Pensiju 3. līmeņa uzkrājuma izņemšanas iespējas pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas

Straujiem soļiem tuvojās mani piecdesmit pieci 🙂 , kas redzams sadaļā „Par mani” un tātad datums nav noslēpums – 11.07.2020. Šī sakarā atcerējos par vieniem (ne visai plaši reklamētiem) Ministru kabineta noteikumiem, saskaņā ar kuriem daudziem (27 nozarēs virs 150 profesijās strādājošiem (vai strādājušajiem, dienējušajiem – mans skaidrojums) ir iespēja saņemt pensiju 3. līmenī uzkrāto naudiņu pirms 55 gadu sasniegšanas, ja vien ir šāda nepieciešamība. Pats šo iespēju mazliet 🙂 izmantoju COVID -19 uzbrukuma laikā pasaulei (Latvijā tas vēl nebija manāms 🙂 , pirmais laikam 2. martā konstatēts), t.i. īsi pirms uzkrātā pensijas kapitāla cipars iekš EUR strauji gāzās lejup. Tā, kā naudu biju lēmis kaut kādā mērā izņemt sasniedzot 55 gadus, tad negribējās tuvojošās krīzes rezultātā zaudēt daļu no uzkrātā. Tobrīd izskatījās straujš uzkrājuma pieaugums, kam neizbēgami šajos apstākļos bija jāseko kritumam. Bet cilvēkiem jau dažādas tās vajadzības un rūpīgi jāizvērtē sava nepieciešamība un aprēķins. Var izņemt daļu uzkrājuma vai arī visu, bet te gan ir savi knifi. Jāteic, ka, ja arī kāds grasās šo izmantot, tad jāpasteidzas, jo attiecīgie noteikumi zaudēs spēku 02.08.2020., tātad dzīvot spējīgi šie noteikumi būs līdz 01.08.2020. Kas pēcāk, kas, lai to zina, bet arī šeit var būt varianti, iespējams, jauni un labvēlīgi noteikumi vai ….. Vēl iesākumam par to, ka, ja viss pareizi izdarīts, tad no pieteikuma un dokumentu iesniegšanas vienas darba dienas laikā nauda no pensijas fonda jau var būt jūsu norēķinu kontā, šajā ziņā viss ātri un korekti. Ja interesē lasiet tālāk 🙂 .

Ja tā vienkārši, tad likuma „Privāto pensiju fondu likums” “Pārejas noteikumi” 2. punkts paredz, ka līdz 01.08.2020. Ministru kabinetam jāizdod šā likuma 17. panta sestajā daļā minētos noteikumus, tātad jaunus noteikumus par šīm profesijām, stāžiem un tā tālāk. Līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 01.08.2020. piemēro noteikumus Nr.47, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Bet es jau šajā „ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu” neiedziļināšos.

Visizplatītākais, ko dzirdam vai lasām (es tā domāju) ir tas, ka  pensiju 3. līmenī uzkrāto var izņemt sasniedzot 55 gadu vecumu, tad nu gaidi, ko jau nu tur 🙂 . Ja tajos 55 būs vērtības kritums var pagaidīt kādus gadus un vispār variantu daudz. Tad, iespējams, kāds ir dzirdējis par to, ka ātrāk naudiņu var izņemt arī tie, kuriem piešķirta 1. grupas invaliditāte uz mūžu. Vēl droši ir dzirdēts, ka šis uzkrājums ir mantojams, ja vien līgumā nav ierakstīta kāda cita persona (tā man šķiet), bet šis nav īsti par tēmu, jo runa ir par to, lai būtu iespēja pašam baudīt uzkrājuma augļus 🙂 , ja nu šāda nepieciešamība rodas, bet jums vēl joprojām 🙂 nav 55 un jums ir paveicies, jo neesat 1. grupas invalīds uz mūžu.

Taisnības labad jāsaka, ka ir avoti (pat dažu banku info, ja pameklē), kuros šo to var atrast arī par citām iespējām, bet, tad nu pašam jāizštuko vai tas attiecas uz tevi un kādi dokumenti derēs, kādi nē. Tad vēl ir iespēja konsultēties pie konkrētā pensiju fonda turētāja vai bankā un jācer, ka saņemsi kvalitatīvu konsultāciju vai arī, iespējams, pateiks, ka tas uz jums neattiecas. Iespējams neattiecas, bet, ja konsultanti ir kļūdījušies, bet jūs to esat pieņēmis par baltu patiesību. Te gan uzreiz jāteic, ka manā pieredzē bijuši divi gadījumi ar uzkrājuma izņemšanu pirms 55 gadu sasniegšanas un abos gadījumos bankas darbinieces bija samērā zinošas, bet dažas lietas viņas tomēr apgrūtināja. Ar zvanīšanos, konsultēšanos ar kolēģiem (fondu pārvaldītājiem) un tā teikt kopīgiem visu pušu spēkiem (arī maniem) pie pozitīva rezultāta tikām abos gadījumos. Kaut arī vienā gadījumā vienu brīdi izskatījās, ka briest lielāka noņemšanās un ar vienu piegājienu pie kopsaucēja netikt, bet nē, viss atrisinājās. Ja kopumā, tad bija zināmas problēmas ar iesniegto dokumentu vērtējumu, kurš der, kurš nē, kā arī ar atšifrējumu noteikumu pielikuma 21. punktam „Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienošās amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi”, jo tajā nav sīkāku skaidrojumu, kas tad tie par putniem ir (citos punktos redz ir amatpersonu, speciālistu vai nodarbināto profesiju uzskaitījums un te nav neizpratnes). Bet arī ar tām speciālajām dienesta pakāpēm tikām skaidrībā un tas gadijās vienā no diviem pieteikumiem.

Iepriekš teiktajam ir tikai viens iemesls, t.i. ļoti maz klientu vēršas bankās 3. pensiju līmeņa uzkrājuma izņemšanai pirms 55 gadu sasniegšanas pamatojoties uz 2014. gada 21. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.47 „Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošos pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem”. Var jau būt, ka visi kam tas jāzina, tad arī zina par šādu iepēju, bet veinkārši maz to vajadzību izmantot šo. 22.03.2016. noteikumos Nr.47 tika veikti grozījumi, kuri stājās spēkā 01.04.2016. Tad nu šie noteikumi jāskatās kopsakarā, kas, kad, ko un par kuru periodu. Ar grozījumiem tika noteikts nepieciešamais nodarbinātības ilgums noteikumos Nr.47 uzskaitītajās speciālajās profesijās, iepriekš to noteica katrs fondēto pensiju fonds, tātad nebija vienota pieeja.

Tātad tiem, kuri līgumu ar privāto pensiju fondu noslēguši līdz 31.03.2016., primāri ir līgumā noteiktais nodarbinātības ilgums konkrētajā speciālajā profesijā. Noteikumu Nr.47 pamata redakcijā 2. punktā bija noteikts „Nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās nosaka atbilstoši pensiju plāna noteikumiem.” Attiecīgi uz tiem, kuri līgumus noslēguši sākot ar 01.04.2016. attiecās noteikumu Nr.47 grozījumi, kuri vienoti paredz, ka minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā ir vismaz 10 gadi. Noteikumu 2. punktā ir noteikts ar kādiem dokumentiem ir pierādāms attiecīgais nodarbinātības ilgums šajos noteikumos uzskaitītajās profesijās un viss ir skaidri pateikts, bet pievērsiet uzmanību teksta beigu daļai „un citiem nodarbinātības ilgumu apliecinošiem dokumentiem,” tātad te ir jābūt radošiem, bet tajā pašā laikā juridiski korektiem.

Nozarēs nodarbināto profesiju un dienestu uzskaitījums atrodams noteikumu Nr.47 pielikumā ar MK noteikumu Nr.164 ietvertajiem grozījumiem (sīka tehniska lieta) „Speciālās profesijas, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensiju vecums var būt mazāks par 55 gadiem.” Pielikumā profesijas un, kā jau rakstīju ne tikai 🙂 , kā arī pensiju vecums gados.

Vēl varu piebilst, ka noteikumu Nr.47 2. punktā cita starpā norādītais „minimāli nepieciešamais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā kopumā ir vismaz 10 gadu”, nozīmē to, ka šī nodarbinātība var būt bijusi arī ar pārtraukumiem (summāri jābūt vismaz 10 gadiem), turklāt var būt dažādās šo noteikumu pielikumā uzskaitītajās profesijās, kas arī  skaidri izriet no noteikumu Nr.47 grozījumu anotācijas.

Noteikumu Nr.47 tika izdoti pamatojoties uz likumu „Par privātajiem pensiju fondiem”, kurš zaudēja spēku līdz ar 13.01.2020., kad stājās spēkā 19.12.2019. pieņemtais likums „Privāto pensiju fondu likums”.

It kā to, ko gribēju, to arī pateicu. Vienīgi rēķināties, ka no peļņas banka ieturēs 20% (ienākums no kapitāla pieauguma). Tātad ienākums tiek ieturēts izmaksas vietā un tas ir labi, jo vēlāk nav jākrāmējas ar šo. Es tikai dēļ tā, lai nav izbrīns par mazāku summu nekā cerēts, ja ir bijusi peļņa. Varbūt kaut kas vēl, bet, lai nu paliek 🙂 , tad jau paši uzmanīgi skatāt kas un kā, ja vispār vajadzība būs 🙂 izmantot iepriekš norādītos noteikumus.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru