Ceļojums – Izraēla, Palestīna. Otrā daļa

Impro ceļojums „Svētā zeme Izraēla ar ielūkošanos Palestīnā” 9 dienas no 29.04.17. – 09.05.17.

Pirmā daļa šeit. Trešā daļa šeit. Ceturtā daļa šeit. Piektās daļas 1. nodaļa šeit.

Jā, ja īsi pēc ceļojuma būtu tapis raksts par to, tad pārlasot rakstīto, to dienu ainiņas man patīkami atklātos no jauna vēl un vēl. Savukārt šobrīd ir tā, ka teju nekā, tādēļ kaut kāds savārstījums, bet labāk tā, kā nekā. Atkārtojos, vai ne 🙂 .

Pirms publicēšanas pārlasu tekstu par ceļojuma ceturto dienu, veicu dažas korekcijas un jau ir 15.04.2020. Vispār kaut kā tā, ka nekā un ne jau Covid – 19 te pie vainas (arī tas protams), bet vispār kopumā ir galīģi šķērsām. Sajūta tāda, ka dienas, mēneši, un gadi rit, bet dzīve ir apstājusies un ieslēdzies gaidīšanas režīms……..

Nav komentāru »

Ceļojums – Izraēla, Palestīna. Pirmā daļa

Impro ceļojums „Svētā zeme Izraēla ar ielūkošanos Palestīnā” 9 dienas no 29.04.17. – 09.05.17.

Otrā daļa šeit. Trešā daļa šeit. Ceturtā daļa šeit. Piektās daļas 1. nodaļa šeit.

Atkārtošos 🙂 ,ka man patīk šad tad pārlasīt manis uzrakstīto, tādēļ šie raktu darbi 🙂 tiek veidoti iespējami dažādos stilos un ar domu, lai primāri tie būtu interesanti man pašam. Protams, ka es nepretendēju uz vienīgo patiesību, precizitāti skaitļos, pareizrakstību, u.tt.  Ilgs laiks pagājis kopš 09.05.2017., bet vizmaz kaut ko šī ceļojuma sakarā ceru uzrakstīt, vienlaicīgi nožēloju, ka neizdarīju to īsi pēc atgriešanās.

Ceļojums patiešām unikāls! Katra diena bija interesanta, citāda un kuriozi arī neizpalika. Vienīgi pietrūka diena vai divas, lai varētu piebremzēt, apjaust, izbaudīt, atpūsties Vidusjūras piekrastē, kā arī nereāli skaistajos dārzos vai citviet. Es par šo iespēju labprāt piemaksātu. Izraēla un Palestīna – patiesi cita pasaule, kuru vērts iepazīt ne tikai reliģiju kontekstā, jo arī visādi citādi šajās zemēs ir ko redzēt, apbrīnot un baudīt. Apskatot foto un šo to atceroties, saprotu, ka, jā, var tikai brīnumā ieplesties mute 🙂 par to, kur tad tomēr esam bijuši un ko  redzējuši. Jeruzaleme, Bētleme, Natānija, Telaviva, Haifa,  Nāves jūra, klosteri Palestīnā tādās vietās, ka elpa aizraujas, Kristus Piedzimšanas baznīca, Raudu mūris, Olīvu kalns, Ģetzemanes dārzs, Krusta ceļš, Svētā kapa baznīca u.c. svētvietas, tad vēl Masadas cietoksnis un vēl un vēl un vēl. Nu tad mazliet no visa tā 🙂 .

Nav komentāru »

Žēl, bet arī tā mēdz būt

29.08.2010. savā blogā publicēju rakstu ar nosaukumu „Kāzas pa kluso”, kuram tika pievienotas četrpadsmit fotogrāfijas.

10.12.2019. mūsu ģimenei nozīmīgas dienas rītā saņēmu e-pastu ar lūgumu no raksta „Kāzas pa kluso” izņemt vārdus, uzvārdus un bildes. Kā izrietēja no e-pasta mans rakts sāka traucēt. Es, protams, neprecizēšu kam tieši un kādā sakarā, jo tas jau iekļūst kategorijā – ļoti, ļoti personiskas lietas. Manas pirmās sajūtas pēc e-pasta izlasīšanas – manāms šoks, apjukums un tik lielā mērā, ka es pat nevarēju pārlasīt rakstu, lai to rediģētu. Bija pagājuši deviņi gadi un lūdzu – traucē. Sāpīgi arī tas, ka šis lūgums tika izteikts e-pastā un konkrētā veidā, nevis piezvanot vai tiešā sarunā un paskaidrojot.

Es pēc atmiņas zināju, ka neko sliktu, nicinošu, aizvainojošu šajā rakstā nebiju rakstījis. Bet, ja nu tomēr, kaut ko ne tā? Jāteic, ka man nebija jaudas to pārlasīt un mēģināt saprast kas, ko, kā, kapēc, jo man jau ne tas labākais dzīves posmss. Es vienkārši kādu palūdzu un raksts pilnā apjomā tika izņemts no bloga, t.i. tā it kā tas nekad nebūtu bijis. Tobrīd pats es to nespēju izdarīt.

4 komentāri »

Madeira – mazliet, Porto Santo – mazliet, dzīve – mazliet

Kad rakstu pirmās rindiņas par šo ceļojumu ir 24.11.2019. un ir pagājušas nieka 10 dienas kopš es un manā mīļā sieviņa Zita esam atgriezušies mājās. Tā ir sanācis, ka manā dienasgrāmatā (blogā) https://eriks.lisovskis.lv/ pēdējais ieraksts datēts ar tālo 23.04.2018., kaut arī šajā lielajā starplaikā man bija arī kas sakāms un rakstāms. Piemēram, par ilgstošu tiesas prāvu pret valsts iestādi, kurā es uzvarēju, par neviennozīmīgo dzīvi, sadzīvi un attiecībām, politiku, biznesu, ceļojumiem, u.c. Kādēļ nepateicu, kādēļ neuzrakstīju? Atbildi uz šo jautājumu zinu tikai es un tā tas paliks vienmēr, ja vien nepienāks brīdis, kad uzskatīšu par iespējamu to atklāt arī citiem. Vienīgi šīs dienas tēmas kontekstā varu teikt, ka ir izpalicis apraksts par ļoti labu un savdabīgu ceļojumu pa Izraēlu un Palestīnu 2017.g., kā arī izcilais ceļojums pa Ēģipti 2018.g. Ēģipte – Kaira ar tās piepilsētām, piramīdas, tempļi, Karaļu ieleja u.t.t., vilciens no Kairas līdz pat Asuānai (Asvana),vairāku dienu brauciens ar kuģi pa Nīlu līdz Luksorai ar miljons pārsteidzošiem skatiem gan ceļā, gan piestājot krastā un tam sekojošā atpūta foršā viesnīcā Sarkanās Jūras krastā, kas Hurgadā. Ja pareizi atceros, tad apceļojot Ēģipti izmantojām  apmēram 10 dažādus transportlīdzekļus (ieskaitot zemūdeni), kā arī kaut ko no dzīvnieku pasaules – kamieļi, ēzelīši, zirgi. Izpalikuši apraksti par dažiem nelieliem, bet pietiekami interesantiem vasaras izbraucieniem pa mūsu mīļo Latviju un kaimiņvalstu apciemojumiem. Tas gan tikai ievadam, tā teikt ar nožēlu par nepadarītajiem darbiem, kuri, iespējams, vismaz daļēji nākotnē tiks izdarīti. Es apzinos, ka izpildot šo nosacīto parādu, pirmkārt jau pret sevi un dažiem citiem, tas vairs nebūs tas, ko es no sevis sagaidu. Kā jau esmu pārliecinājies vairakkārt, tad laiks veido caurumus –  vismaz manās atmiņās jau nu noteikti.

Turklāt dzīve rit savu gājumu un mēs nepaliekam jaunāki, bet diemžēl notiek pretējs process, kuram neizbēgami seko viens beigu scenārijs. Jā, kuram ātrāk, kuram vēlāk, kuram sāpīgāks, kuram ne tik, bet viens un neatgriezenisks. Mēs ikdienas steigā nemaz neaizdomājamies, ka ne tie mūsu paši tuvākie vai tālākie un arī mēs paši nedzīvosim mūžīgi. Apzināti vai neapzināti domājam, ka mums pietiks laika uzmest lūpu, sastrīdēties, apvainoties, nerunāt un neizrunāt, nesniegt mīlestību, u.tml. un vēlāk varbūt vēl to visu vērst par labu. Diemžēl tā nav. Laiks rit ļoti, ļoti ātri un no savas pieredzes saku, ka, jā, es dzīvoju ar nožēlu attiecībā pret tiem, kuru vairs nav, par manis laikā neizdarītu, nepateiktu, nesniegtu…….

Nav komentāru »

Kāju vēnu operācija

2008. gadā man tika konstatēta kājas virspusējās vēnas varikoze (asins nosprostošanās izraisīta vēnu paplašināšanās). Piedāvāja veikt lāzeroperāciju, bet īpaši neuzstājot un lemšanu atstājot manā ziņā. Nospriedu, ka vēl nē. Jau toreiz problēma bija redzama bez jebkādiem izmeklējumiem, jo labās kājas iekšmalā (ceļgala rajonā), bija redzami izspiedušies vēnu mezgli. Laikam ejot vēnas izspiedās vēl vairāk, turklāt arī vairākās vietās no ceļa uz leju. Vēnu mezgli ceļgala rajonā īdēja biežāk un izteiktāk.

Nav komentāru »

Sanktpēterburga 2013

2013. gada janvārī radās doma (pieskaņojot mūsu trīsdesmit gadu kāzu jubilejai) apmeklēt Sanktpēterburgu. Iepriekš tur (tad vēl Ļeņingradā) bijām tālajos astoņdesmitajos un man tāpat kā Zitai kaut kā ļoti gribējās tur nokļūt vēlreiz. No iepriekšējā brauciena palikusi vien sajūta, ka jāatgriežas. Jāteic, ka no 2013.gada brauciena faktiski ir palikusi tā pati sajūta, t.i. vēlme atgriezties, bet kā mums tur gāja, ko redzējām, tas teju jau viss ir izgaisis, tā teikt laika zobs. Bija jāpieraksta, bija gan. Sausais atlikums ir tāds, ka patiešām jauks, brīnišķīgs ceļojums un ir vēlēšanās atgriezties. Protams, pašlaik politiski ir cita situācija un iespējams sadzīviski mēs nejustos tik brīvi un nepiespiesti, kā toreiz.

Tātad 2013.gada janvārī (Sanktpēterburgā uz vasaru labas mītnes vieta jārezervē laicīgi) airbnb.com rezervēju divistabu Studio tipa dzīvokli no 18.06.13. līdz 21.06.13. par 207 EUR.

Nav komentāru »

Ciemošanās pie kādas ģimenes Kanāriju salās 2011.gadā

Paldies dēlam Endijam un, protams, arī vedeklai Aijai par šo dāvāto iespēju!!!           Tātad, 10.02.2013. publicēju rakstu “Ciemošanās pie kādas ģimenes Kanāriju salās 2011.gadā (1.daļa – ceļš turp)”. Bija jāseko otrajai daļai “Mītnes vietā Tenerifē” un trešajai daļai “Ceļš mājup”. Žēl pašam un zinu, ka ne tikai 🙂 , bet šīs divas daļas izpaliks tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Ēriks ir bijis slinks un, nu………… Redzēt, sajūsmināties, izbaudīt un novērtēt tagad un tūlīt, tas jā, bet man nav dots pēc sešiem gadiem atcerēties visu redzēto, dzirdēto un piedzīvoto. Tādējādi tālāk mazliet kaut ko ierakstīšu un ievietošu kādu bildi no tām, kuras netika nozaudētas 🙁 .

Nav komentāru »

Mikrouzņēmumu nodokļu deklarācijas aizpildīšanas īpatnības

Mikrouzņēmuma darbiniekam/iem ir izmaksāta atlīdzība par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (Darba likuma 149.panta 5. daļa) vai atlaišanas pabalsts (Darba likuma 101.panta 1. daļas 9.punkts vai 10.punkts), vai abi kopā, vai tml. maksājumi, kas saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļu likumu (turpmāk – Likums) nav uzskatāmi par mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem no mikrouzņēmuma (Likuma 2.1 panta 2.daļa). Attiecībā par atlīdzību un pabalstu Likuma 2.1 panta 2.daļas 5.punkts (šā panta pirmajā daļā minētajā mikrouzņēmuma darbinieka ienākumā no mikrouzņēmuma neietver citas kompensācijas, kuras izmaksā darba devējs saskaņā ar Darba likumu un kuras ir pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem). Ko darīt? Lasiet tālāk 🙂 .

1 komentārs »

Neliels izbrauciens pa Latviju (09.07.2016.).

Nacionālais botāniskais dārzs Salaspilī. Ar auto stāvvietām pie NMD ir problēma, riņķojam vismaz trīs reizes un tuvākajā, tālākajā apkārtnē piestāt neizdodas. Nolemjam auto novietot stāvvietā pie paša NBD, laika ierobežojums 30 min. Prātojam, ka agavi apskatīt laika pietiks, tad pulksteni var pārlikt un paklejot pa teritoriju. Pērkot biļeti uzzinām, ka autostāvvieta NBD teritorijā 1,50 EUR, bet šoreiz ne, jo NBD uzturēsimies kādu stundu. Ekspozīcijas apmeklējuma biļetes cena 2,50 EUR (pensionāriem 1,50). Oranžērijā ir vairākas agaves, steidzam apskatīt vienīgo agavi, kura ir uzziedējusi pirmo reizi pēc 32 gadu augšanas. Agave savā mūžā  uzzied vienu reizi. Tās ziedkopa ir vairākas reizes garāka par pašu augu, konkrētajā gadījumā virs 4 metriem. Gan oranžērijā, gan ārā ir skatāmas lilijas. NBD teritorijā var staigāt un skatīt ilgi un dikti. Baudīt, relaksēties u.tml., mierīgi un klusi. Šeit būs jāatgriežas. Mazliet foto no NBD. Tālāk Minhauzena pasaule, Jūras svētki un Baltā kāpa.

Nav komentāru »

Tracina – 5 “Mūsu mājā mūjābeļi”

Ēriks ir īgņa vai vienkārši vecums? Nedomāju viss 🙂 .

Ne nu noplukusi hruščovka vai tml., glīta māja ar labiekārtotu iekšpagalmu, auto stāvvietām un citiem sadzīviskiem jaukumiem. Domājams mājā mīt pamatā normāli ļaudis un tā jau arī ir, bet, kā jau zināms ne katra ģimene var lepoties ar to, ka tajā nav, kā, lai to apzīmē, nu pieņemsim mūjābeļa, kurš idilli 🙂 sačakarē.

1 komentārs »