Ar Prieks Tūre uz Bulgāriju – 11 dienas

18:36:19 29.07.2014 Ēriks Lisovskis

2014. gada pavasarī saņēmām dēla dāvātu iespēju nelielam ceļojumam vai cita veida atpūtai. Manā gadījumā nebija jābūt pareģim, lai saprastu, ka ideju ģenerators tieši ceļojumam un turklāt ar autobusu būs mana sieva Zita.

Pile pa pilei un vienu dienu (03.05.2014.) neizturējis kārtējo ofensīvu, šoreiz par ceļojumu uz Bulgāriju, es to arī iegādājos (saite uz ceļojumu citos datumos, piedāvājums neatšķiras). Liels ir Zitas pārsteigums, kad pēc brīža uz galda viņa atrod ceļojuma kuponu. Viņa īpaši nav lolojusi cerības, ka piekritīšu šāda veida ceļojumam. Ceļošana ar autobusu mani it ne maz nesaista. Tādēļ šādā veidā neesam ceļojuši kopš PSRS laikiem. Bet nu ap 2500 km uz vienu galu un kur nu vēl papildus ekskursijas. Kopā savāksies pāri 6000 km. Kā ir tā ir, lieta darīta. Zitas galvā sāk dzimt plāni par to, kad, kur un kā. Tiek plosīti interneta resursi informācijas iegūšanā. Par mūsu izvēli info dēlam, kurš ir visai skeptisks par to, ka ceļojumu par ļoti aizdomīgi zemu cenu iegādājāmies no mazpazīstama tūrisma operatora Prieks Tūre.

12 komentāri »

Lasīt tālāk »

SIA darbības izbeigšana un likvidācija.

18:47:06 29.06.2014 Ēriks Lisovskis

Revidējot  info iekš datora uzgāju 2013. gada februārī manis sagatavotu rakstiņu savai dienasgrāmatai. Atceros, ka vēlējos to papildināt ar info, kas skar ar banku sasitītos jautājumus, bet tā arī izpalika. Pašreiz vairs neatceros nianses un tādēļ šodien ievietoju rakstu 12.02.2013. redakcijā. Iespējams, ka aktualitāte toreiz rakstītajam ir zudusi, bet gan jau kaut ko no tā var izlobīt un kādu atziņu gūt :).

2012. gadā man bija saskarsme ar kādas nelielas SIA (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) darbības izbeigšanu un likvidāciju. Ne visiem SIA īpašniekiem un darbiniekiem ir pietiekoša pieredze šādos procesos. Par atsevišķiem jautājumiem viedokļi dalās pat ļoti kvalificētu juristu, grāmatvežu un Valsts ieņēmuma dienesta (VID) amatpersonu starpā.

21 komentāri »
Lasīt tālāk »

Neparastās Valentīndienas mūsmājās

14:41:15 15.02.2013 Ēriks Lisovskis

Par Svētā Valentīna dienas izcelsmi (Valentīndienu) vēstī publiski pieejamas un vairāk kārt iztirzātas leģendas un nostāsti. Lai, kā arī nebūtu, bet laika gaitā ir izveidojies un tiek uzskatīts, ka Sv. Valentīna dienu svin mīlētāji. Šajā dienā, tas ir katra gada 14.februārī, divas pusītes – puisis un meitene, vīrietis un sieviete īpaši sveic viens otru, izrāda savu jūtu apliecinājumus. Tas, protams, netraucē šīs jūtas izrādīt arī citās dienās, bet šī diena ir īpaša, jo tā tak ir svētku diena un nav noliedzams, ka svētku dienās mēs jūtamies īpaši.

Nav komentāru »
Lasīt tālāk »

Ciemošanās pie kādas ģimenes Kanāriju salās 2011.gadā (1.daļa – ceļš turp)

14:24:33 10.02.2013 Ēriks Lisovskis

Sākšu ar atziņu, ka dienasgrāmata (vienalga publiska vai privāta), tas ir labi. Tajā var saglabāt atmiņas, kas dažādu iemeslu dēļ ar laiku var aiziet nebūtībā, lai arī cik spilgtas  tās nebūtu. Ir pagājuši teju divi gadi, kopš apmeklējām Kanāriju salas un situācija ir bēdīga. Atceros ļoti maz un līdzīgi ir arī ar manu sievu Zitu un meitu Kristīni. Dažādu iemeslu dēļ daļa no foto ir zudušas. Tomēr emocijas ir palikušas, kaut arī aprakstīt kas un kā, izņemot kādas tehniskas lietas, ir pagrūti. Ir vēlme tur atgriezties un tas nozīmē, ka bija forši. Mēģināsim šo to atcerēties un piefiksēt :).

Kāds, mūsu ģimenei ļoti tuvs cilvēciņš, uzstājīgi aicināja mūs paciemoties pie viņa ģimenes Kanāriju salās. Tas bija tālajā 2011.gadā. Bez maksas tika piedāvātas biļetes turp un atpakaļ, kā arī numuriņi viesnīcās pa ceļam turp braucot gan atpakaļ. Protams, arī dzīvošana mītnes vietā par brīvu. Mūsu izmaksas par izklaidēm, ekskursijām, pirkumiem un pārtikai. Mazliet patielējāmies, jo nav jau no biezajiem un – piekritām :).

1 komentārs »
Lasīt tālāk »

Rēzeknes pusmaratons 2012

14:20:16 16.10.2012 Ēriks Lisovskis

Rēzeknes pusmaratona rezultāts 2:07:52.45 (netīrais laiks). Laiki pa apļiem: 1) 25:18; 2) 25:01; 3) 24:58; 4) 26:04; 5) 26:34. Diezgan vienmērīgi, īpaši pirmie trīs, kuri atšķiras tikai 20 sekunžu robežās. Rēzeknes rezultāts man ir visu laiku labākais pusmaratona rezultāts un tāds arī būtu, ja pieņemtu, ka šī distance bija apmēram par  300 m īsāka (ir tādas aizdomas) nekā oficiālie 21,097,5 km. Jebkurā gadījumā ieskrietu 2:10 un gandarījums par paveikto patiešām ir liels. Vēl jo vairāk, ņemot  vērā trases reljefu. Iepriekš labākie rezultāti 2:12:36 (tīrais laiks) Nordea Rīgas pusmaratonā 2008.gadā un 2:12:39 (netīrais laiks) Kuldīgā 2011.gadā. Kā parasti šādos, dalībnieku ziņā skaitliski nelielos pusmaratonos, esmu teju pēdējais. Šoreiz finišēju 124 no 134 startējušajiem (4 izstājās). Pirmajam finišējošajam laiks 1:10:45.25, bet pēdējam  2:24:16.20.

Zita 4,2 km noskrēja ar laiku 0:29:26.50. Pēc viņas vēl finišēja 18 šī skrējiena dalībnieki un to vidū arī visai jauni. Tā, kā malacis.  Bez  iepriekšējiem treniņiem, tas patiešām ir labi, īpaši šeit Rēzeknē. Vecās traumas klusē, jaunas ar nav iegūtas un tas ir labi :).

Nav komentāru »
Lasīt tālāk »

„Ielūdz Ozolnieki 2012” otrā kārta

10:19:44 09.05.2012 Ēriks Lisovskis

Nekad iepriekš Ozolniekos nebiju skrējis un „Ielūdz Ozolnieki 2012” otrajā kārtā 06.05.2012. arī nebiju plānojis piedalīties. Doma radās iepriekšējās dienas rīta skrējiena laikā (7,4km), vienlaicīgi nodomājot, ka tādā gadījumā šis tipinājums ir lieks.  Kādēļ šāds vilinājums?

Šogad lēnu garu noskrieti mazliet virs 500 km. Lēnākais gabals š.g. 6.janvārī 7,08 km ar tempu 10,35 min/km. Pamatā tipinu vidēji pluss/mīnuss 7,30 min/km. Tā teikt ap manu aerobo zonu, bet tas uz izjūtām. Pulsometru nelietoju. Velniņš čukstēja, bet, ja uz visu klapi, ko tu vari uz doto brīdi? Es uzķēros. Sacensības šādai eksekūcijai īstā vieta un kādēļ ne Ozolniekos. Pie mājām un pa lēto.

Pāris dienas iepriekš biju lasījis par pasākumu Ozolniekos un tā teikt, kā kulaks uz acs šī brīža vilinājumam. Papildus atmiņā uzplaiksnīja labās atsauksmes par Ozolnieku pusmaratoniem. Turklāt Mošķis parasti brauc virsū par neskriešanu Ozolniekos. Teic, tāda laba atmosfēra, trases ātras, turklāt pie mājām, vienkārši ideāli (mans traktējums). Parasti mani gan māca šaubas par to – ideāli. Saprotu, ka ar savu tipināšanu šādās maza mēroga sacensībās, kur visi skrien ātri (dalībnieku maz), man klāsies ne visai. Diez vai kāds būs tik pacietīgs un sagaidīs mani finišā. Vēl trakāk 10 km, kur visi jož uz nebēdu.

5 komentāri »
Lasīt tālāk »

Ahileja cīpslas trauma + par šo un to iz manas skriešanas

00:43:59 25.04.2012 Ēriks Lisovskis

Pavasaris. Kustība, labs garastāvoklis un rosme it vienam un  visur, vismaz tā ceru. Tikmēr Ēriks nebūt nav kustīgs, rosīgs un arī garastāvoklis ir uz nulli. Šādā situācijā prasās kāds vāvuļojums par to, kā es līdz tādai dzīvei esmu nonācis un vēl par šo un to saistībā ar manām skriešanas aktivitātēm.

Sākšu ar to, ka manu skriešanu, tās ātruma un faktiski arī pārvietošanās tehnikas dēļ, varētu definēt arī šaurāk. Tomēr skriešana manā izpildījumā nekādā ziņā nav dēvējama par iešanu vai soļošanu. Man skrienot, saglabājas skriešanas soļa cikls tikai ar mazāku amplitūdu.  Pats to dēvēju par tipināšanu. Amerikāņi teiktu – jogging, bet krievi –  бег трусцой.  Jā, faktiski tā ir skriešana lēnā un pat ļoti lēnā tempā, bet tomēr skriešana.

4 komentāri »
Lasīt tālāk »

Siguldas pusmaratons 2011

13:32:01 23.10.2011 Ēriks Lisovskis

Pēdējā laikā par skriešanas aktivitātēm vien :). Varētu domāt, ka citas tēmas mani neinteresē un mana ikdiena ir visai vienveidīga. Tā nu gluži nav, vienkārši katrs ieraksts dienasgrāmatā, neskatoties uz tā apjomu (liels vai mazs) prasa laiku. Labi, aiznākamais ieraksts par manas ģimenes ciemošanos pie kādas ģimenes Kanāriju salās š.g. martā (cik jau nu atcerēšos).

Siguldas Sport200 pusmaratonā (21,0975 km), mans starta numurs 239, bet Zitas 238 .Jā, arī Zita, neskatoties uz problēmām ar celi, nolēma piedalīties. Man šosezon sestais pusmaratons. Ko es, Zitai šogad jau otrais!

Pēc mums grūtā un problēmām pārbagātā Valmieras pusmaratona tomēr dvēsele prasīja ko jauku un uz tādas nots, kā Valmierā, šo sezonu jau nu nekādi negribējās noslēgt. Apzinājāmies, ka esmu izskraidījies, pluss tie nelaimīgie reiboņi, kā arī to, ka Zitas ceļgala problēma tāpat vien nepazudīs un liks sevi manīt. Tādēļ nolēmām, ka skriesim kopā, izbaudīsim zelta rudeni un tikai tik daudz (ātri/lēni), lai iekļautos 2h 30 min.

Nav komentāru »
Lasīt tālāk »

Valmieras pusmaratons 2011

14:58:47 27.09.2011 Ēriks Lisovskis

Kopš šī gada maija mēneša šīs bija manas piektās pusmaratona sacensības. Ļoti, ļoti grūts pusmaratons. Tādās reizēs neviļus tiek meklēti iemesli un tie varētu būt:

1) ne/veselība  (galvas reiboņi skrienot un pat ejot un tml.);

2) pārāk ātri treniņi min/km;

3) pārāk maza nedēļas kilometrāža;

4) sacensību skaits kopš maija;

5) knifi, kas saistīti ar uzturu u.t.t., bet mazākā mērā, jo kopumā slodzes nelielas.

Šajā sakarā no manas puses būtu jāseko rīcībai, lai atkal viss būtu daudz maz OK un domājams oktobrī/novembrī varētu arī ko pasākt vai arī ātrāk, ja būs pavisam čābīgi. Varētu domāt (es domāju), ka pie manām slodzītēm tā saucamajos treniņos un sacensībās (teju pēdējam velkoties) problēmām nevajadzētu būt, bet ……. ir.

Šoreiz pusmaratonā (21,0975 km), Sportlat Valmieras maratona 2011 ietvaros, man (numurs 490) bija ne tikai atbalstītājs, bet arī partneris/konkurents un tā bija mana sieva Zita (numurs 489).

4 komentāri »
Lasīt tālāk »

Izrādās suņi kož un trakumsērgas drauds pastāv

13:07:21 04.09.2011 Ēriks Lisovskis

No sērijas – ar mani jau tas nenotiks.

Ikdienā mēs itin bieži redzam vai dzirdam par dažādiem vairāk vai mazāk briesmīgiem notikumiem (avārijas, katastrofas, slimības, kādu sakož suns līdz nemaņai u.t.t.). Pašausmināmies vai kā citādi un kaut kur zemapziņā pazib – ar mani/mums jau tas nenotiks. Bet notiek un iespēju robežās jāpiedomā pie tā, ko un kā darām un kā minimizēt mūsu nokļūšanu šādās situācijās.

Man ir 46 un līdz nesenai pagātnei nekādu lūzumu, suņu kodumu u.t.t., kur nu vēl katastrofas vai kas tamlīdzīgs. Pats šerpākais – nenozīmīga autoavārija bez jebkādām sekām iesaistīto veselībai (apmēram pirms 20 gadiem) un tas arī viss.

Ar nepieskatītiem (savā vaļā klīstošiem u.tml.) lielākiem vai mazākiem suņiem savā dzīvē (dienesta laikā īpaši) esmu saskāries diezgan bieži. Par to, ka kāds varētu mani sakost, kur nu vēl par iespējamajām sekām es nepiedomāju un no manas puses nekādu īpašu baiļu vai piesardzības pret šiem „labākajiem cilvēku draugiem”. Vēl nesenā pagātnē, skrienot vai ejot garām mājām ar tur mītošajiem un rejošajiem četrkājiem es neraustījos un arī no tiem ne, kuri pastaigājas pavadā vai bez tā ar saviem saimniekiem vai bez tiem (ar vai bez uzpurņa). Bet nu mani satrauc pat tādi rejoši suņi, kurus redzu/neredzu kādas tuvākas vai tālākas mājas pagalmā un nav nozīmes tam vai viņš ir piesiets vai ap māju ir vai nav sēta. Jā, ar suņiem, kā ar bitēm, – neko nevar zināt, jo tie var izlīst, pārlekt, norauties, neklausīt saimnieku u.tml. un gatavs. Viens vienīgs kodiens, bet vēlāk padarīšanas oij,oij,oij. Nebiju domājis, ka ķēpa tik liela, bet, ja sakož pamatīgi, tad vispār čau.

16 komentāri »
Lasīt tālāk »
« Vecāki ieraksti
Jaunāk ieraksti »
RSS FeedRSS