vismaz āra baseinā kādu apli izlaist palmu ielokā, relaksēties un palikt pavisam tīram no Nāves jūras sāļiem un ietekmes 🙂 . Tie citi SPA labumi, tie gan mums secen, ja arī gribētu, jo nav laika. Jāteic, ka teciņus, teciņus un mēs ar Zitu atkal 🙂 vismaz to minimumu esam laicīgi izdarījuši un varam atvilkt elpu ārpusē, gaidot pārējos ceļabiedrus.

Kāds mirklis un jau arī viņi nāk strīpiņām vien, līdz esam visi un varam doties mājup. Nu, kā mājup? Uz Bētlemi, Palestīnā, kur mums šī ceļojuma ietvaros pēdējais vakars iekš Bētlemes. Vēl jāpaspēj nosvinēt mūsu valsts svētkus, bet izskatās, ka tas būs stipri, stipri pavēlu. Katrā ziņā, kā jau teicu par to svinēšanu arī nākamajā, t.i. piektajā daļā, iekš kuras tāds garāks pastāsts par Masadu. Kādēļ pastāsts garāks, to zinās tie, kuri izlasīs. Bet tie, kuri izlasīs lēnām un līdz galam, domājams, sapratīs kādēļ es tā šo gabalu būšu veidojis.

Jā, bet Bībeles sakarā, ko teikt par to, ka no zinātniskā viedokļa Nāves jūra sākusi veidoties apmēram pirms diviem miljoniem gadu. Savukārt no Bībeles varam secināt, ka Dievs radījis pasauli apmēram mazliet vairāk nekā pirms sešiem tūkstošiem gadu. Ja, kas, tad bez pēdām pazudušās un Bībelē aprakstītās pilsētas Sodoma un Gomora savulaik atradušās Nāves jūras piekrastē. Šī sakarā jāteic, ka mūsdienās jūras krastos esošie kūrorti brūk iekšā, tā teikt ne tikai attālinās no ūdens. Vispār ar Nāves jūras apkārtni ir saistītas daudzas Bībeliskās epizodes, tajā skaitā ar Jēzu un Jāni Kristītāju, tas ir no nosacīti jaunākajiem laikiem 🙂 (Jaunā Derība). Varbūt Dievs pasauli radījis jau tādu vecu, nevis kā tikko dzimušu mazuli…….. Tad, lai nu paliek gan tā, gan tā un vēl arī pavisam citādi 🙂 . Visiem labu prātu, jauku noskaņojumu, nenosvilpot vasaru un labi atpūsties!

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru