Raibās brīvdienas Tatros ar IMPRO no 08.08. līdz 13.08.2020., SPKC, COVID – 19 un neviļus par šo un to iz dzīves

Šogad COVID – 19 sakarā mums izpalika (pārcelts) André Rieu 2020. gada Pasaules Tūres koncerts ERGO ARENA, Gdaņskā, kurš bija paredzēts 20.06.2020.

Šogad COVID – 19 sakarā mums arī izpalika (atcelts) IMPRO ceļojums „No Beskīdiem Polijā līdz Augstajiem Tatriem Slovākijā” no 13.07. līdz 19.07.2020.

Jāteic, ka nav tik vienkārši šajos apstākļos vispār kaut ko ieplānot un realizēt. Bet es arī saprotu, ka ar katru dienu situācija pasliktinās, jo valstīs saslimstība sāk augt un līdz ar to šogad ceļošanas iespējas strauji sarūk. Tādējādi būtu labi ātri vien aizceļot kādā no vēlamajiem ceļojumiem.

Vienu dien skatos, ja var teikt, kā kulaks uz aci, t.i. IMPRO ceļojums „Raibās brīvdienas Tatros” no 8. līdz 13. augustam. Kādēļ tā? Zitai šis laiks iekļaujas neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma daļā. Izbraukšana sestdien un atgriešanās ceturtdien. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) savā mājas lapā piektdienās ap plkst. 16:00 publicē to valstu sarakstu no kurām atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija. Tātad ir iespēja laicīgi atteikties no ceļojuma, ja kas.

Pirms iegādāties ceļojumu, zvanu uz IMPRO, kur man tiek paskaidrots, ka patiešām būs iespēja atteikties no ceļojuma un iemaksātā summa tiks atdota pilnā apmērā, ja piemēram, pirms došanās ceļojumā tranzītvalstī Polijā vai galamērķa valstī Slovākijā komulatīvais rādītājs pārsniegs 16. Papildus tieku informēts, ka tie, kuri atgriežoties no pašizolācijas sarakstā iekļautajām valstīm spēj izpildīt valsts noteikto prasību, t.i. 14 dienu pašizolāciju, tad pavisam noteikti viņi varēs doties ceļojumā neatkarīgi no ceļotāju skaita.

Jauki! 24.07.2020. ieskatos svaigi publicētajā SPKC sarakstā, kur Polijas rādītājs 12,2 (līdz 16 ne tuvu, ne tālu 🙂 ), bet Slovākijas rādītājs tikai 4,4. Daži klikšķi un 24.07.2020. ceļojumu divām personām (570 EUR) esmu apmaksājis. Šoreiz ceļojums par vienu dienu īsāks par iepriekš nerealizēto „No Beskīdiem Polijā līdz Augstajiem Tatriem Slovākijā” un kaut kas izpaliek salīdzinot ar to, bet izmaksas arī mazākas 🙂 par 60 EUR divām personām. Tā vien liekas, ka ceļojumu cenas aug, bet varbūt maldos.  Tomēr kaut kādā mērā abi ceļojumi līdzīgi un kalni (Tatri) pavisam noteikti – būs 🙂 , tad, ko jau nu te par izmaksām.

Tuvojoties ceļojuma laikam, man neliels nemiers. Īsti nesaprotu, bet, kā tad būtu situācijā, ja piektdien Polija vai Slovākija nebūs SPKC saraksta bīstamajā zonā, tad sestdien mēs aizšaujam ceļojumā, bet vienu dienu pēc atgriešanās no ceļojuma, t.i. piektdien konstatējam, ka vismaz viena no valstīm iekļauta to valstu sarakstā no kurām atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija (aizdomas, ka Polija var nenoturēties).

31.07.2020. zvanu uz SPKC reģionālo struktūrvienību Jelgavā, kur izklāstu situāciju un lūdzu skaidrojumu, kā man attiecīgā situācijā (JA KAS) būtu jārīkojas. SPKC Jelgavā gan vecākajai epidemioloģei, gan vienkārši – epidemioloģei, gan sabiedrības veselības organizatorei viens telefona numurs, t.i. 63022674. Attiecīgi nezinu, kuru no viņām sazvanu. Gan jau stādijās priekšā, bet neatceros. Saruna norit latviešu valodā, bet, manuprāt, speciālistes valodā jūtu akcentiņu, kas nav nekas īpašs, jo galvenais jau rezultāts. Ja, nepieciešams, es varu runāt krieviski, bet šāda vajadzība neradās, lai arī speciāliste man šo to pārjautāja un precizēja, kas man lika aizdomāties par to vai viņa saprot to, ko es vēlos noskaidrot. Beigu beigās, pieņēmu, ka viņa saprot. Gala rezultātā speciāliste paskaidro, ka, ja es ceturtdien atgriežos no ceļojuma, bet dienu vēlāk, t.i. piektdien SPKC publicētajā sarakstā konstatēju kādu no valstīm, kurā esmu bijis, starp tām no kurām atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija, tad man šī prasība būs jāievēro. Dimbā!

Attiecīgi spriežu, ka man jāatsakās no ceļojuma un jāzaudē 570 EUR pilnā apmērā, jo es nevaru riskēt ar to, ka, ja nu kas, tad pēc atgriešanās jāievēro 14 dienu pašizolācija, jo kādam tak jādodas uz darbu.  Esmu gaužām bēdīgs, bet, ko nu tur, pats vainīgs. Ja Polijai rādītājs būtu 10 vai mazāk, tad varētu nosacīti riskēt un tikai šajā gadījumā varēja pirkt ceļojumu. Pasteidzos. Kā ir tā ir.

Mirkli pabēdājies un pie reizes padomājis, secinu, ka iepriekš aprakstītā prasība ir diezgan absurda, jo iztrūkst loģikas. Un, ko ja es atgrieztos vēl ātrāk, piemēram pirmdien un piektdien šī valsts sarakstā, tad, ko četras dienas es varu klīst, lipināt, u.tml., bet no piektdienas pašizolācija………. Nevar būt! Pieņemu, ka darbiniece Jelgavā nav pietiekami kompetenta šajā jautājumā.

Zvanu SPKC Rīgas epidemioloģēm, izmantojot mājas lapā esošos 2 telefona numurus, bet neviens neatbild. Tad nevajadzīgi patraucēju Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas daļu, kur kāda nogurusi darbiniece (bez sarkasma) man pateica to pareizo telefona numuru uz kuru zvanot saņemšu kompetentu atbildi. Vispār, ja būtu acīgāks, tad pats būtu šo numuru sameklējis. Bij bij un mans zvans uz SPKC informatīvo tālruni Covid – 19 jautājumos un konkrēti uz Nr. 67387661. Kādu laiciņu paklausos info, ka visi operatori ir aizņemti un tas arī saprotami, jo pašlaik aktuāla lieta. Bet, kad speciālists paceļ klausuli, tad es neesmu ticis līdz pusei ar situācijas modelēšanu, kad tieku pārtraukts un man tiek paskaidrots sekojošais. Ja izbraucot no Latvijas, piemēram, Polija nav to valstu vidū no kurām atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija, tad atgriežoties nedēļas ietvaros man pašizolācija arī nebūs jāievēro, neskatoties uz to, ka SPKC piektdien publicētājā sarakstā, piemēram, Polija būs to valstu vidū no kurām atgriežoties jāievēro pašizolācija. Es tomēr drošības pēc izstāstu visu no A līdz Z, atņemot speciālistam laiku, bet saņemu pārliecinoši tieši tādu pašu skaidrojumu, kā iepriekšējo. Galvenais nosacījums nedoties uz  valstīm pēc saraksta publicēšanas, redzot, ka tā ir starp tām no kurām atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija. Bingo, viss notiek. Kā minimums, ja nu kas, tad naudiņu atgūšu, kā jau biju plānojis pērkot ceļojumu. Bet par visu vairāk jau gribas to ceļojumu realizēt.

Bet 04.08.2020. saņemu telefona zvanu no IMPRO un man tiek paziņots, ka viņu rīcībā jau tagad ir ziņas, ka piektdien, t.i. 07.08.2020. Polija būs to valstu vidū no kurām atgriežoties būs jāievēro 14 dienu pašizolācija. Attiecīgi nav jāgaida vēl tās dažas dienas, lai pieņemtu lēmumu, ja vien mēs neesam no tiem, kuri brauc ceļojumā neskatoties uz šiem apstākļiem, jo esot arī tādi, kuriem attālināts darbs, u.t.t. Atbildu, ka mūsu gadījumā tas nav iespējams un atkal atsakos no ceļojuma. Bēdīgi, bet fakts. Un lieta jau nav iekš tā vien, ka tā pašizolācija jāievēro, bet arī iekš tā, ka aug risks Polijā, noķert to COVID – 19 (kaut arī būsim tur tikai tranzītā), ko ne es, ne arī Zita nevaram atļauties.

04.08.2020. nosūtu IMPRO iesniegumu par atteikšanos no ceļojuma un jau nākošajā dienā, t.i. 05.08.2020. par ceļojuma visa iemaksātā summa (570 EUR) ir atpakaļ manā bankas norēķinu kontā. Jā, viss korekti un  ātri ar IMPRO, ja kāds vēl šaubās, nu vismaz man problēmu nav bijis.

Šoreiz neieskicēšu ceļojuma plānu, ja kāds vēlēsies, lūdzu, bet kāda jau nu tam vairs nozīme. Vienīgi varu piebilst, ka Piektdien, t.i. 07.08.2020. (vienu dienu pirms ceļojuma) Polijas rādītājs jau 20,9 un kā redzams tas ir krietni virs 16. Savukārt Slovākijā tikai 7,2. Bet pa vidu Polija…………..

Sausais atlikums ir tāds, ka 2020. gadā netikām nevienā no trijiem braucieniem ārpus Latvijas (viens ieplānots jau bij 2019.g.) un nu jau skaidrs arī tas, ka šogad ceļojumi ārpus Latvijas izpaliks, jo es pat nemēģināšu, ja arī kāda niecīga iespēja varbūt brīnumainā kārtā radīsies.

Uz Jūrmalu vairākkārt ar auto aizvizinājām, pazvilnējām saulē, iemēģinājām mūsu jūras ūdeņus gan līcī, gan Baltijas piejūras ciemos. Neizpalika arī kādi lielāki pārbraucieni pa zināmām vietām Latvijā (nostaļģija).

Dažādu apstākļu ietekmē šovasar apciemojām vairāk radus nekā parasti un draugus. Jāteic, ka apciemojām gan tos, kurus biežāk, gan tos, kurus iepriekš retāk vai pavisam reti. Ko, es par draugiem – vieni vien jau ir tikai palikuši, bet tā kā viņš un viņa, tad daudzskaitlis jau sanāk 🙂 .

Jāteic vasara strauji tuvojas finišam. Skat šodien jau 20. augusts. Atliek cerēt, ka līdz manam un daudzu citu finišam vēl patālu un daudz laba un jauka tiks pieredzēts. Es personīgi gribētu vēl paceļot, veidot labākas attiecības ar tiem ar, kuriem tās pašlaik ne visai. Eh, ja no manis vien tas būtu atkarīgs, bet varbūt kādā mērā arī ir, bet, ko jau es sevi tā teikt lauzīšu savā cienījamā 55 gadu vecumā :), es arī nevarētu, ja…………

Protams, kārtības labad arī šādi tādi darbiņi būtu padarāmi un gan jau kaut ko arī sadarīšu.

Nav jau tā, ka man tam visam trūkst brīvā laika īstermiņā (esmu tak nestrādājošais izdienas pensionārs) vai arī finanšu līdzekļu (prasības man nav lielas un dzīvot var). Varbūt, kā tai latviešu filmā „Īsa pamācība mīlēšanā” (pēc Blaumaņa), kur šķiet Ilze teica: „Jums joku dēļ uz to vārdotāju būtu jānobrauc.” Nē, nē, tas tik tā 🙂 . Es to iepriekšējo rindiņu ieliku patiešām smaidam. Smaidīt ir labi un redzēt smaidošus cilvēkus, it īpaši tuvos ir vēl labāk. Es pēc būtības neesmu ne apvārdojams, ne arī kādā reliģijā ieraujams vai tai pievēršams, lai kā arī būtu vai nebūtu 🙂 . Jā, un arī teiciens: “Nekad nesaki nekad!” man nav svešs un dažkārt tā arī ir, bet ne attiecībā pret iepriekš teikto.

Nu, tad, lai jums visiem ir tā, kā man trūkst un arī visa cita gana, lai varētu teikt – jā, dzīve ir skaista! Bet ir jau ar!!! Vai tad nē?!

Kad mani satiekot jautā, kā tev klājas, u.tml., tad es atbildu, kaut ko tādā garā – ja jau mēs esam satikušies un runājamies, tad jau labi un stipri labāk par tiem, kuri to nespēj (visplašākajā šī vārda nozīmē). Var jau būt šāda veida jautājumi ir sarunas aizsākšanai, bet, kā esmu novērojis, tomēr tie lielajā vairumā ir kā „Labrīt”, „Labdien” vai vienkārši „Čau” un saturīgai sarunai šim jautājumam maza nozīme.

Te es neviļus atceros vienu labu, krietnu un man tuvu cilvēku, kuru pirms pāris nedēļām apciemoju. Šķiet joprojām viņš ir stiprs un dzīves prieka pilns vai vismaz ārēji tā tas tiek pasniegts. Kas zina varbūt tā tas arī ir, bet, tad pavisam noteikti ne katram tas ir pa spēkam un ir cieņas un apbrīnas vērts. Saku – ah, vecīt, cik tas viss ir stulbi un nejēdzīgi iegriezies, bet pie sevis, ne jau balsī. Mēģināju uzvesties dabiski, bet varbūt vajadzēja citādi. Kas to, lai zina, kuram un kā ir labāk. Katrā ziņā pavadījām labu un sakarīgu apmēram pusotru stundu un būtu vēl ilgāk, ja ne viņa nebeidzamie darbi, kas sauktin sauc. Jāteic, ka arī es iemēģināju roku mazliet šais darbos piepalīdzot.

Šovasar neilgā laika periodā apciemoju sešus cilvēkus un  viņu tuvos, kuriem ir no – grūti līdz ļoti un ļoti, ļoti grūti un pie katra no manas puses citāda uzvedība un rīcība, jo apstākļi un notiekošais ir atšķirīgs. Ceru, ka kādam kļuva vieglāk ap sirdi, nu vismaz vienu tādu cilvēku es zinu, jo man šķiet, ka man izdevās, bet tas arī bija vienīgais ar kuru mēs par tām tēmām varējām parunāt un es varēju diezgan brīvi izteikt savu viedokli, cerot, ka tas šo to salika pa plauktiņiem, ļaujoties reālai cerībai.

Smags gada sākums, smaga vasara…………………..

Redz kā. Sāku par ceļojumu un aizrunājos līdz pavisam kam citam. Tā man gadās un arī sarunās, sarakstēs ar savējiem (bērniem, u.c.). Tā viņš ir. Nu, ko nedzēsīšu jau ārā tās pēdējās rindkopas un neveidošu no tā, ko jaunu un par šo dienu aizmiršanu un nepieminēšanu vispār nevar būt runas. Ja, jau tā sanāca, lai tad arī paliek. Kurš tad īpaši šo lasa, ja ne es pats rakstot, pārlasot un kādreiz atgriežoties pagātnē, kas arī ir samērā reti. Citreiz paskatos bloga statistikā, ko tad lasa un tā, tad, nu ielienu, kādā apmeklētā un manis piemirstā rakstā vai foto, lai apskatītos par ko interese, ko tad es esmu raktījis 🙂 un sarakstījis.

Interesanti ir tas, ka šo blogu/dienasgrāmatu sāku rakstīt šķiet 2009. gadā un tēmas dažādas, bet cilvēkus pamatā interesē praktiskas lietas. Vairākkārt arī palīdzēju interesentiem, atbildot uz konkrētiem, precizējošiem jautājumiem vai vienkārši izsakidroju, kā es šo vai to to saprotu. Bet dažkārt dažu nekaunības vai ……………. , atgādināju, ka šī nodarbošanās (bloga veidošana, raksti) nav mans peļņas avots un es neuzņemos ne bezmaksas, ne arī maksas konsultanta pienākumus. Citi nemaz rūpīgi neizlasa un bāc jau jautājums gatavs, lai es sakošļāju un ielieku mutē. Nu, labi, par skarbu, atzīstu, tad varat šo manu teikumu domās aizvietot ar kādu citu.

Apskatīju statistiku (cik jau nu precīzi +-) un joprojām pieprasītākais raksts (virs 20 tūkstošiem apmeklējumu) ir „SIA darbības izbeigšana un likvidācija”, kaut arī to publicēju tālajā 2014.g., bet joprojām un faktiski katru dienu kāds tajā ieskatās. Otrajā vietā 2015.g. publicētais „Pamatkapitāla izteikšana (denominācija) EUR un izmaiņu reģistrēšana UR” (šim virs 10 tūkstošiem skatījumu). Savukārt par ceļojumiem rakstu tā, kā man patīk un tajos pamatā iztrūkst instrukciju par to, kā, ko, kur un kādā veidā, kaut gan šādas tādas atziņas jau arī var gūt (tikai padaudz jālasa 🙂 . Šajā sakarā interesanti, ka raksts „Ar Prieks Tūre uz Bulgāriju – 11 dienas” ir kādā piektajā vietā no augšas, bet no ceļojumiem tas arī viss.  Jā raksts ir, bet Prieks Tūre jau kādus gadus kā nav. Žēl! Tā nu viņš sanāk, ka daļa rakstu priekš manis un man tuvajiem un vēl kādai druskai tautas.

Šī gada griezumā atkal visapmeklētākais raksts „SIA darbības izbeigšana un likvidācija” 27,25% apmeklējumu, kaut arī daļa info ir novecojusi. Un tikai, kā piecpadsmitais apmeklētais rakts par pagājušā gada ceļojumu „Madeira – mazliet, Porto Santo – mazliet, dzīve – mazliet” un tikai 0,87% apmeklējumu. Starpība jūtama 🙂 . Tādas lūk lietas un pārdomas tiem, kuri grib, lai viņu darbiņi tiek maksimāli lasīti, izmantoti un praktiski novērtēti. Nu, bet man tas nav aktuāli – ja, kādam palīdzēju, tad labi, ja kādu izklaidēju arī labi, bet, ja ne viens un ne otrs, tad ir vismaz viens, kam no tā ir labi, bet pārējiem jāskata citi blogi/dienasgrāmatas 🙂 .

Šoreiz tas arī viss 🙂 ! Bet nākamajā rakstā droši vien par Izraēlu un Palestīnu turpinājums, kur vienā no daļām būs vairāk reliģijas un kas zina, varbūt svārstīgie nostāsies vienā vai otrā pusē vai arī tie tiks vairāk ieinteresēti vēsturē, reliģijās, izpētē, u.tml. 🙂 . Tad jau arī no manas puses kādas vieglākas un īsākas  daļas par Izraēlu un Palestīnu.

Tad būtu jāseko līdz šim aizraujošākajam un visādā ziņā man patīkamākamajam ceļojumam pa Ēģipti. Un atkal, tā kā par vēlu un sen tas bija, bet nekas – īsāks būs raksts un kādam pietiks pacietības to izlasīt lēnām un līdz galam. Kaut gan jebkurā rakstā starp sēnalām ir graudi, vēstījumi, starprindas un arī konkrētas lietas, kas rakstītas ar domu un konkrētiem adresātiem, kaut arī viņu adreses nav minētas 🙂 🙂 🙂 . Ne visu manis rakstīto var lasīt tā teikt pārbraucot ar acīm pāri tekstam, un neiedziļinoties.

Labi, labi, viss.

Jūs varat atstāt komentāru, vai iesaitēt no savas lapas.

Atstājiet kometnāru